Literārā lappuse

2013. gada 21. jūnijs 00:00

Pīlādžogu krelles un brīvībaSANDRA GIPTERE-IVANOVAAk, kādus skaistus vietējos sīpolus var nopirkt vietējā tirgū, pēc tam savējā virtuvē uz savējās pannas sacept, radot īpašu smaržu! Kādu aromātisku tēju var salasīt pašu pļavās vai nopirkt pie tantiņām! Tikai pēdu rakstu zālē viņas atsakās pārdot, kājas aizķeršanos aiz zāles kumšķa un smieklus pēc tam, mākoņu rakstus debesīs tajā dienā un vēja žūžošanu ausīs arī ne. To ne, un viss, patur pašas savu atmiņu apcirkņos. Un izdiņģēt arī nav iespējams.Un kas tad īsti mums pieder – vakardienas mirkļi, rītdienas cerības? Bet rītdienas vēl nav. Mums ir tikai šis mirklis, un tikai tajā mēs varam savērt pīlādžogu krelles un iepriecināt meiteni, tikai pašlaik ir iespējams sajust mīļa cilvēka smaržu un ielikt viņa kabatā mīļzīmīti priekam. Tikai to, jo otrs mums nepieder, un kājas ir brīvas iet, kur rāda deguns un sauc sirds. Sirds ir brīva mīlēt vai nīst, ar varu nepateiksi «hop» un nepiespiedīsi lēkt pāri žogam. Viss ir te un tagad, mēs esam brīvi, brīvi par to priecāties un novērtēt vai uzskatīt par pašsaprotamu un tādējādi izmest atkritumos pīlādžogu krelles, aizspiest nāsis, lai mūsu deguna smaržu flakoniņā neienāktu otra smarža. Mēs esam brīvi... tik ļoti, ka sāp. DAGNIJA GASŪNAEs un vējšEs šonakt esmu naktsvijole,vējš mani liegi spēlē,un manos matos bēris tasir spožas rasas pērles.Es šonakt esmu ugunskurs,vējš maigi liesmas glāsta,ar mani dejā griezdamies,tas noslēpumus stāsta.Es šonakt esmu debesjums,vējš manī kāris zvaigznes,lai tās caur nakti skaistākolīdz rītam gaismu aiznes.***Pārziedējusi vasaraatpūšas dārzā,tauriņu pilnas plaukstas,uz pleciem – spāres,un puķu priekšauta kabatācielavas ligzda.Kāds pasakains miers!***Nebārsti vārduskā pārrautas krelles –tos tikpat izdzēš laiks.Es nedzirdu tevi.Noņem rozā brilles,aizver gliemežvākuun ieej sevī.Pēc patiesības.IVARS KĀRKLIŅŠ***DIEVS, Tevdosim dvēseles savas –Tev ir mūžības skavas –vien Tev.Tautu, kas kājas auj,tautu, šo tautu skauj –tautai, kas kājas auj,savas mājas ļauj!Tautu, kas kājas auj,rauj – no purva rauj –ienaidu laukā rauj –rauj!Dosim Tev dvēseles savas,ļausimies Tavām skavām –dziedāsim pilnziedu pļavās –dziedāsim Tev!VALIJA REINICĀNEGaisma svētkus svinēsAr vēja spārniem skrien domasPāri plašai pasaulei.Tik tālu esam no sevis pašiem,Savām mājām.Bet vasara steidz pretīAr jāņuzālēm, ar ziedu pļavām, Ar rasas dimantiem,Bet nav neviena mājās.Un puķu arvien mazāk pļavās,Pat nātres nezied vairs,Un bezdelīgas nevij ligzdas, Jo nav kam sevi dāvāt.Pie Patiesības sliekšņa stāvu:Kas esmu es, ar ko es sākos?Un, skrienot apkārt pasaulei,Es laikam paskrienu sev pašam, Savām mājām garām.Jo gaismas nav kā ceļa rādītājaPie sevis paša mājās.Un redzi – jāņutārpiņš pretī steidzUn mīļi čukst: es ticu,Gaisma svētkus svinēs mūsu mājās.MĀRĪTE ČORNAJAPiestāvVasarai piestāv smiekli...Reibinoši, tvanīgi –Kā meža zemenes savērtas smilgā.Asi durstīgi –Kā aukstas rasas lāsesRīta agrumā uz katras lapas.Priecīgi guldzoši –Kā strauta tecējums pār oļu krācēm.Vasarai piestāv smiekli...AIJA ČEPULE ***Ai, vasara,Tu vasariņa mana!Cik saules siltumaTu sasmēlusies esi.Cik lietus veldzesSniegusi tu mums,Cik prieka atnesusiPar puķēm košajām.Klāt zāļu vakars,Teiksmu, nostāstuUn mīlas laiks...Līgo!AIGA LUDVIGA***Turku pupaanglijā nebija, viņa tikaigribēja, lai viņai tic.Tic, ka plankums melnais,kas uz sāna lās,nav ne grēks,ne pleķis,tikai greznums tāds.Tic, ka arī pupaiticēt ļautsun viņas sirds dedzīgi sauc,ka Dievu lieloarī pupas mīlpa savam –neatlaidīgiun līdz galam... GINA VIEGLIŅA-VALLIETE *** Šai pasaulē mēs tikai viesi, Un tāpēc dzīvosim mēs tā, Lai jūtas saudzētu patiesi, Jo pasaulē mēs esam viesi, Kur balta migla rītos ceļas Un mākoņi kā viļņi veļas. Šai pasaulē mēs tikai viesi,To mīlēsim no sirds, patiesi. Rīts Saule mostas,Agrs rīts,Smilgas galā –Zirneklīt’s. Nodreb diena, Rasa krīt, Lido, baltā Dvēselīt. Es ar tevi Pieceļos, Debess malai Pieskaros.Šurpu, turpu Diena iet,Krēslā lakstīgala Dzied.SaulītePar mani smej, Sidrabotus starus Lej.INĀRA DRUVATautas svētkiLīgo vakars mēness saktuKuplos ozolzaros kar,Visu gadu gruzdējuši,Uzliesmosim šovakar.Uzviļņosim, uzsmaržosim,Sirds lai atkal sirdi skar,Lai ik jāņtārpiņa gaismaIelīksmo mūs šovakar.Uzdzirkstīsim, uzšalkosim,Dziedāsim, cik katrs var,Lai skan mūsu tautas dziesma,Lai skan tālu šovakar.Te mēs esam, te mēs būsim,Te mēs mūžam paliksim,Visu mūžu norūguši,Spundi spersim šovakar.AINA MEDNEGaismas saucējiMīkstie mākoņi pūkojas,Raganām acis spīd.Mēness knosās un lūkojas,Vai vēl tālu ir rīts.Vecā gaiļa balsīJūtams pirmais zvans:Bauskā, Ogrē, TalsosVisur gaiļi skan.Mūžīgi, neiztrūkstoši,Pirms vēl iestājies rīts,Gaismu lūdz gaiļu tūkstoši,Lūgums ir saklausīts.ANDRIS LUDVIGSPretī saullēktamAr cīruļu dziesmāmUn saules lēktuLīgo mūsu vasariņa.Mēs tevi šūposim, aijāsim,Dziesmas dziedāsim.Līgos mūsu druvasAr jāņuguns liesmu,Iesim satiktSaules lēktu.Līgo, mūsu vasariņa! INĀRA ZEILE***Izej krustcelēs un četros vējos stāvi,Piedod sev, ja kaut ko neatļāvi,Palūdz vējam, lai tas tevi pliku plēšUn no tevis pašas altāri vēl tēš.Krīti ceļos pati savā priekšā,Nelaid tumsu, vienaldzību iekšā,Smejies, kaut vai asaras pār vaigu krīt,Jo tu zini – citādāk būs rīt.GATIS ZOTOVSAizBez divām dienām svētdienaTevi es lietoju tīrā no saujasJa skumstiTad pieskumsti tuvu man klātLīdz kaklam un daudz ar kaudziPieklājīgs vakars apsedz ik zemiIk mani ik sauli ik teviPa šķipsniņai pāršķiru naktis līdz gaismaiPa malciņam dzenos aiz vējaZiņasLaika ziņās pirms kara solīja mieruNu divās dienās jāpaspēj iegūtTik cik pa mūžu vienuNolija mazliet pār pasauli manuIzmirka bailesDivi-viens man par labuNu ziņās man sola padošanosRadioviļņos mezglojas prātsSapinas viltīgi nostieptos vadosUn saka – šis karš ir izdomātsPārrāvumsKārtējais elektropadeves pārrāvumsViss apstājasZemeslodēTu esi mans iztikas minimumsTu piestāvi manEsi modē

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lappuse

Kategorijas