Par dzīvās dabas skaistumu un trauslumu

2013. gada 21. jūnijs 00:00

Aizraušanās. Vakarā pirms aizmigšanas aprunājas ar ziloņiem.Īslīcietei Aijai Targonijai savā dzīvoklī noteikti nav skumji. Vakaros pirms laišanās snaudā viņa pārskata savu plašo kolekciju, aprunājas ar eksponātiem – dažnedažādiem ziloņiem. 300 eksemplāruPirms gadiem desmit meita Aijai atveda suvenīru – krātuvīti zilonīša formā. Mīļmantiņa iepatikās un drīz vien kļuva par aizmetni nu jau apjomīgai kolekcijai. A. Targonijas mājā «mīt» pāri par 300 šo eksotisko dzīvnieku. «Zilonis ir mans mīļākais dzīvnieks jau kopš bērnības. Atceros, kā skatījos filmas par ziloņiem. Palicis prātā stāsts par kādu klaunu, kuram piederēja zilonis, viņi abi uzstājās cirkā. Indijā, kas man visvairāk saistās ar šiem dzīvniekiem, pati nekad neesmu bijusi. Ceru, ka to apceļos mani mazbērni,» savu sapni atklāj kolekcionāre.Ziloņi pie viņas sākuši ierasties pēc tam, kad draugi un paziņas uzzinājuši par Aijas aizraušanos. No dažiem ceļojumiem suvenīrus atvedusi arī pati. Kuru katru priekšmetu ar ziloņa attēlu viņa neiegādājoties. «Pērku tikai tos zilonīšus, kas mani uzrunā. Īrijā iegādājos eksemplāru savai kolekcijai, jo saistošs bija stāsts par to,» skaidro Aija Targonija. Mazmeitas kursa darbsGrūti Aijai nosaukt kādu vismīļāko, visvērtīgāko eksemplāru. Tie uz Īslīci atceļojuši ne tikai no Latvijas, bet arī no daudzām Eiropas un Āzijas valstīm. Arī priekšmeti ar ziloņu attēliem ir visdažādākie: šalles, gultas veļa, krūzītes, svečturi, nozīmītes. Ir pulkstenis, kuru rotā zilonis, radio, piekariņi, kuloni, lukturītis, šķiltavas, kā arī vēl daudzas visdažādākās mantas. Arī materiālu klāsts, no kuriem suvenīri izgatavoti, ir ļoti dažāds: koks, māls, papīrs, audums, stikls, metāls, porcelāns.Aija ar lepnumu izrāda mazmeitas, dizaineres Ditas, kursa darbu – zīmējumu, kurā skatāmi ziloņi.Labprāt izrādītu citiemSavu kolekciju A. Targonija nekur plašāk nav izstādījusi. Vien Rītausmu bibliotēkā maijā tā bija pāris dienu apskatāma. Saimniecei jābūt pie savas kolekcijas vienmēr klāt, citādi dažus sīkos nieciņus nevar nosargāt. Viņa pieļauj iespēju, ka kolekciju izstādītu, piemēram, muzejā, speciālās drošās vitrīnās.«Dažiem mana aizraušanās šķitīs muļķīga, bezjēdzīga. Taču es domāju, ka, kolekcijas eksponātus apskatot un paklausoties stāstus par tiem, viens otrs varbūt sāks domāt par dzīvās dabas skaistumu un trauslumu. Arī ziloņi, tik lieli dzīvnieki, īstenībā ir ļoti neaizsargāti, cietuši no cilvēku ļaunuma. Varbūt kāds bērns manā kolekcijā šos zvēriņus ieraudzīs tik mīļus un jaukus, ka viņam nekad dzīvē neienāks prātā doma tos nogalināt. Tas būs mana vaļasprieka lielākais ieguvums,» tā A. Targonija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par dzīvās dabas skaistumu un trauslumu

Kategorijas