BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atmostas Baltija

ANITA ROZENTĀLE

2013. gada 5. jūlijs 00:00

67
Atmostas Baltija

Poļi vienu no alejām pie Eiropas Parlamenta ēkas Briselē nosaukuši atpazīstamās demokrātiskās kustības «Solidarnost» vārdā. Tā viņi Eiropai atgādina par neatkarības un demokrātijas ceļu savā zemē un reizē Austrumeiropā. Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa) teic, ka šis poļu paraugs licis arī latviešiem domāt par kādu līdzīgu zīmi Briselē.


«Gudrojām, ko mēs varētu darīt. Vienojāmies, ka simboliskākā un atpazīstamākā revolūcija – «Baltijas ceļš». 2011. gada novembrī Eiroparlamentam ierosinājām šajā vārdā nosaukt vienu no centrālajiem gaiteņiem Eiropas Parlamenta ēkā. Pirmais lēmums bija – atlikt izlemšanu, īpaši pret to uzstājās sociālisti. Es nekad mierā neliekos. Nopirku grāmatu «Baltijas ceļš» angļu valodā un iedevu Prezidijam, lai izlasa,» Sandra Kalniete 26. jūnija priekšpusdienā Briselē dalījās atmiņās ar pieciem Latvijas žurnālistiem, tostarp «Bauskas Dzīvi». Dažas stundas pēc šīs sarunas Eiroparlamenta ēkas pirmā stāva skaistā, plašā gaitenī, pa kuru ik dienas pārvietojas simtiem cilvēku, notika «Baltijas ceļa» plāksnes atvēršana un šī nosaukuma došanas svētki. 

Kā zvaigznēs ierakstīts liktenis
Triju Baltijas valstu delegācijām un 27 deputātiem vienoties nebija viegli, tomēr tas izdevās, sadalītas arī atbildības jomas. Latvijas atbildī-ba – piemiņas plāksnes izveide. «Es tā vēlējos, mana izglītība tomēr ir mākslas jomā,» atklāja S. Kalniete. 

Sameklējusi mākslinieku, pateicoties naudas dizaina multimediālās izstādes «Latam – 20» apmeklējumam Latvijas Bankā Rīgā. Vienas no jubilejas monētām – «Dzintara monētas» – autors mākslinieks Aigars Bikše ir tas, kurš uzņēmās izveidot plāksni, kurai jārotā gaitenis vidē, kuru izmainīt nedrīkst, kur marmora sienas pārcirstas ar daudz un lieliem logiem.

Plāksnes lejasdaļā fotogravīras tehnikā uz sudraba kodināta cilvēku ķēde, rokās sadevušies silueti, arī māte ar bērnu uz rokām. Virs viņiem iezīmēta maršruta Tallina–Rīga–Viļņa līnija, gar tās malām mūsu valstu apdzīvoto vietu punktiņi kā zvaigžņotas debesis – Baltijas valstu liktenis zvaigznēs ierakstīts... 160 zīmēs sešās valodās izskaidrota «Baltijas ceļa» būtība un galvenie skaitļi, kas to raksturoja. Plāksne pie sienas uzlikta zīmīgā datumā – 14. jūnijā. Aizsegta ar Eiropas Savienības karogu līdz 26. jū-nija vakaram, kad Eiroparlamenta prezidents, klātesot milzum daudz baltiešiem un citiem interesentiem, plāksni atklāja un karogs no tās noslīdēja. Aizraujas elpa, un asaras sariešas acīs, cik mākslinieciski un saturiski harmonisks ir vēstījums.

No demokrātijas sumināšanas līdz dejai
Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs atklāja «Baltijas ceļa» gaiteņa inaugurācijas ceremoniju. Viņš sacīja, ka šī ir galvenā ieeja, pa kuru ienāk darbinieki un apmeklētāji Parlamenta ēkā, šī ir «Eiropas demokrātijas ēkas galvenā ieeja». M. Šulcs uzsvēra, ka demokrātija un brīvība vienmēr ir stiprākas par visām varām, un tā ir arī «Baltijas ceļa» svarīgā vēsts. «Šis ceļš no šodienas uz visiem laikiem būs «Baltijas ceļš»,» sacīja EP priekšsēdētājs.

Brīnišķīgs jauniešu džeza ansamblis no Viļņas izpildīja Eiropas Savienības himnu un tad sāka tautas atmodas laika himnu – dziesmu «Atmostas Baltija»: «Trīs māsas no miega modušās, / Par sevi pastāvēt māk. / Atmostas Baltija, atmostas Baltija, / Lietuva, Latvija, Igaunija!» Jauniešiem pievienojās klātesošie, to dziedot trijās valodās – latviešu, lietuviešu, igauņu. Visi sadevās rokās, arī tie, kas nav baltieši. Kopības izjūta kā pirms daudziem gadiem «Baltijas ceļā». Pēc dziedāšanas kāds anglis savai klāt pienākušajai draudzenei aizrautīgi ar mirdzošām acīm stāsta: «Viņi dziedāja visi kopā, viņi sadevās rokās, tas bija saviļņojoši!»

Un tad Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs uz deju uzlūdza Sandru Kalnieti, un abi, lietuviešu džeza dziedātāju grupas pavadīti, grieza danci tā, ka žurnālisti un visi klātesošie fotoaparātus pavērsa pāra virzienā.


Bija vērts
Pasākumā tika atklāta arī deputāta Kārļa Šadurska (Eiropas Tautas partijas grupa) organizētā izstāde «Baltijas ceļš, kas iekustināja pasauli». Ekspozīcija EP deputātiem, darbiniekiem un viņu viesiem sniedz fotogrāfijas un citas liecības par 1989. gada 23. augusta unikālo notikumu.Emocionālajā notikumā dalībnieki bija arī Latvijas Tautas frontes (LTF) kustības kādreizējie aktīvisti: līderis Dainis Īvāns, Jānis Škapars, kurš vadījis darba grupu, kas izstrādājusi LTF pirmo programmu, Sarmīte Ēlerte, Ivars God-manis. Klāt bija arī leģendārais Lietuvas neatkarības kustības «Sajūdis» vadītājs Vītauts Landsberģis.

Pēc sarīkojuma neoficiālā sarunā ar žurnālistiem Jānis Škapars sacīja, ka īsti nav gribējis uz Briseli braukt, neesot ko vecam cilvēkam pa pasauli apkārt «mētāties». Tomēr notikums, tā nozīmīgums un emocionalitāte bijusi tik liela, ka jutis gandarījumu un sapratis – bija vērts.

Līdz sirds dziļumiem noraizējusies
Kādas ir atmiņas no 1989. gada 23. augusta? Sandra Kalniete, kas bija viena no «Baltijas ceļa» organizatorēm, nekautrējas atzīties, ka bijusi līdz sirds dziļumiem noraizējusies. Tas prasīja pūles – saorganizēt ļaudis tādai manifestācijai, kad nebija ne mobilo tālruņu, ne interneta. «Man bija jājūt kaut kas vienreizējs un dižs, bet es nejutu neko, es tikai raizējos,» teic Sandra Kalniete. Viņa atceras, kā braukuši ar auto uz Ķekavas pusi, jo pienākusi ziņa, ka tur trūkstot cilvēku, esot radies pārrāvums. Protams, iestrēguši mašīnu rindā, bijuši piespiesti pie kravas automobiļa, kas vedis govis. Un šī aina ar govīm, kas nemierīgi dīdījās, acu priekšā esot vēl šodien. Vēstures svarīguma mozaīka sastāv arī no šīm sadzīves situācijām.

Kam vispār ienāca prātā ideja par šādu manifestācijas formu, par «Baltijas ceļu»? S. Kalniete atceras, ka aicinājums rīkot šo pasaulē nepieredzēto akciju tika izteikts Baltijas padomes sēdē Pērnavā 1989. gada jūnijā un idejas autors laikam bijis Edgars Savisārs, toreiz viens no Igaunijas Tautas frontes dibinātājiem un vadītājiem, tagad – Tallinas mērs.

***
«Baltijas ceļš» vijās arī caur Iecavu, Bausku, Cerauksti, Brunavu. Tik daudzi no mūsu laikraksta lasītājiem un viņu ģimenēm bija līdzdalīgi. Es stāvēju Bauskā, Kalna, Uzvaras un Zaļās ielas krustojumā, kurā apļa vēl nebija un «Rimi» arī nebija. Atminieties, kur bija katrs no jums! Mēs esam tajās Baltijas zvaigznēs, un no pašiem atkarīgs, kas tur par mūsu nākotni ierakstīts.

UZZIŅAI
«Baltijas ceļš» – 1989. gada 23. augustā aptuveni 2 miljoni baltiešu sadevās rokās, lai izveidotu cilvēku ķēdi, kas vijās 600 kilometru garumā no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.

Divus gadus vēlāk, 1991. gadā, «Baltijas ceļa» mērķis tika sasniegts: Igaunija, Latvija un Lietuva atjaunoja pilnīgu neatkarību un bija ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.

«Baltijas ceļa» vēsturiskais konteksts – 1989. gadā apritēja pusgadsimts, kopš tika noslēgts Hitlera-Staļina pakts starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju. Slepenie protokoli noteica Igaunijas, Latvijas un Lietuvas likteni – valstiskās neatkarības zaudēšanu un piespiedu iekļaušanu PSRS sastāvā.

2013. gada 26. jūnijā plāksnes atklāšanā Eiroparlamenta ēkā Briselē piedalījās EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass, kā arī Baltijas valstu neatkarības kustību dalībnieki, diplomāti un Beļģijā dzīvojošie baltieši.