Dziedāšana vairumam Dziesmu svētku dalībnieku ir garīga meditācija

2013. gada 9. jūlijs 13:10

489

Dziedāšana vairumam Dziesmu svētku dalībnieku ir garīga meditācija

Rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem sestdien, 6. jūlijā, bija lieliska iespēja Vecrīgā dzirdēt daudz dziesmu un piedalīties rotaļās. XXV Vispārējo dziesmu un XV Deju svētku programmā tā bija Folkloras diena un vokālo ansambļu sadziedāšanās.

«Bauskas Dzīve» pašā galvaspilsētas centrā, laukumā pie Pēterbaznīcas, sastapa dziedātājus no Iecavas, vokālā ansambļa «Svētdiena» dalībniekus. Kolektīvs darbojas vairāk nekā 15 gadus, taču Dziesmu un deju svētkos piedalās pirmo reizi. Tajā ir desmit dalībnieku, repertuārā līdzās citām daudz garīgo dziesmu. Vecrīgā sestdien viņi dziedāja latviešu tautasdziesmas.

Ansambļa dalībniece Solvita Dārziņa «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka dziedāšana viņai un vairumam kolektīva dalībnieku ir garīga meditācija. Romualds Latkovskis piebilda, ja reiz esi uzkāpis uz dziedāšanas sliedēm, tad nost no tām vairs nevar tikt. Tādēļ arī kolektīvs ir priecīgs par iespēju dziedāt Rīgā.

Kristīna Kugrēna gan atzīst, esot tāds neliels satraukums, ko viņa dēvē par pozitīvo emociju drudzi. Iecavnieku, kā arī desmitiem citu vokālo ansambļu uzstāšanos klausījās pilsētas viesi, rīdzinieki. Pilsēta, galvenokārt Vecrīga, šajā dienā bija latviešu mūzikas pārpilna. Katrs vokālais ansamblis uzstājās vairākās vecpilsētas vietās.

Brīvības iela, Vērmanes dārzs, arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šajā dienā bija nodots folkloras kopu pārziņā. Liepu alejā – pretim Ministru kabinetam – ikvienam bija iespēja iesaistīties rotaļās kopā ar folkloristiem. Emocionāli krāšņākā bija folkloras kopu sadziedāšanās, kad tās bija izvietojušās kanāla nogāzēs pretim Universitātei.

Mūsu novadu folkloras kopas uzstājās arī Vērmanes dārzā. «Dreņģeri» savā priekšnesumā rīdziniekus iepazīstināja ar zemgaliešu paražām. Kopas vadītāja Ināra Grēniņa «Bauskas Dzīvei» atzina, uzstāties Rīgā zem simtgadīgiem kokiem ir īpaša pacilātība. Tepat līdzās darbojās amatnieku tirdziņš, radot folkloristu dziedāšanai un dejošanai īpašu noskaņu.

Alberts Šapals pastāstīja, ka Dziesmu svētki ir īpašs notikums visai viņa dzimtai. Folkloras kopā darbojas abi ar sievu, meita un znots dejo, arī mazmeita ir dejotāju pulkā. «Māju atstājām četrkājainā sarga Čiko pārziņā,» nosmej folklorists. Viņš arī piebilst, ka pēc pieciem gadiem nākamajos Dziesmu svētkos būtu jauki, ja arī folkloras kopām rastu iespēju iepazīt vēl vienu no šo svētku lieliskajām lietām – nakšņošanu skolā ar visiem pārējiem svētku dalībniekiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dziedāšana vairumam Dziesmu svētku dalībnieku ir garīga meditācija

Kategorijas