Kubas lielākā vērtība ir tās cilvēki

2013. gada 21. jūnijs 00:00

Baušķenieks Mārcis Pļaviņš nav ieguvis pasaulē labāko darbu, taču iepazinis interesantas zemes.Piedzīvojumu meklētājs, pasaules apceļotājs, arī rokgrupas «ak69» bundzinieks Mārcis Pļaviņš vasaras saulgriežos būs Latvijā. Zinot viņa aktīvo dzīvesveidu, pirmajā brīdī tas šķiet pat nedaudz neticami. Taču sarunā jaunietis atzīst, ka ar klejošanu pa pasauli tagad drusku tiks piebremzēts. Lai gan ir jauni plāni, konkrētas ieceres, kuru īstenošanai atkal būs jādodas projām no Latvijas, turklāt diezgan tālu.Šī pavasara tālākais brauciens vēl ilgu laiku būs Mārča iespaidiem bagātākais ceļojums. Maiju viņš vadīja Kubā.Izdzirdot šīs valsts nosaukumu, vairākumam noteikti uzreiz prātā nāk viena asociācija: Kubas rums un Kubas cigāri. Nobaudīji tos, kā ir?– Tās ir tikai divas Kubas zīmes, būtiskas, bet ne vienīgās. Protams, rums un cigāri ir Kubas biznesa svarīga sastāvdaļa, tādēļ arī mārketinga speciālisti ar to ļoti strādā. Ja Kuba ir vieta, kur top labākie cigāri pasaulē, tad es pabiju reģionā, kas ir vispiemērotākais šīs speciālās tabakas audzēšanai. Neesmu eksperts, bet ticu tiem, kuri šajā vietā manis iegādātos cigārus ir nobaudījuši un atzinuši – tas ir labākais, kas var būt.Uz Kubu tu devies ne cigārus baudīt. Tu biji Latvijas pārstāvis konkursa «Havana Club Gap Year – pasaulē labākais darbs» finālā. Uzvarēja puisis no Kolumbijas, bet kāpēc viņa vietā nebiji tu?– Es varbūt nedaudz sarežģīju pats sev visu uzdevumu, gribot divu minūšu video ielikt pārāk daudz. Divas dienas laika un tehnika, kas bija atvēlēti šī video veidošanai, bija nepietiekami, lai paveiktais izdotos, kā biju iecerējis. Es redzēju Kolumbijas puiša veikumu, droši varu apgalvot – viņš ir pelnījis uzvaru.Toties tu pēc konkursā aizvadītās nedēļas nedevies uzreiz atpakaļ uz Latviju, bet vēl uz trim nedēļām paliki Kubā. Visu redzēto un piedzīvoto noteikti nevar pastāstīt, tādēļ nosauc, tavuprāt, spilgtākos iespaidus Kubā.– Tad jau laikam jāturpina stāsts par cigāriem. Tas, ka Kubā visos stūros pīpē cigārus, nav tiesa. Tas ir bizness ar tam raksturīgo pievienoto vērtību. Ir tā dēvētais dārgais gals – 25 cigāri maksā līdz pat 200 latiem. Es pabiju ciemā, kur vīrs tos gatavo pats kā mūsu mājražotāji. Te cena bija samērojama, man kā ārzemniekam par desmit cigāriem paprasīja 13 latu. Vietējiem tos noteikti tirgo daudz lētāk. Man pat šķita, ka tā manta ir dabiskāka, tīrāka nekā dārgajos uzņēmumos ražotie cigāri.Dīvainākā lieta, ar kuru grūti aprast, ir tā, ka Kubā ir divas cenas. Viena vietējo lietošanai, otra – ārzemniekiem. Tūrists Kubā ir medījums. Taču šis process notiek ar pozitīvu attieksmi. Viņi visu izdarīs laipni, palīdzēs, paskaidros, būs draudzīgākie cilvēki pasaulē un beigās par to korekti palūgs samaksāt. Protams, mūsu izpratnē šīs summas par pakalpojumiem ir mazas. Parastais kubietis, kurš strādā pārsvarā valsts uzņēmumā, pelna desmit līdz piecpadsmit latu mēnesī. Tad ir kubietis turīgais – tas parasti darbojas kādā no trim valstī atļautajiem biznesiem: apartamentu izīrēšana, restorāni un taksometru pakalpojumi. Ja ir lieka istaba, to izīrē un kļūst par kubieti bagāto, jo tūrists par apartamentiem maksā 10 latu diennaktī – vienu parastā kubieša mēnešalgu. Protams, arī viņi nav nekādi bagātnieki, tikai nedaudz turīgāki.Viena no Kubas pazīmēm ir tajā mītošo ļaužu nabadzība. Īpaši, ja salīdzina ar mums zināmām Rietumu zemēm. Vienīgais, kas šo Karību jūras baseina valsti paceļ, ir diezgan labā sociālā sistēma. Visa izglītība, ieskaitot augstāko, ir bez maksas. Ja cilvēks dažādu iemeslu dēļ palicis bez mājokļa, valsts viņam to nodrošinās. Tas būs vienkāršs, pat prasts, bet būs jumts virs galvas. Tāpat katram kubietim tiek izsniegti taloni, kurus mēnesī reizi viņš var apmainīt pret noteiktiem pārtikas produktiem.Par Kubu teic, ka tā svešinieku prot pārsteigt. Kādi bija tavi spilgtākie pirmie iespaidi? – Viennozīmīgi, tie ir vecie, lielie amerikāņu automobiļi. Bet tas tā ir tikai vizuāli. Vairums no tiem ir pārtaisīti, ievietojot ekonomiskus mazlitrāžas dīzeļa motorus. Kubietis ir iemācījies būt taupīgs. Kad to apgūst tūrists, tad arī viņam šī zeme kļūst krietni lētāka. Arī es iemācījos atrast lētākos autobusus, lētākās, bet tikpat gardus ēdienus gatavojošas ēstuvītes, un arī man izdevās krietni ietaupīt.Kā ar Kubas «čekistiem»? Vai juties drošs šajā komunistu zemē, ka tevi kā ārzemnieku neizseko? – Sākumā šķita, ka man noteikti kāds sekos un vēros, kur eju, ko filmēju. Izrādās, es nevienu neinteresēju. Varu pat atzīt – Kuba ir drošākā vieta pasaulē, kur esmu bijis.Mans secinājums – cilvēki šeit jau pēc definīcijas ir labestīgi, pretimnākoši. Protams, pret viņiem jāizrāda tāda pati pozitīva attieksme. Vienīgā barjera saziņā ar kubiešiem bija manas sliktās spāņu valodas prasmes. Atlika žestu valoda, smaidi, mēneša beigās jau man izdevās nedaudz uzturēt sarunu arī spāņu valodā.Viņi saprata, no kurienes esi?– Eiropa viņiem ir pazīstama. Savukārt Latvija daudziem saistās ar Padomju Savienību. Acīmredzot savulaik skolā vēsture labi mācīta. Kubieši ir ļoti atvērti. Daudzkārt viņi sāka kādu interesantu stāstu, es klausījos, klausījos, līdz manas spāņu valodas zināšanas izsīka, un tad bija «škrobe».Varu droši apgalvot – Kubas lielākā bagātība ir cilvēki, īpaši, ja tiecies un ar viņiem komunicē viņu ierastajā vidē. Tur nav tik daudz moderno tehnoloģiju kā pie mums, nav arī tādas steigas, cilvēki ir mierīgāki, līdz ar to atvērtāki dvēseliskām sarunām, atklāsmēm.To arī no viņiem gribētu paņemt sev, vismaz šai vasarai – smaidu sejā un pozitīvismu. UZZIŅAI Kuba Kubas Republika ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un virkni mazāku saliņu. No kontinenta to atdala Floridas jūras šaurums ziemeļos un Jukatanas jūras šaurums rietumos. Lielākā pilsēta un reizē arī galvaspilsēta ir Havana.Kubas platība ir 110 861 kvadrātkilometri. Pēc platības tā ir 105. valsts pasaulē. Valsts valoda Kubā ir spāņu. Kubas tropu klimatam raksturīgi divi gadalaiki – lietaina vasara (no maija līdz oktobrim) un ziema (no novembra līdz aprīlim). Vidējā temperatūra gadā ir 25,5° pēc Celsija.Valsts ekonomikā nozīmīgs sektors ir tūrisms. Salas politiskā izolācija ir to pasargājusi no tūristu tūkstošiem, tāpēc vietējo iedzīvotāju attieksme pret tiem ir patiesi sirsnīga. Atpūtniekus no citām zemēm vilina tīrās pludmales, dzīvespriecīgie un viesmīlīgie, «naudas nesabojātie» iedzīvotāji, «sociālistiskā eksotika» un lētās cenas. Kopš 2006. gada valdība atļauj privātpersonām savās mājās izvietot tūristus, jo valsts viesnīcās trūkst vietu.Avots: wikipedia.org

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kubas lielākā vērtība ir tās cilvēki

Kategorijas