Budbergas ērģeles gaida atmodu

2013. gada 28. jūnijs 00:00

Lietuvas pievārtē, Bauskas novada Brunavas pagasta Budbergā, simtgadīgu koku ieskautajā Sv. Pāvila evaņģēliski luteriskajā baznīcā teju 70 gadus klusējot snaudušas dievnama ērģeles.Dieva roku darbsSarkanbrūno ķieģeļu mūri glabā senu vēsturi. Budbergas dievnama celtniecība tika sākta 1865. gadā par ziedotāju naudu, stāsta draudzes lietvede Herta Ozola. Viņa uzsver, ka baznīcas durvis vienmēr bijušas atvērtas un tajā allaž ir bijusi stipra draudze. Tagad kopīgs sapnis ir atdot dzīvības dvašu dievnama balkonā dusošajām ērģelēm, kuras padomju karavīri izpostīja Otrā pasaules kara beigās. Toreiz nozagta daļa no mūzikas instrumenta metāla stabulēm un sagrautas ērģeļu konstrukcijas.Pateicoties enerģiskajam draudzes mācītājam Jurim Moricam, draudzei un atbalstītājiem, pagājušajā gadā sākta mūzikas instrumenta atjaunošana. Kāds, iespējams, teiks, ka tīrā nejaušība, taču Budbergas draudzes locekļi ir pārliecināti, ka tas ir Dieva roku darbs. Viss sācies ar to, ka mācītājs J. Morics savu vācu draugu mācītāju Dr. hist. Bernhardu Bonkhofu, kurš viesojās Latvijā, kādā vasaras svētdienā aizveda uz dievkalpojumu Budbergā. Bernhards ļoti interesējies par ērģelēm, pašmācības ceļā apguvis to spēli un labi pārzinājis ērģeļu uzbūvi. Pēc dievkalpojuma vācu garīdznieks vēlējies apskatīt instrumentu, kurš tika uzskatīts par neatjaunojamu, un teicis: «Te ļoti daudz kas ir saglabājies, vajag restaurēt!» Abu mācītāju draugs ērģeļmeistars Viesturs Ilsums uzņēmās vadīt restaurācijas procesu un padarīt sarežģītākos darbus.Ziedo zemnieku pēctečiLai mūzikas instrumentam atdotu autentisko izskatu ar zeltījumiem un atjaunotu skanošo daļu, pēc V. Ilsuma aprēķiniem, vajadzīgi apmēram desmit tūkstoši latu. Skaņas atdzīvināšanai pietiktu arī ar mazāku summu, kuru var sadalīt vairākos restaurācijas etapos, pārliecināts J. Morics.Patlaban ir saziedoti apmēram 1500 latu, un līdzcilvēku atbalsts vēl joprojām tiek gaidīts, teic mācītājs. Viņš min interesantu faktu – lielākoties ziedojumi tiek saņemti nevis no kādiem Amerikas vai Eiropas mecenātiem, bet no mūsu pašu Latvijā dzīvojošiem nepazīstamiem cilvēkiem. «Tradīcijas paliek – pašu saimnieku un zemnieku pēcteči būs atdzīvinājuši ērģeles. Paldies visiem par pienesumu kopīgai lietai! Lūdzu, ziedotāji, kuri neesat pazīstami draudzei, – ja vēlaties, varat palikt anonīmi, taču dariet man, mācītājam, zināmu, kā es varētu ar jums sazināties, lai būtu iespēja jūs uzaicināt uz atklāšanas koncertu! Sazināšanos ar mani sargā mācītāja klusēšanas solījums – grēksūdzes noslēpums,» aicina J. Morics.Ērģeļu iedziedāšanas pasākums bija iecerēts jau 2. jūnijā, taču laika un līdzekļu trūkuma dēļ tas nenotika. Tagad noteikts nākamais datums – septembra pēdējā svētdiena, 29. septembris. Mācītājs un draudze cer, ka kopīgiem spēkiem izdosies Budbergas dievnamā skaistā koncertā atkal izdzirdēt ērģeļu balsis un būt kopīgā sadraudzības sarīkojumā.Vēlas piedzīvot skanējumuBudbergas dievnama ērģeļu skanējumu ir piedzīvojušas draudzes vecākās locekles, māsas Dzidra Druseika un Herta Ozola. Pēdējos akordus pirms kara 1944. gadā iznācis dzirdēt vecākajai māsai Dzidrai pašas iesvētes svinībās. Lai gan iesvētības ļautas no 18 gadu vecuma, 16 gadu vecajai Dzidrai izdevies pierunāt tēvu, draudzes vecāko, lai ļauj arī viņai piedalīties, jo karš jau klauvējis aizdurvē un nākotni bijis grūti prognozēt. Ar ūdensrožu rotu galvā, līdzās vēl teju 20 iesvētes mācību beigušajiem svinīgā ērģeļu mūzikas pavadījumā toreiz Dzidra ienākusi baznīcā. Soli bijuši pilni, daudzi stāvējuši kājās, un dievnams pulsējis ticīgo vienotībā.Tagad uz dievkalpojumiem sarodas labi ja 20 cilvēku, lai arī draudzē oficiāli ir 60 locekļu. «Pārsvarā esam vecie budbergieši, kas šeit apkārtnē dzīvojuši. Jaunie izklīduši pa visu pasauli, daudz māju šai pusē slauka tukšuma vējš. Nav arī jaunu darba vietu, lai šeit rosība atdzimtu. Taču gribas ticēt, ka būs vēl ļaudis, kas uz baznīcu nāks, un dievnams postažai nolemts netiks,» ar asarām balsī teic draudzes lietvede Herta Ozola. Viņa pauž cerību, ka pašai un pārējiem senioriem vēl izdosies dzirdēt ērģeles spēlējam, jo tas ir visu senlolots sapnis.Kopīgs prieksMācītājs Romāns Skuja kopā ar Budbergas draudzi bijis 20 gadu. Šogad garīdzniekam gaidāma 90 gadu jubileja, un arī viņš vēlētos piedzīvot apklusušā instrumenta atdzīvošanos. Savā kalpošanas laikā mācītājs centies nodrošināt apjomīgāko darbu veikšanu – jaunu logu ielikšanu, jumta uzlikšanu un iekštelpu remontu, ērģelēm īpašu vērību neveltot. R. Skujas lielākais sapnis bijis sagrautā baznīcas torņa atjaunošana, taču to nav izdevies realizēt. Viņš atzinīgi vērtē enerģiskus un entuziasma pilnus cilvēkus, kas iestājas par nomalē esošas baznīcas pastāvēšanu. Mācītājs to sauc par brīnumu, ka šādi ļaudis vēl mūsdienu sabiedrībā eksistē. Cilvēki tagad pārāk aizrāvušies ar mantu un garīgo aizmirsuši. Šodien mācītājs Juris Morics un draudze klauvē pie ikkatra sirds durvīm ar cerībām gūt atbalstu Budbergas ērģeļu restaurācijai. «Mīļie Budbergas draudzes locekļi, kuri esat savā ziedošanā kūtrāki par svešiniekiem, lūdzu, neliedziet savai labajai gribai izdarīt to labo, ko tā vēlas, lai arī jūs varētu teikt saviem pēcnācējiem, ka esat piedalījušies kopīgajā priekā, nevis malā stāvējuši un noraudzījušies! «Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim,»» aicina mācītājs un atgādina, ka ikviens savu ziedojumu baznīcas ērģeļu restaurēšanai var iemaksāt draudzes kontā: Budbergas Sv. Pāvila ev. luteriskā draudze, «Swedbank» konts: LV87HABA0551033856107; reģ. Nr. 90000322372. Ziedojuma mērķi norādot – baznīcas ērģeļu atjaunošanai. UZZIŅAIVecās Budbergas ērģeles ir būvējis ērģeļmestars no Erfurtes Vācijā Augusts Mārtins (1808 – 1891), kurš 1838. gadā ieceļoja Latvijā un izveidoja Rīgā savu darbnīcu.Šīs ērģeles ir otrās Latvijā, kurās ir saglabājusies Augusta Mārtina firmas zīme – metāla plāksnīte, kura apliecina šī instrumenta autentiskumu.Budbergā ir «vecā tipa» ērģeles ar vienkāršāku mehāniku, nekā tas bija jau 19. gs. otrajā pusē.Ērģelēm ir 7 reģistri, kuri spēlējami ar viena manuāļa klaviatūru un pedāli. Manuāļa klaviatūras apakšējo taustiņu uzlīmes izgatavotas no melnkoka. Instruments, lai arī datēts ar 1872. gadu, stilistiski ļoti tuvs meistara agrīnajiem darbiem, par ko liecina filigrāni izstrādātās koka stabules ar īpatnējām menzūrām un izcilu skaņu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Budbergas ērģeles gaida atmodu

Kategorijas