Svētki aizrit daudzveidīgā un izdomas bagātā virtenē

2013. gada 26. jūnijs 00:00

Krāšņā, izdomas bagātā un daudzveidīgā virtenē Līgo svētki izskanējuši Rundāles novadā ar sarīkojumiem visos šejienes pagastos. Pilsrundālē pie viesu nama «Baltā māja» svinēšana, izklaides un emocionāli intelektuāla bagātināšanās norisinājās visu sestdienu, 22. jūniju, un noslēdzās svētdien ar Līgo balli.Sestdienas rītā vēra vaļā keramikas cepli, ap kuru ņudzēja lieli un mazi, jo daudzi šeit keramikas plenērā jūnija sākumā bija iemēģinājuši roku dažādu māla trauciņu darināšanā. Tagad gaidīja lielais uguns pārsteigums – cik labi apdedzis un izdevies būs izstrādājums... Iepriekšējā vakarā, kad ceplis tika kurts un ugunsliesmas savaldītas, ap cepli tika muzicēts un pat dejots tango.Vārda spēksSpēcinoša un izglītojoša sestdien «Baltās mājas» jaunceltajā «klētiņā» bija saruna ar literatūrzinātnieci, profesori, grāmatu autori un politiķi Janīnu Kursīti, to kuplināja Svitenes folkloras kopas dziedāšana. Viņa aicināja neaizmirst, cik liels spēks ir vārdam.Profesore jau sen esot gaidījusi pilsrundāliešu uzaicinājumu, Lilita Lauskiniece viņas krustbērniem bijusi ļoti prasīga un laba latviešu valodas skolotāja. «Tikko «Baltās mājas» sētā pie akas runājāmies, ka Latvijā katru gadu nomirst viena Kuldīga un prom aizbrauc divas Kuldīgas. Mums jāatrod tie spēka vārdi, kas atsauc atpakaļ, kas ļauj izdzīvot,» sarunu ar ļaudīm iesāka J. Kursīte. Viņa ir pārliecināta, ka pozitīvisms, uzmundrinājums un spēka vārdi var mūs glābt. Arī «Labrīt!», «Labdien!», «Arlabunakti!», ar smaidu teikti, ir stiprie vārdi.Latvijai ir jācīnās par savu vietu Eiropā un jāprot šo vietu nosargāt. Mums katram jānovērtē ikdienā savstarpējās attiecībās gan stiprie vārdi, gan kopš sentēvu laikiem izmantotās aizsardzības zīmes. Agrāk bērnu no mājas neizlaida, pirms māte gaisā neuzvilka krusta zīmi. Kālab tas bija? Aizsardzībai no visām četrām debess pusēm.Latvijas simboliPasargā dzintars, tas ir latviešu aizsardzības akmens, tāpat arī apaļi oļi. «Ne velti tautasdziesmā skan: «Liku bēdu zem akmeņa», jo akmens uzņem, absorbē un pārstrādā virsū nākošo ļaunumu,» teic Janīna Kursīte.«Kā Minhauzens sevi aiz matiem izvilka no purva, tāpat man gribas ticēt, ka mēs sevi un Latviju aiz matiem izvilksim un labie vārdi palīdzēs,» tic Janīna Kursīte.Uz ielīgošanu Pilsrundālē sanākušajiem profesore deva arī darbiņu – ātri bija jāsaraksta katram prātā ienākušie desmit Latvijas simboli. Tos kopā ar ieteicēju vārdiem viņa vāc pa visu Latviju, lai izmantotu topošajā enciklopēdijā «Mūsu Latvija». Tā iecerēta kā īsta tautas veidota enciklopēdija, tādējādi līdzautori būs arī Līgo svētku svinētāji Pilsrundālē. Simbolu virkne bija garumgara – tika minēta Daugava un jūra, dzintars un Krišjānis Barons, Rundāles pils un Imants Ziedonis un vēl un vēl.«Jūdzu savu pletīzeri...»Līgošanas pasākuma vadmotīvs Pilsrundālē bija Rūdolfs Blaumanis un viņam svinētā 150 gadu jubileja. Šo stīgu sarīkojuma scenārija autore un režisore Lilita Lauskiniece profesionāli perfekti prata izvīt cauri dažādajiem priekšnesumiem un aktivitātēm. Pusdienlaikā sanākušie ļaudis tika aicināti ēst Blaumaņa «Frišas gaļļas zupi», kas gatavota pēc Annas Kuzinas «Blaumaņa pavārgrāmatas». Zupes katls kūpēja uz ugunskura, no tā smēla visi, arī ciemos atbraukušie Viesturu pensionāru biedrības «Vakarvējš» dalībnieki un Rīgas viesi.Skanot katram latvietim tik zināmajai ziņģei no «Skroderdienām» – «Jūdzu savu pletīzeri piņģerota ratiņos...», sākās veļas mazgāšanas un pletēšanas jeb gludināšanas šovs un sacīkstes. Tika demonstrēts, kā ar veļas ziepēm uz veļas dēļa mazgātas drēbes, kā daiļi skalotas un kārtīgi izpurinātas, lai šļakatas uz visām pusēm šķīst. Tad pletēšana ar senajiem ogļu gludekļiem – kā tos uzkarsēt izvicinot, kā pirms pletēšanas smuki špricēties, ņemot pilnu muti ar ūdeni un tad pūšot to uz biksēm, lai labāk vīles iegludinās. Sacīkstēs saulainiete Ņina Bērzmārtiņa un pilsrundāliete Līga Žukauska sacentās, kura asākas vīles iegludinās novada domes priekšnieka Aivara Okmaņa «karjeras biksēm». Ņinai mājās ogļu gludeklis stāv joprojām, ar to agrāk arī pati pletējusi. Viņa atminas, ka toreiz bikšu vīles pirms gludināšanas tika ar veļas ziepēm iesmērētas, tad stingrāk turējās. Līga gan spēlējusies zem galda, kad vecmāmiņa ar ogļu gludekli darbojusies.Kuplejas, ziņģes un šlāgeriVēl teiciens iz Blaumaņa – «Vine skrēja kā vēje». Un skrēja vīngliemeži ātrumsacīkstēs. Te bija liela piekrišana, tika rīkotas divas kārtas – priekšsacīkstes un fināls. Gliemežu sporta laukums bija gruntīgs galds, uz tā sazīmēti skrejceliņi. Katra gliemeža «dīdītājs» uz tā mājiņas uzzīmēja sava vārda burtu. Atskanēja «Uzmanību, starts!»... un visi gliemeži stāvēja kā stāvējuši. Tad sākās mudināšana gan ar padomiem, gan zāles lapiņām, uz ko viņiem tiekties. Tomēr atradās arī žiglie un naskie. Uzvarēja Rīgas zēna Jēkaba Stirnas gliemezis.Meistarīgi kombinētā vietējo amatierkopu, Rundāles drāmas terapijas grupas un viesu – Dobeles vācu biedrības – koncertā tika akcentēts Rūdolfa Blaumaņa vācu periods, jo viņš taču savu daiļradi sācis, rakstot vācu valodā. Kuplejas, ziņģes un šlāgeri tika izdejoti un izdziedāti uz nebēdu.Pēcāk ļaudis priecēja Blaumaņa lugas «No saldenās pudeles» izrādīšana Krimūnu amatierteātra versijā.Mūzikas un dabas harmonijaPēc izrādes skatītāji devās uz kanālmalu klausīties un vērot, kā pa pils dīķi īpašās laivās slīdēja un muzicēja Bauskas mūzikas skolas akordeona klases audzēkņi. Emocionāli un romantiski.Laivas vadīja SIA «Gustame» meitenes baltos tērpos un balta āboliņa vainagos, bet pedagoģes Antras Rušmanes skolēni Vadims Cvetkovs, Rainers Jegorovs, Rinalds Laicāns, Annija Varkale un Jelgavas mūzikas vidusskolas audzēkne Laura Pātaga atskaņoja Georga Frīdriha Hendeļa, Friča Kreislera, Paolo Piccigoni un citu autoru mūziku, noslēdzot brīnumjauko priekšnesumu ar «Parīzes kaskādi». Mūzika un daba sniedza harmoniju. Skolēni «Bauskas Dzīvei» pauda prieku par praksi, kas iepriekš nebija pieredzēta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svētki aizrit daudzveidīgā un izdomas bagātā virtenē

Kategorijas