Par veiksmīgu uzņēmēju piedzimst, nevis izmācās

LETA

2013. gada 11. jūlijs 07:36

656

Par veiksmīgu uzņēmēju piedzimst, nevis izmācās

Saskaņā ar socionikas teoriju cilvēks jau no dzimšanas ir kāda konkrēta tipa pārstāvis, nevis kļūst par tādu dzīves laikā, līdz ar to var teikt, ka arī par veiksmīgu uzņēmēju piedzimst un to nevar panākt mācoties, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta socionikas maģistre, pētniece Velta Līvija Miķelsone.

Viņa skaidro, ka veiksmīga un spējīga vadītāja iekšējais dzinulis skan aptuveni šādi: "Es gribu, es varu, man vienmēr ir liela enerģija kaut ko darīt." Šie tipi nemaz citādāk nevar dzīvot, kā vien visu laiku rosoties un kaut ko vadot. Viņi prot arī aizraut masas, saprot lietu praktiskumu un lietderīgumu. Tāpat viņi viegli operē ar skaitļiem un kontrolē līdzekļu izlietojumu.

Saskaņā ar socionikas teoriju ir 16 raksturu tipi jeb sociotipi, kas tiek iedalīti četrās kvadrās jeb atsevišķās komfortablās grupās. Katrai kvadrai sabiedrībā ir savi uzdevumi. Piemēram, pirmās kvadras vērtības ir jaunu ideju radīšana, otrajai kvadrai svarīgāk rīkoties un strādāt, trešajai kvadrai - izvest no krīzes vai izlabot iepriekš paveikto, bet ceturtajai kvadrai svarīgāka ir dzīves kvalitātes paaugstināšana.

Par veiksmīgu uzņēmēju var kļūt tikai kādu sešu tipu cilvēki no kopumā 16 tipiem. Izveidošanos par veiksmīgu uzņēmēju nosaka konkrētā tipa īpašību kopums, kas tam piemīt jau no dzimšanas un kas dzīves gaitā apaug ar nepieciešamajām zināšanām un praktiskajām iemaņām.

Veiksmīgus uzņēmējus raksturo spēja realizēt iegūto ideju tūlīt un tagad. Tātad šie tipi visbiežāk ir no otrās un trešās kvadras jeb tām kvadrām, kuru pamatvērtības ir attiecīgi darīt un izlabot vai reformēt iepriekš darīto.

Taču kopumā jāņem vērā, ka katram tipam ir savas priekšrocības un spējas, kurās to pārstāvji gūst izcilus panākumus. Ja kāda tipa cilvēki var būt labi žurnālisti, psihologi vai fotogrāfi, tad viņi nebūs piemēroti, piemēram, kādas iestādes, fermas vai ražošanas vadītāja amatam. Tāpat vēl kāds cits varētu būt labs un harismātisks pasniedzējs, bet slikts finansists.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai katram latvietim vajadzētu, piemēram, kļūt par uzņēmēju, Miķelsone norāda, ka, lai saprastu, vajag vai nevajag, var vai nevar, ko grib un ko var, vislabāk ir noskaidrot, kāds ir tas cilvēks, kas, piemēram, grib dibināt uzņēmumu.

"Ja viņš uzzinātu savu tipu, viņam, iespējams, būtu vieglāk saprast, kādas darbības jomas pēc savām īpašībām un spējām ir viņam vispiemērotākās un atbilstošākās. Protams, par mazā uzņēmuma vadītāju var izveidoties vairāk tipu, taču jāņem vērā to darbības profils," stāsta socionikas maģistre.

Jau vēstīts, ka vidējais jeb stereotipiskais latvietis kopumā raksturojams kā introverts, ētisks tips, kam raksturīgs piesardzīgums un tradicionālisms, kā arī tradīciju sargāšana vispār, norāda socionikas maģistre.

Šāda veida cilvēkam nav raksturīga iezīme primāri rūpēties par naudu un tās sagādāšanu, kā arī ekonomikas attīstību kopumā, un viņš noteikti nav ambicioza uzņēmēja vai oligarha tips.

Socionika ir uz psiholoģijas pamatiem veidota zinātne, kas vēl tikai formējas un pretendē uz zinātnes statusu. Vienkārši sakot, tā ir zinātne par cilvēku rakstura tipiem un attiecībām starp cilvēkiem, atzīmē Miķelsone.

Socionikas pirmsākumi ir rodami Lietuvā, kur pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tā laika socioloģe un ekonomiste Aušra Augustinavičūte, par pamatu ņemot Karla Gustava Junga psiholoģisko tipu teoriju, pilnveidoja to, savienojot ar socioloģiju un informātiku, un radīja jaunu zinātni, ko nosauca par socioniku.

Miķelsone ir socionikas maģistre, raksturu pētniece, socionikas eksperte, biedrības "Socionika" dibinātāja un vadītāja, grāmatas "Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi" autore.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par veiksmīgu uzņēmēju piedzimst, nevis izmācās

Kategorijas