Komentāri: karstais laiks

Kas jāievēro cilvēkiem vasaras svelmē? Kādi ieteikumi lauku, dārzu un lopu kopējiem?Nebūt pārlieku drosmīgiemELGA DRUSEIKA, Brunavas pagasta feldšere:Neapdomības laiks ir vasara. Ikkatrs zina, kā pareizi jārīkojas, taču reizēm aizmirst to ievērot. Jāsaudzē ķermeņa redzamā daļa un viss organisms.Svarīgi ir katru dienu izdzert vismaz divus litrus šķidruma, vislabāk ūdens, nekādā ziņā nevajadzētu izvēlēties saldinātus dzērienus. Tveicīgā laikā jāizvēlas dabiska audu-ma – lina, kokvilnas, zīda – apģērbs. Jāsargā sevi no tiešiem saules stariem. Ja nav iespējams uzturēties ēnā, jābūt galvassegai un saulesbrillēm ar ultravioleto staru aizsardzību.Ja patīk nodarboties ar sportu, nav nepieciešams sevi bargi ierobežot, taču karstais laiks nav piemērotākais, lai paaugstinātu slodzi. Uzreiz pēc ēšanas un sakarsušam nav vēlams peldēties, jo var rasties krampji.Jūlijs ir dažādu festivālu, koncertu un Dziesmu svētku laiks. Sarīkojumos īpaši jāgādā par to, lai ķermenis nepārkarst. Nepieciešamības gadījumā jāmeklē mediķu vai līdzcilvēku palīdzība.Jāuzmanās no krasas temperatūras maiņas, jo tā var izraisīt plaušu karsoni.Jābūt atbilstošiem apstākļiemTatjana Marčenkova, Pārtikas un veterinārā dienesta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja:Galvenais nosacījums, lai karstais vasaras laiks nesagādātu veselības problēmas – legālā tirdzniecības vietā izvēlēties svaigu pārtiku. Ir jāpievērš uzmanība tirdzniecības vietas iekārtojumam un kārtībai tajā. Jānovērtē, vai pārdevējai ir tīrs, piemērots apģērbs, atbilstīgi apstākļi pārtikas glabāšanai, gatavošanai un fasēšanai. Pērkot pārtiku, jāpievērš vērība tās krāsai, konsistencei un smaržai. Aplams ir uzskats, ka karsti žāvētu gaļu un zivis var turēt ārpus ledusskapja. Tveicīgā laikā visi procesi, arī mikroorganismu augšana, rit daudz straujāk. Pirms maltītes gatavošanas un ēdienreizēm allaž rūpīgi jāmazgā rokas. Ja tomēr gadījies saslimt, veselības problēmu risināšanā nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos. Ir jādodas pie mediķa, lai viņš nosaka precīzu diagnozi un ieteic labāko ārstēšanos. Laikus nenovēršot slimību, iespējams kļūt par infekcijas avotu apkārtējiem, arī maziem bērniem, kam dažādas kaites bieži vien izpaužas smagākā formā nekā pieaugušajiem. Jādzirdina lopiAgris Veide, Vecumnieku bioloģiskās lopkopības saimniecības «Liepas» īpašnieks:Vasaras karstumā galvenais, lai lopi ganībās stāv ap dzeramo ūdeni, lai svaigs ūdens ir vajadzīgajā daudzumā. Vēlams, lai lopiņiem pieejama ēna, koki, kur patverties no saules stariem. Manā saimniecībā karstajā laikā piekopj nakts ganīšanu, jo tad lopi labāk paēd. Karstumā tiem nav apetītes, lopi tikai dzer ūdeni. Daudz vairāk neko nevaram līdzēt, taču arī mājlopi ir bijuši savvaļas dzīvnieki un prot piemēroties dažādiem apstākļiem.Cerams, ka šogad nebūs knišļu, jo pret tiem līdzekļu maz. Es varu 40 – 50 slaucamās govis atdzīt mājās un mēģināt pasargāt kūtī, bet vairāk nekā 200 gaļas lopu paliks ārā. Jāpaļaujas uz Dievu vai pašu lopiņu izmaņu, jo man nav tik daudz naudas, lai raktu dīķus, kur tie varētu glābties no knišļiem. Lai apsmidzinātu mājlopus ar repelentu, liels ganāmpulks jāsadzen saliekamā žoga aplokā, kas maksā virs 5000 latu, smidzinātājs – virs 1000 la-tiem. Šādiem ieguldījumiem lielākā daļa zemnieku nav gatavi. Vairāk pasargātas ir tās fermas, kur govis nedzen ganībās nemaz, tomēr man šķiet, ka vasarā brīvā dabā tās jūtas labāk.Sējumiem un dārziem karstums kavē augšanu. Lietus mūsu pusē bijis maz, tāpēc slikti aug pat zāle.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»