Dziesmu svētku burvība glabājas dalībnieku atmiņās

2013. gada 28. jūnijs 00:00

Dziesmu svētku saviļņojumu, romantiku, humorpilnus atgadījumus labi atminas to dalībnieki no Bauskas, Rundāles, Vecumnieku un Iecavas novada.Sirds sāpējaCeraukstiete Aelita Biķerniece ir jauktā kora «Grenctāle» dziedātāja. Pirmoreiz lielajos Dziesmu svētkos viņa piedalījusies pirms diviem gadu desmitiem, 1993. gadā, ar toreizējo Ceraukstes pagasta jaukto kori.Gatavojoties 1998. gada svētkiem, dziedātājiem bija skumja noskaņa, zinot, ka šī kora mūžs ir galā – finansējums saruka, un diriģents Mārcis Putniņš vairs nebija gatavs braukt strādāt ar nelielo dziedātāju pulciņu. Togad tieši Aelita bija kora vecākā.Svētkos koris «Ceraukste» tomēr piedalījās. Dienu pirms gājiena un noslēguma koncerta dalībniekiem bija organizēts jauks pasākums Ķīpsalā.«Tieši mums populāras grupas dziedāja uz vairākām skatuvēm. Ballēties varēja līdz rītam. Gribēju iziet ārā paklausīties Ainaru Mielavu. Tumsā nepamanīju ķieģeļa augstuma pakāpienu uz leju un pamatīgi paklupu. Šķita, ka esmu izmežģījusi potīti, bet, kad aizkliboju līdz medpunktam, tur teica, ka drīzāk tas esot lūzums. Mūsu kora autobusa šoferītis aizveda mani uz vienu no Rīgas slimnīcām, kur kāju ieģipsēja. Uz rīta pusi mājinieki mani atgādāja mājās. Krēslā sēžot, skatījos lielā gājiena un svētku noslēguma koncerta televīzijas pārraidi. Īsti neatceros, vai tik ļoti sāpēja kāja, bet sirds gan...» atminas Aelita.Ar jaukto kori «Grenctāle» 2001. gadā viņa piedalījās Rīgas 800 gadu svinību koncertos, 2003., 2008. gada Vispārējos dziesmu un deju svētkos un būs dalībnieku pulkā arī šajā vasarā.No paaudzes paaudzēBaušķeniecei Ingai Muižniecei šogad ir savdabīga jubileja – aprit tieši 40 gadu, kopš viņa piedalījās Dziesmu svētku simtgades svinībās.«1973. gadā Mežaparka lielajā estrādē biju pirmajā rindā kopā ar citiem Latvijas Universitātes jauktā kora «Juventus» dziedātājiem. Mums bija pilnīgi jauni tautas tērpi, un koru karos «Juventus» togad guva pārliecinošu uzvaru.No tā laika man saglabājušās dažas skaistas fotogrāfijas un atmiņas. Kori «Juventus» tolaik vadīja Daumants Gailis, diriģēja Juris Kļaviņš un Ausma Morica, koncertmeistare bija Ilze Matule-Dzērve. Korī «Juventus» pavadītie gadi ir bijuši ļoti nozīmīgi manā dzīvē.Lielajos Dziesmu svētkos Mežaparka estrādē tolaik sastapos ar savu mammu, kura ilgus gadus dziedāja Bauskas rajona skolotāju korī «Daina». Mana vecmāmiņa vecumdienās dejoja Bauskas kultūras nama veco ļaužu deju kopā. Taču svarīgākais – viņa tautas tērpu linu blūzēm darināja skaisto Rundāles izvilkumu. Tādu blūzi mantoju no mammas kopā ar Zemgales tautas tērpu.Šī gada Vispārējos dziesmu un deju svētkos būšu klāt no visas sirds. Tagad vienā no Rīgas augstskolu koriem dzied mana meita Diāna, bet meita Dace pieteikusies par brīvprātīgo.Diānas korī katrs gādā savu tautas tērpu, un viņa izvēlējusies Alsungas novada ģērbu. Tas top Bauskā, Solveigas Ikertes darbnīcā «Novads». Savukārt es šajā ziemā izšuvu divus pārus suitu košo zeķu.Esmu laimīga, ka manā mūžā ir bijis kaut kas tik īpašs kā Dziesmu svētki. Tāpēc jo lielāks prieks, ka arī manām meitām piederēs līdzīgas izjūtas, kā tas ir – būt Latvijai.»Ar skatu no malasRundāliete Aelita Ramane dzied pirms diviem gadiem izveidotajā sieviešu korī «Runda».«Mana Dziesmu svētku pieredze ir īsa – 2008. gada svētkos piedalījos ar Jelgavas folkloras kopu «Dimzēns». Albumā divas fotogrāfijas, nozīmīte, bet atmiņas nav tik spožas – garajos mēģinājumos estrādē izkarsām saulē, biju ļoti nogurusi no burzmas, nīkšanas, gandrīz nelaba dūša metās no šašliku dūmiem, ko vējš pūta uz estrādes pusi. Taču pēc svētkiem, skatoties koncertu ierakstus, mani pārņēma liels saviļņojums. No samontētā materiāla, unikāliem kadriem, dziedātāju tuvplāniem, asarām, smaidiem, tautas tērpu un vainagu jūras kopskata saņēmu milzīgu baudījumu un esmu lepna, ka piedalījos.Kopā ar kori «Runda» gatavojos šiem Dziesmu svētkiem, bet jau tagad zinu, ka pēc tam gribēšu to visu noskatīties vēlreiz ierakstos sev tuvā un ērtā vietā.»Vaiņags, kam stāvBijusī baušķeniece Antra atceras nerātnāku atgadījumu: «Līdz ar neatkarības atgūšanu atgriezās tradīcija ne tikai valkāt tautastērpu, bet arī papildināt to ar zāļu vaiņagu vasarā. Biju postpadomju tautumeita ar niecīgu pieredzi vaiņaga pīšanā, tāpēc vienā no pirmajiem mēģinājumiem pagatavot tautiski zaļu galvasrotu Dziesmu svētkiem margrietu galvas atstāju divu trīs centimetru garos kātiņos, baidoties nolauzt ziedus. Pirmās dienas vakarpusē puķes bija noļukušas, tāpēc vaiņagu ieliku ūdens bļodā, cerot, ka tās atdzersies un nākamajā rītā nebūs jāpin jauns.Patiesi, vaiņags pēc naktsmiera sagaidīja mani ļoti spirgts – visas margrietas pagarajos kātos bija lekni saslējušās, līdz ar zaļo pamatu izveidojot iespaidīgu puķu kroni. Lai arī nedaudz apmulsusi, liku to galvā un devos uz gājienu, kur izpelnījos nedalītu uzmanību ne tikai no sava kora, bet arī citu dziedātāju un dancotāju pulciņiem. Pēcjāņu gaisotnē tiku apveltīta ar visdažādākajiem labvēlīgajiem epitetiem un uzslavām par tik auglīga paskata vaiņagu, kam visi ziedi stāv stāvus gaisā...Zinošākas kora biedres ierādīja un pēc tam pati esmu pārliecinājusies, ka kuplākais, balti košākais un izturīgākais vaiņags ir no suņuburkšķiem un līdzīgām ziedkopām. Tiesa, zāļu vajag vairāk, un pīšana prasa ilgāku laiku, tomēr tādu vaiņagu var atdzirdīt un nēsāt pat divas nedēļas.»Ar ķerru uz skatuvesDacei no Iecavas novada ir atmiņas no svētkiem Igaunijā: «Dīvains piedzīvojums man gadījās unikālā sarīkojumā – «Dziesmu tiltos» jeb «Bridges of Song: East – West United Song Festival» Tallinā 1991. gada vasarā. Lielajā estrādē pie jūras sabrauca dziedāt pa pāris koriem no aptuveni 20 valstīm – Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Īrijas, Anglijas, Zviedrijas, Somijas, Austrijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas u. c. un tolaik vēl padomju republikām – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Ukrainas. Visi kopā izpildījām pa dziesmai no katras tautas repertuāra. Vismīļākā mums bija igauņu tautasdziesma par audējām – aizraujoša, ritmiska, to prasījām diriģēt vēl un vēl, un orķestris to spēlēja, koriem noejot no estrādes. Lielajā pulkā lecot līksmu dejas soli, ietrāpīju zāliena negludumā un smagi izmežģīju potīti. Pēc ārstu apstrādes ieguvu ģipsi un piekodinājumu divas nedēļas par staigāšanu apkārt nedomāt.Taču nebraucu uz Igauniju gulēt gultā! Pēc nelielas apspriedes mūsu kora puiši mītnes vietas kaimiņos – Tallinas pievārtes lauku mājās – aizņēmās ķerru, ieklāja tajā siena kārtu un tautisku deķi un nākamajā dienā noslēguma koncertā uzstūma mani pilnā tautastērpā ar visu ģipsi uz skatuves. Novietota līdzās amerikāņu korim, kurā bija arī cilvēki ratiņkrēslos, nodziedāju visu koncertu. Vienotības un savas nācijas lepnuma sajūta dažāda mēroga Dziesmu svētkos reti bijusi spilgtāka. Mūsu «Bēdu, manu lielu bēdu» koris arī prasīja atkārtot, un citi dziedātāji brīnījās, ka dzied par bēdu, kaut skan tik jautri. Jāpiebilst, ka mans transportlīdzeklis bija ļoti ērts – ar augstu malu, kur atspiest muguru, un lēzenu pacēlumu, kur uzstutēt ģipšaino ekstremitāti. Laikam tā bija kāda igauņu superdizaina ķerra, jo Latvijā tādu neesmu redzējusi.»Pieveicām pūtējusVita, Valles pagasta vasarniece, atminas svētkos valdošo dziesmu garu: «Dziesmu svētku iedvesmojošākais, bet reizē nogurdinošākais pasākums ir gājiens. Pēc rīkotāju pavēles ar studentu kori ierindoti tuvu astei, bijām sanīkuši, pāris stundu saulē un karstumā gaidot iešanas sākumu. Koristi gaudās, dažs grasījās iet citā virzienā, bet te kormeistare ierosināja uzdziedāt. Sākumā negribīgi, bet pamazām jestrāk uzrāvām dažas tautasdziesmas. Pēkšņi vienas melodiju atkārtoja mūsu gājiena daļai piešķirtais pūtēju orķestris – 90. gados vēl lielākoties sirmi kungi. Sanāca kā sacīkste, un mūs nebija jāmudina. Rāvām vaļā nākamo meldiņu, atkārtojot arī tos, ko iespēlēja pūtēji.Drīz pievienojās citi kori, un līdz iešanas brīdim paguvām pārdziedāt vīrus, jo viņi nevarēja atbildēt uz visu mūsu repertuāru. Pūtēji kopā ar jauneklīgo diriģentu par to tikai smējās, un ceļā cauri Rīgai atkal sadziedājāmies un pūtām visi kopā, ik pa brīdim uzlecot dejas soli, uzsaucot sveicienus skatītājiem un virsvadītājiem. Vakarpusē braucot tramvajā uz naktsmītnes vietu, skanēja ne tikai mūsu vagons. Dziesmas bija pārņēmušas visu Latvijas galvaspilsētu.»Esmu bijis pagodināts Raitis Ignatjevs, Mežotnes kora ilggadējs dalībnieks, baušķenieks: «Katrs Dziesmu svētku dalībnieks svētku iespaidus glabā sev saprotamā veidolā. Man šīs izjūtas ir ļoti personiskas. Tās glabājas atmiņās par emocijām un fotogrāfijās, kas tās padara spilgtākas.Dziesmu svētku iespaidus veido meistari – virs…, vienkāršās diriģentes un diriģenti, varenie prāti un dižās dvēseles – teksta un mūzikas autori un skaņdarbi. Arī tie, kas ir izgājuši no dziesmu svētku modes, skaņdarbi, kas sevi ir izsmēluši vai ir pārāk pliekani Dziesmu svētku garam, lai, kopīgi pamatoti izlemjot, pastumtu tos tuvāk dziesmu svētku vēsturei.Vēl arī dziedātāji uz skatuves, kurus ceļ gaismā, līdzīgi kā olimpiskos atlētus, tikai reizi piecos gados un pārējā laikā reti kad uzteic vēlmi izpausties ar muzicēšanu un dziesmu. Arī tie dziedātāji, kuru kolektīvu dalībai Dziesmu svētku estrāde fiziski ir par mazu, lai dotu iespēju muzicēt lielajā koncertā, tādēļ viņi palika aiz svītras dalībnieku sarakstā.Nozīmīga loma krāšņo mūzikas svētku pasākumos un koncertos ir skatītājiem. Mani sajūsmina, ka skatītāju pulku iespējams kuplināt ar mārketingu un biļešu tirdzniecības vietās radītu mērenu ažiotāžu.Dziesmu svētkos esmu bijis pagodināts. Man bieži ir ticis pienākums svinīgi iznest mūsu kolektīva karogu. Paldies mežotniekiem! Šajās reizēs laikam tiku pārmēru ievērots, paldies par to arī visām karognesēja asistentēm, burvīgajām tautumeitām! Esmu pat bijis svētīto lielo Dziesmu svētku karognesēju rindās, dziedošo svētkos ārzemēs man tika uzticēts sargāt Latvijas valsts karogu.Mūsu koru panākumi dziesmu karos, skatēs un kopīgās dziesmas ugunskura liesmu atspulgā kādā vakarēšanā, arī mirkļi kopā ar karogu ir apbrīnojami un neatkārtojami papildina svētku sajūtu. Paldies Karogam un Dziesmai!Dziesmu svētku burvība glabājas dalībnieku atmiņās un ir neaprakstāma. Nāciet to izbaudīt!»

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dziesmu svētku burvība glabājas dalībnieku atmiņās

Kategorijas