Tropu mājas terārijos – ar līdzsvaru

Stāsts par baušķeniekiem, kuri strādā Rīgas Zooloģiskajā dārzā.Līdzīgs nosaukums kā Otto Ozola grāmatai «Latvieši ir visur» varētu būt nākotnē izdotam stāstu krājumam par mūsu novadnieku dzīves ceļiem. Atsevišķa nodaļa būtu par tiem ļaudīm, kuru darba gaitas saistītas ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu. Šoreiz gan raksts nav par zoologu un politiķi Ingmāru Līdaku, bet par īslīcieti Renāru Rozentālu un bijušo baušķenieci Aneti Poļaku, kuru ikdiena rit zoodārza Abinieku nodaļā.Anetei šajā darbā ir liela pieredze, ar Tropu māju viņa ir saistīta ilgāk nekā 11 gadus, agrāk uzraudzījusi rāpuļus. Savukārt Renārs ir «jauniņais» – darbu sācis pērn oktobrī, taču jau agrāk nācis uz šejieni kā brīvprātīgais. «Nu esmu pietuvojies savam bērnības sapnim, vienīgi tas nav mans personīgais zoodārzs,» smejas īslīcietis.Bēgšana – letālaAbu dzīvnieku uzraugu rīts sākas ar abinieku – varžu, krupju, tritonu un cecīliju – terāriju pārbaudi un mitrināšanu. «Kā man jokojot mācīja pirmajā darbdienā – jāpaskatās, vai kāds nav miris,» stāsta Renārs. Jāpārbauda arī gaisa temperatūra un mitrums, vai nav izdegušas lampas un ieplīsis kāds stikls. Anete lielu dienas daļu pavada karstajā un mitrajā Tropu mājā un gādā par terāriju ekspozīciju, piemēram, interjera iekārtošanu, izmantojot dabas materiālus – augus, zarus un akmeņus. «Tāpat kā dzīvnieki, arī ne visi augi grib iedzīvoties. Tiem ir jāaug apstākļos, kas atbilst dabiskajai videi. Āfrikas augus nevar likt kopā ar Austrālijas abiniekiem,» skaidro bijusī baušķeniece. Gan Anete, gan Renārs atklāj, ka pastaigājoties bieži vien raugās pēc kāda nokrituša zara, interesanta akmens, ko atnest uz darbu un izmantot terārija iekārtošanā. «Nodaļas meitenes pat ar somām ir nesušas jūrmalas smiltis. Arī es dažkārt atvedu zarus no Bauskas puses mežiem,» atklāj jaunietis.Dabiskā vidē abinieki visbiežāk ir nepamanāmi, taču te, Tropu mājas terārijos, jāatrod līdzsvars, lai būtu vieta, kur dzīvnieks var paslēpties, bet skatītājiem ir labi redzams. Apmeklētājiem, protams, gribētos, lai terāriji allaž ir kristāltīri, taču Anete atzīst, ka tos katru dienu centīgi nespodrina, veic tikai nepieciešamākos apkopes darbus: «Tev jau arī nepatiktu, ja katru dienu kāds nāktu tavā guļamistabā.» Abinieku mājokļi tiek tīrīti pēc noteiktas kārtības, lai gadījumā, ja kaut kas atgadās, zinātu, kur meklēt cēloni. Strādājot ar dzīvniekiem, jāievēro stingri noteikumi. Pēc katra terārija apkopes ir jāmazgā rokas. Abinieku uzraugiem nav ieteicams lietot smaržas.Gadās, ka abinieki izbēg no terārija, un tas var beigties letāli. Par laimi, tas notiek reti. «Ārpus terārija tiem trūkst gaisa mitruma un vajadzīgās temperatūras. Varde ļoti ātri izžūst. Citreiz abinieki atrod kādu pagaidu glābiņu – ielien grīdas lupatā vai zem terārija,» stāsta īslīcietis.Vai drīkst nobučot?Anete atklāj, ka apmeklētāju reakcija, aplūkojot ekspozīciju, ir ļoti dažāda – sākot no «Fui, cik pretīgi!» un beidzot ar «Vai drīkst nobučot?»Abinieku nodaļā ir nedaudz vairāk kā 65 sugas. Apmeklētāji vienlaikus var redzēt tikai ceturto daļu – Tropu mājā atrodas 15 terāriji, bet daļā no tiem apskatāmi vairāku sugu pārstāvji. Aptuveni reizi gadā izstāde tiek mainīta, tāpēc tie, kas zoodārzu apmeklē regulāri, katru reizi var redzēt ko jaunu. «Tas ir Spānijas ribtritons. Ja to notver lielāks plēsējs, tas aizsargājoties izdur caur ādu asās ribas, ievainojot uzbrucēju. Pats tritons savainojas, taču brūces ātri sadzīst,» par vienu no pašlaik Tropu mājā aplūkojamiem eksponātiem stāsta Renārs. Dendrobati, kas ar savu spilgto krāsu brīdina par indīgumu, uzauguši terārijā, vairs nav bīstami, jo te tie nepārtiek no indīgajiem kukaiņiem. «Taču pēc darba ar šiem abiniekiem nav vēlams rokas likt pie jutīgām vietām, piemēram, pie acīm vai mutes,» komentē Anete. Zooloģiskajā dārzā mītošo abinieku ēdienkarti veido galvenokārt circeņi, tarakāni, augļu mušiņas, drozofilas, peles un žurkulēni.Krupjgalvas kokvarde ir apveltīta ar baltajām nātrēm līdzīgu aromātu, to ieelpojot, var sākties alerģiska reakcija – jāšņauc deguns, un tek asaras. Abi uzraugi ir pārliecinājušies, ka vardēm mēdz būt spēcīgi žokļi. «Reiz, kopjot terāriju, uz brīdi novērsos no rakstainās ragvardes. Tā ar saviem spēcīgajiem žokļiem izroboja manus pirkstus, atstādama tajos smalkas, paralēlas rieviņas. Sāpīgi,» atceras Renārs.Darbs entuziastiemAtšķirībā no savas kolēģes īslīcietis biežāk ir sastopams Abinieku nodaļas laboratorijā, kur rūpējas par abinieku kolekcijas uzturēšanu un sugu pavairošanu. «Nav jau tā, ka visi pēc kārtas tiek pavairoti. Skatāmies, kuras sugas konkrētajā periodā ir vajadzīgas, lai papildinātu pieaugušo grupu, allaž cenšamies pavairot retās, zinātnei vērtīgās vai savvaļā apdraudētās sugas,» informē Renārs. Nepieciešamais abinieku pāris, dažreiz arī grupa tiek ievietoti ampleksārijā. «Tas ir terārijs, akvārijs vai akvaterārijs, kurā nodrošina katrai sugai vairošanās periodam vajadzīgos apstākļus, lai notiktu nārsts un tiktu iegūti ikri,» skaidro puisis.Ikru daudzums, krāsa un forma stipri variē. Krupjiem raksturīgas garas ikru virtenes; ir vardes, kas ikrus slēpj zem lapām, sastopamas sugas, kurām vienā nārstā ir tikai daži ikri. Dendrobātu kurkuļi laboratorijā tiek turēti pa vienam, jo dabā tie cits citu apēd, izdzīvo tikai viens stiprākais.Kopā ar Renāru laboratorijā strādā vairākas kolēģes. Ginta gādā par Latvijā sastopamo abinieku ekspozīcijas uzturēšanu, Ilona audzē dendrobatus, Ilze aprūpē dažādas tropisko abinieku sugas. Margo ir laboratorijas kaķis, kurš tika paglābts no drošas nāves – apmeklētāji to bija iemetuši lāču voljērā. Ja abinieki aizbēg, tie var kļūt par potenciālajiem Margo upuriem, tādēļ darbiniekiem cītīgi jāseko, lai terāriji tiktu kārtīgi aizvērti.«Katru dienu darām kaut ko citu. Darbdienas ir līdzīgas tikai ar ikdienas galvenajiem uzdevumiem, kopumā šis darbs ir jaunu pieeju meklēšana, labāku apstākļu radīšana, dažkārt pat pārdrošu ideju realizācija, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku abinieku aprūpi. Braucam arī ekspedīcijās, tā ir lieliska iespēja būt dabā,» darbdienas raksturo Renārs un atklāj, ka viņam patīk tas, ko viņš dara, un te var strādāt tikai ar entuziasmu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»