Enerģijas apvienošanas māksla

Agrāk sporta draugus vairāk saistīja Āzijas un Dienvidamerikas senās kaujas mākslas, taču mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta nesen izveidotajiem nacionālo kaujas mākslu stiliem.EJ DARLatviešu nacionālā cīņas sporta veida EJ DAR pamatlicējs ir bijušais baušķenieks Aleksejs Kostirevs, Latvijas Cīņas federācijas viceprezidents. Šī sporta veida saistību ar mūsu pilsētu pastiprina fakts, ka pirmās sacensības notika Bauskā 2008. gada 20. decembrī.Latvijas Cīņas federācijas toreizējais ģenerālsekretārs Gvido Štikovs uzsvēra, ka EJ DAR izveides mērķis bija integrēt vienā nacionālā cīņas veidā tos stilus, kuros sportisti sacenšas – brīvo cīņu, grieķu-romiešu cīņu, sambo un džudo. Demonstrējot vairāk metienu, varēja iegūt skatītāju lielāku interesi, taču pieredzējušie cīkstoņi atzina, ka spēkos līdzīgiem sportistiem metienu elementus nav viegli izpildīt.Tā kā sacensības notiek pludmalē, speciālu apģērbu nevajag. EJ DAR cīkstonim pietiek ar īsbiksēm vai brīvās cīņas sporta tērpu.Pērn Jūrmalā notika Latvijas EJ DAR atklātais čempionāts, kurā piedalījās viesi no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. Labākos rezultātus sasniedza grieķu-romiešu un brīvās cīņas sportisti, bet piedalījās arī kikbokseri, jaukto cīņas mākslu (MMA) pārstāvji, džudisti un pat pankrationa – cīņas bez noteikumiem, bet ar ekipējumu – pārstāvji. Tā liecina informācija mājaslapā mmalatvia.com.Pavasarī, 18. un 19. maijā, Rīgā notika starptautiskais forums «Baltic Combat Games» – ‘«Baltijas kaujas spēles»’. Sacensībās varēja vērot ļoti dažādus cīņas sporta veidus, arī EJ DAR. Mūspuses pārstāvis Mihails Jepiševs ieguva trešo vietu.KolučstailsLietuvas pilsētā Palangā 11. un 12. maijā bija Eiropas tradicionālo cīņu festivāls. Latvijas izlases sastāvā šajās sacensībās piedalījās Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas brīvās cīņas treneris Andrejs Vasiļjevs.Mūsu pārstāvis ieguva trešo vietu Polijas nacionālajā cīņas veidā – kolučstailā. «Cīņa laukumā notiek uz ceļiem, var lauzties ar rokām un ķerties kājās. Svarīgākais ir izgrūst pretinieku no neliela apļa, kurā atrodas cīkstoņi,» sporta veidu raksturo A. Vasiļjevs.Šo cīņas stilu ir izveidojis poļu meistars Vieslavs Kolučs, izmantojot 30 gadu laikā gūtu pieredzi dažādās kaujas mākslās. Viņš apgalvo, ka ir izdevies sasaistīt Tālo Austrumu kaujas mākslu filozofiju un poļu kultūras senos rituālus. Fiziskajā jomā sporta cīņa apvienota ar prasmīgu pašaizsardzību. Nodarbību mērķis – apgūt prasmi aizsargāties pret dažādiem pretiniekiem ar ieročiem. Trenēties tiek aicināti apsargi un miesassargi, vēstīts mājaslapā koluchstyl.pl.Sacensību noteikumi ir diezgan specifiski – cīņa uz ceļiem notiek aplī, kura diametrs ir 2,8 metri. V. Kolučs uzskata, ka tuvāk zemei tiek lietoti aptuveni 90 procenti cīņas elementu. Arī brīvā cīņa sākas, stāvot kājās, bet intriga rodas, kad pretinieki saķeras. Kolučstaila sacensībās cīņa satvērienā sākas gandrīz uzreiz. Atšķirībā no citiem sporta veidiem šajā var ģērbties ļoti demokrātiski – nebūs nekādu pretenziju, ja cīņā dosities kaut džinsu biksēs.AlišsEiropas tradicionālo cīņu festivālā A. Vasiļjevs bronzas medaļu izcīnīja arī ališā – Centrālās Āzijas tautu cīņas sportā, ko sauc arī par jostas cīņu. «Sportisti ir tērpušies kimono ar speciālu jostu. Cīnītāji viens otru saķer aiz jostas un mēģina pretinieku nogāzt uz muguras,» stāsta A. Vasiļjevs. Par metiena efektivitāti var iegūt no viena līdz sešiem punktiem. Lai uzvarētu, jāizcīna vismaz seši punkti. Ališs ir populārs Kirgīzijā. Eiropā šo cīņas stilu pazīst tāpēc, ka Starptautiskā Cīņas sporta federācija to iekļauj sacensībās.VojevodaMoldoviešu nacionālajā cīņas sporta veidā vojevodā Austrumu kaujas mākslu elementi apvienoti ar Moldovas un Rumānijas seno cīņu veidiem. Sacensībās izmantotie apģērbi atgādina Āzijas cīnītāju tērpus. Ķermeņa aizsargi netiek lietoti, bet rokās ir kikboksam līdzīgi cimdi.Vojevoda pārstāvji aktīvi sadarbojas ar Latvijas cīņas sporta veidu klubiem. «Viņi piedalās karatē, kikboksa un teikvondo sacensībās. Pēdējā cīņa ir grūtāka – uzbrukums tiek sākts ar rokām, tad cenšas sist ar kājām, kas teikvondo nav izdevīgi,» stāsta Bauskas «SAM KAN TKD» kluba prezidents un treneris Sergejs Kirtovskis. Uz vojevoda čempionātu Moldovā dodas dažādu sporta veidu pārstāvji.Galvenais šīs cīņas uzdevums ir strādāt ar «grūtajiem» jauniešiem, kas savu brīvo laiku pavada uz ielām un nesapņo par sportista karjeru. Dzelžainā disciplīna viņus savalda, un tiek attīstīts ķermenis.HapkidoBauskas «SAM KAN TKD» ir ne tikai teikvondo cīņas klubs, bet arī hapkido kaujas mākslas klubs. Tā prezidents S. Kirtovskis šajā cīņas veidā ir ieguvis otro danu un izmanto apgūtās prasmes, mācot apsargus.Ir vairāki iemesli, kāpēc hapkido nav tik populārs kā plašai publikai pazīstamās Austrumu cīņas. Viens no galvenajiem – hapkido mērķis ir pēc iespējas ātrāk neitralizēt pretinieku, tāpēc populārāki ir paraugdemonstrējumi, nevis sacensības. Skaistus sitienus un lēcienus sacīkstēs nevar bieži redzēt.Hapkido ir pašaizsardzības sistēma, kas apvieno plašu prasmju klāstu – metienu un sitienu tehniku un sāpju paņēmienus. Galvenais – ātri neitralizēt, salauzt pretinieku, izjaukt fizisko balansu. To izmanto pret pretiniekiem, kas bruņojušies ar nažiem, nūjām un pistolēm, pret uzbrucējiem no mugurpuses, arī paši mācās cīnīties ar ieročiem.«Hapkido nav viegli apgūstams sporta veids. Izraēlas KRAV MAGA pašaizsardzības sistēmai paņēmieni samazināti līdz minimumam, lai to var apgūt pēc iespējas ātrāk. Hapkido ir otrādi – katram tvērienam, ikvienai pretinieka ieroču pozīcijai ir atšķirības paņēmienos. Tie ir efektīgi, bet to ir ļoti daudz, grūti visus paturēt galvā, īpaši tāpēc, ka dažreiz atšķirības ir pavisam mazas,» stāsta S. Kirtovskis. Baltijā šajā cīņas veidā seminārus vada spāņu treneris Čago Rodrigezs Segura, kurš strādā Zviedrijā. Gan hapkido, gan teikvondo šis meistars ir ieguvis septīto danu.***Pēdējos gados pasaulē ir parādījušies vairāki desmiti jaunu cīņas sporta veidu. Lai arī katrs no tiem piedāvā kaut ko īpašu, viss ir atkarīgs no paša sportista centības, apgūtajām prasmēm un gudrības. Sportists pilnveidos fizisko ķermeni un personību.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»