Ballē vairāk ļaužu nekā pagastā iedzīvotāju

2013. gada 1. jūlijs 00:00

Vecumnieku novada Kurmenes pagastā izskanējuši gada gaidītākie svētki – Pēterdiena. 29. jūnijā dievkalpojumu baznīcā, koncertu brīvdabas estrādē un zaļumballi apmeklēja gan kurmenieši, gan ciemiņi no tuvākām un tālākām vietām.Uzrunājot parkā sanākušos ļaudis, Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Agris Kondrāts pauda prieku, ka tradicionālā Pēterdiena ir sagaidīta ar labiem darbiem – aktīvi rosās biedrība «Kurmenes viļņi», ideju netrūkst iedzīvotājiem.«Īpaši notikumi pie mums norisinājās pavisam nesen, kad Kurmenes baznīcu apmeklēja Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis, negaidīti ierodoties mūspusē, lai izrādītu cieņu savu senču vietām, viņu celtajai baznīcai. Jāņos pie mums ciemojās premjers Valdis Dombrovskis, kurš nakšņošanai bija izraudzījies atpūtas vietu «Saliņas». Kurmene ir mazs pagasts, bet, paskat, cik prominentas personas mūs apciemo!» viņš lepni piebilda.Sāk ar pagasta himnuTradicionālā Pēterdiena, kā ierasts, tika atklāta, visiem kopā izpildot Kurmenes himnu, kam vārdus sarakstījis novadnieks Knuts Skujenieks. Akordeona pavadījumu (melodiju «Pie dzintara jūras») spēlēja Kristiāna Sirotina un Madara Ecētāja.Daudzveidīgo koncertprogrammu caurvija Dziesmu svētku motīvs. Kurmenes tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse par katru cenu vēlējās īstenot savu «mūža sapni» – nokļūt Rīgā un doties lielajā gājienā, taču – kā to izdarīt, ja Kurmenei nav ne sava kora, ne deju kolektīva? Kopā ar pagasta amatierteātra režisori Guntu Drezovu meklēti dažādi risinājumi.Uz skatuves tika aicināta Dravu ģimene – Gundega, Dārta, Kate un Uģis. Viņi gan dzied un spēlē dažādus mūzikas instrumentus, gan darina senos apģērbus un rotas. Savu spriganumu rādīja Skaistkalnes tautas nama jauniešu deju kolektīva «Vanadziņi» (vadītāja Baiba Vanaga) dalībnieki, kuru pulkā uz lielajiem svētkiem Rīgā dosies arī pieci kurmenieši. Pēterdienas apmeklētājiem bija iespēja kopā ar dejotājiem iemēģināt savu soli, izpildot Zemgales «Tūdaliņ, tāgadiņ». Uldis Marhilēvičs «pa tēva pēdām»Kad nu izrādījās, ka S. Ķīse līdz lielajiem Dziesmu svētkiem nevarēs iemācīties ne «kaukt», lai ātri iekļautos sievu folkloras kopas «Vilcenes» sastāvā, kurā dzied Gundega Drava, ne dancot, lai piebiedrotos «Vanadziņu» jauniešiem, to lietu tika mēģināts kārtot «caur pazīšanos».Uz Kurmeni bija atbraucis slavenais tautā iemīļotais mākslinieks – komponists, mūziķis, drusku aktieris un dejotājs Uldis Marhilēvičs. Viņa tēvs Stefans Marhilēvičs pāris gadu Latvijas laikā un vēl nedaudz pēc tam (no 1938. līdz 1943. gadam) bijis Kurmenes baznīcas ērģelnieks un kādu brīdi strādājis arī par pasta priekšnieku. Viņš 1938. gada Dziesmu svētkos Kurmenes kori aizveda uz Rīgu, un to vēl šodien atceras daudzi kurmenieši.U. Marhilēvičs kopā ar māksliniekiem Aiju Andrejevu un Ivo Fominu izpildīja daudz skaistu dziesmu un izteica domu, ka Kurmenes himnai labāk piestāvētu kāda jaunradīta melodija. «Ja gadījumā tiek rīkots konkurss par jauno laiku himnu, mums būtu varianti, ko piedāvāt,» solīja komponists.Koncerta izskaņā uz skatuves kāpa pūtēju orķestris «Skaistkalne» (vadītājs Jānis Kalniņš). Kolektīvs izpildīja populārus skaņdarbus, kam neierastākas taktis piešķīra Ulda Marhilēviča piespēle un Aijas Andrejevas un Ivo Fomina dziedājums.«Cepuri nost!»Par piedalīšanos svētkos visi kolektīvu vadītāji saņēma dāvaniņas – īpaši Pēterdienai darinātus auduma maisiņus ar saldumiem un ziedus, bet tālāku ceļu mērojušajiem māk-sliniekiem katram tika pa Kurmenē sieta siera ritulītim.«Pēterdienas svētkos esmu otro reizi. Pagājušogad atbraucām abi ar sievu un mums ļoti te patika, tāpēc šoreiz ieradāmies daudz kuplākā pulkā – ņēmām līdzi bērnus un mazbērnus,» labā noskaņojumā bija ģimenes ārsts Pēteris Igaunis no Vecumniekiem. Viņa dzīvesbiedrei Regīnai, izrādās, ir saistība ar Kurmeni. «1956. gadā, kad atbraucām no Sibīrijas, mūsu ģimenei nebija, kur palikt, tikām izmitināti Kurmenes baznīcā, kur pusgadu nodzīvojām. Pēc tam pārcēlāmies uz Bausku,» viņa atklāj. R. Igaune piebilda, ka sarīkojums ir sirsnīgs un ģimenisks, tas rada piederības izjūtu, nostiprina patriotisma jūtas.«Cepuri nost!» tā par Pēterdienas programmu sacīja pensionārs Jānis Zālītis, kurš svētkus apmeklē katru gadu. Vaicāts, vai palikšot arī uz zaļumballi, cienījamā vecuma kurmenietis atbildēja apstiprinoši. «Arī Jāņos te bija ļoti jauks pasākums. Patīk, ka cilvēkiem ir, kur pulcēties, satikties un priecāties,» viņš piebilda.«Šoreiz Pēterdienas svinības bija kuplāk apmeklētas nekā pērn. Koncertu vēroja teju sešsimt interesentu, taču zaļumballē līksmoja vēl vairāk ļaužu. Rīgas mākslinieki brīnījās, kā tas iespējams, ka pagastā, kurā ir ap 600 iedzīvotāju, uz balli ir atnākuši daudz vairāk dejotāju,» sacīja S. Ķīse. Līdz pat pulksten četriem rītā muzicēja grupa «Tālbraucēji», pēc tam stundu varēja dejot diskomūzikas pavadījumā, bet vēl vismaz pussimt lustētāju nebija nogurdināmi un mājup neposās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ballē vairāk ļaužu nekā pagastā iedzīvotāju

Kategorijas