BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saslimšanas risks pastāv

ILZE LUJĀNE

2013. gada 3. jūlijs 00:00

51
Saslimšanas risks pastāv

Grodņas apgabala Čapunas ciematā Baltkrievijas rietumos, aptuveni 40 kilometru no Lietuvas robežas, mājās audzētiem rukšiem atklāts Āfrikas cūku mēris. 

Baltkrievijas veterinārais dienests noteicis stingrus kontroles pasākumus – slimās cūkas jāiznīcina, novietnes jādezinficē, pastiprināti jāuzrauga mežacūkas. Pašlaik pārbauda arī Latgales mežos nomedītās mežacūkas, vai nav klasiskā cūku mēra, izlases kārtā veic analīzes, lai noteiktu Āfrikas cūku mēra klātbūtni. 


Jānokauj viss ganāmpulks

Latvijā līdz šim Āfrikas cūku mēris nedz mežacūkām, nedz mājās audzētiem rukšiem nav konstatēts, tomēr risks pastāv, ziņo lauksaimniecības portāls farming.lv. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti informē, ka Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana. Ja novietnē konstatēta slimība, jānokauj viss ganāmpulks. Cūku audzētājiem tas rada lielus zaudējumus.

Slimajiem dzīvniekiem ir paaugstināta temperatūra (40 – 42°C), asarojošas acis, izdalījumi no deguna, depresija. Novārgušie lopi parasti guļ, staigājot tiem vērojami kustību koordinācijas traucējumi. Balto šķirņu cūkām ir redzami plaši zemādas asinsizplūdumi. Dzīvnieki iet bojā septiņu, desmit dienu laikā pēc inficēšanās. Ja cūkas neizskatās veselas, nekavējoties jāinformē veterinārārsts un PVD reģionālā pārvalde. Medniekiem jāziņo PVD pārvaldei par mirušām vai slimām mežacūkām.

«Āfrikas cūku mēris ir ļoti bīstama slimība. Tā izplatās ārkārtīgi strauji, viena saslimšanas gadījuma dēļ saimniekam nākas nokaut visu ganāmpulku, jo pašlaik pret slimību nav vakcīnas. Pulku var saglabāt, ievērojot ikdienas higiēnas prasības, veicot deratizāciju un dezinfekciju, nevajadzētu dzīvnieku novietnē laist nepiederošas personas,» stāsta Dienvidzemgales PVD vecākā veterinārinspektore Ineta Kupča.


Ieviesti drošības pasākumi

Tā kā Āfrikas cūku mēris ir konstatēts vairākos Krievijas un Baltkrievijas reģionos arī netālu no Latvijas robežas, PVD jau pērn ieviesa drošības pasākumus uz robežas – visiem cūku transportēšanas līdzekļiem, kas atgriežas no Krievijas, PVD veic tīrības un dezinfekcijas kvalitātes un dezinfekcijas dokumentu pārbaudi. Lai nepieļautu slimības ievazāšanu Latvijā ar pārtikas produktiem, privātpersonām, kas ieceļo Latvijā no trešajām valstīm, arī Baltkrievijas, jārēķinās ar pastiprinātu bagāžas kontroli, kuru veic muitas un robežsardzes darbinieki. No trešajām valstīm Eiropas Savienības teritorijā aizliegts ievest gaļu un gaļas produktus. 

Cūkaudzētāja Brigita Koltova no Ceraukstes atklāj, ka arī viņu biedē risks pazaudēt ganāmpulku: «Nepatīkami, ka tuvojas šāda slimība. Lai arī visus nepieciešamos dezinfekcijas pasākumus ievēroju, tik un tā ir satraukums. Mednieku mūspusē nav daudz, mežacūku Zemgalē arī mazāk, nav kā Latgalē, vien lapsas naski nāk ciemos, kas arī nav patīkami. Kūtī strādāju viena, citus tur nelaižu. Vienmēr esmu sargājusies, lai neievazātu kādu infekciju.»


UZZIŅAI

Āfrikas cūku mēris ārējā vidē ir ļoti izturīgs: gaļā pie +4°C vīruss saglabājas 150 dienu; sausā, sālītā šķiņķī – 140 dienu; saldētā gaļā – daudzus gadus. 

Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem. 


Lai nepieļautu saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri: dzīvnieki jātur iekštelpās, nedrīkst pieļaut to kontaktu ar mežacūkām; cūkas nedrīkst barot ar nomedīto mežacūku gaļas atliekām un virtuves atkritumiem; novietnē nav vēlams ielaist nepiederošas personas vai arī jāparūpējas par vienreizlietojamo apģērbu; drēbes, kas vilktas medībās, nedrīkst ģērbt, dodoties apkopt cūkas; pie ieejas novietnēs jāizvieto dezinfekcijas paklāji; regulāri jāveic deratizācija.

Avots: PVD