«Country Bauska» aprit 15 gadu

2013. gada 12. jūlijs 00:00

252

Bauskas pilskalna estrādē šodien un rīt, 12. un 13. jūlijā, skan kantrimūzika. Jau 15. vasaru. Kā dzima festivāls? Latvijas Radio 2 ēterā 1999. gada sākumā vesternu raidījumu programmas vadītājs Uldis Ozoliņš aicināja klausītājus izteikties, kur Latvijā varētu rīkot Kantrifestivālu. Par piemērotāko atzina Bauskas pilsētas estrādi ar romantisko parku. Tā Bauskā «ieradās» Kantrifestivāls.

Mūzikas stila popularitāti Latvijā toreiz vairoja «Čikāgas piecīši», kas ar savu koncertturneju bija iepazīstinājuši Latvijas skatītājus ar kantri.

Savējie iedegas
Ieceri par svētku rīkošanu dedzīgi atbalstīja Bauskas tautas nams – Elmārs Jirgensons, Jānis Osis, kurš pats spēlēja kopā ar grupu «Laukakmeņi», Māris un Dace Slokas. Jau pirmajā gadā uz skatuves varēja vērot Pitu Andersonu, «Dakotu», Māri Sloku – toreiz grupā «Dace un Māris ar draugiem». Ārzemju viesi bija Rejs Teits, kurš turpināja piedalīties līdz pat 2002. gadam, un «Spank Daddies».

Toreiz viena no festivāla organizatorēm Sarmīte Rikmane uzsvēra, ka Latvija šajā jomā bija atpalikusi – Igaunijā un Lietuvā šādi festivāli jau notika. «Country Bauska» strauji kļuva populārs – nesen aptaujātie igauņi atzina, ka par tādu pagaidām var tikai sapņot.

Starp citu, biļetes uz pirmo festivālu maksāja vienu latu dienā.

Dažādās tradīcijas
«Kantrifestivāls ir pārbaudīta vērtība, un cilvēki zina šī pasākuma atpūtas iespējas,» stāsta ilggadējs festivāla organizators Mārtiņš Ruža. Jau no pirmajiem gadiem tradicionāla ir vizināšanās zirgu pajūgos, izjādes ar zirgiem, tirgotavas, kur vienmēr varēja atrast cepures, kuras asociējas ar lauku dzīves stilu. Pēdējos gados populāra ir mazā «Trušu pilsētiņa», kas ierodas ar kazu, trušiem, vistām, gaiļiem. Daudziem bērniem tā ir pirmā iespēja dzīvē tuvumā redzēt lauku mājdzīvniekus.

Ir notikumi, kas palikuši tikai apmeklētāju atmiņās. Pirmajos festivālos uzstājās bērnu grupas. Viņām atvēlētais koncerta laiks bija dienas vidus – bija karsti un apmeklētāju maz. Ar laiku no bērnu grupām atteicās. 2004. gadā notika zolītes turnīrs, kas palika vienīgais. «Zolītes spēlētāji ir samērā ekspresīvi cilvēki, un viņu izteikumi nebija piemēroti festivālam,» atceras M. Ruža.

Vairākus gadus priecēja elektriskais bullītis – uz tā savus spēkus varēja izmēģināt gan jauni, gan veci. Šogad sola atgriezties gaisa balons, kurš skatītājiem ļauj vērot festivāla norises vietu no putna lidojuma. Pagājušajā festivālā populāra bija katapulta, piesaistīja iespēja piedalīties Latvijas Karaoke čempionāta posmā. Gadu no gada festivāls sagādā jaunus pārsteigumus ne tikai mūzikas, bet arī izklaides jomā.

«Hillbilly, rockabilly»...
«Country Bauska» izglīto skatītājus, paplašinot viņu uztveri ar dažādiem mūzikas izpildītājiem. Piemēram, kantrimūzikas izcelsme balstās uz vairākiem pazīstamiem mūzikas stiliem. Viens no tiem – Rietumu svings – bija raksturīgs diviem festivāla viesiem – amerikāņu grupai «Asleep at the Wheel» un Nīderlandes «Panhandle Swing». Kantrimūzikā ieskanas blūza notis – ne jau velti pazīstamā angliete Sāra Džorija, kuru daudzi saista ar blūza ritmiem, regulāri uzstājas kantrifestivālos.

Saistībā ar Latvijas grupām parasti uzsver, ka mūsējie ir vairāk šlāgerdziedātāji, nevis kantristila izpildītāji. Tomēr vistuvāk īstajam kantri esot «Dakota», «Klaidonis» un «Sestā jūdze». Šogad uz Visaginas kantrifestivālu Lietuvā ielūdza Latvijas grupu «Juke Box».

No viesiem, kas līdz šim ciemojušies «Country Bauska», īstajam kantristilam vistuvākie bija Buddy Jewell, Katja Kaye un, pēc ekspertu vērtējuma, krievu grupa «Kukuruza».

Apvienojoties mūzikas stiliem, radušās vēl dažādas variācijas. Viena no pazīstamākajām ir «rockabilly», ar kuru festivāla apmeklētājus 2008. gadā iepazīstināja vācu grupa «The Lennerockers». Kantriroka pārstāvji ir «Modern Earl», kas uzstāsies arī šogad.
««The Ugly Buggy Boys» spēlē 20. gadsimta 20. gadu smago roku vai, iespējams, nākotnes Rietumu svingu,» tā grupa, kas Bauskā viesojās 2005. gadā, par sevi raksta savā mājaslapā.

Dažādais atbalsts
Pamazām mainījās pasākuma organizācija. «Ar Uldi Ozoliņu iepazinos, kad spēlēju grupā «Dakota». Pirmajā reizē festivālu organizēja Bauskas tautas nams, tad «Remix» producentu grupa. Pēc tam piedāvāju: «Vai tad paši nevaram uztaisīt?» Tā izveidojās Kantrimūzikas asociācija,» atceras M. Ruža.

Mārtiņš uzsver, ka lielākais sasniegums bijis 2007. gads, kad uzaicinājuši «The Bellamy Brothers»: «Tas bija ļoti nopietns pārbaudījums. Liels paldies Bauskas pilsētas domei – kopējā sadarbība ļāva sasniegt tādu līmeni.» Viņš atceras, ka attieksme no pašvaldības puses bijusi ļoti dažāda – bijuši brīži, kad nākotne izskatījusies ne visai rožaina. Tomēr Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis un pēc tam Ārija Gaile atbalstījusi pasākumu. Daudz paveica Bauskas tautas nama direktors Jānis Matisons.

Pēc novadu izveides un ekonomiskās krīzes sākuma situācija pasliktinājās. «Festivāla prestižs ir pietiekami nopietns, lai uz 15 gadu jubileju mēs varētu uzaicināt augstas klases grupas, bet iepriekšējai Bauskas novada domei festivāls nebija prioritāte,» tā M. Ruža.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Country Bauska» aprit 15 gadu

Kategorijas