Kas notiek bijušajā Zālītes raķešu bāzē?

2013. gada 21. jūnijs 00:00

1278

Kas notiek bijušajā Zālītes raķešu bāzē?

Ir pagājuši divdesmit gadi, kopš bijušo raķešu karaspēka bāzi Iecavas novada Zālītē atstāja padomju armija.Īpašums nodots pašvaldības rokās. Lai uzzinātu, kas teritorijā notiek un kā tā tiek apsaimniekota, nelielā ekspedīcijā uz turieni devās «Bauskas Dzīve».Zaga, ko varējaTeritoriju vislabāk pārzina iecavnieks Dainis Kravals. Viņam te pieder nedaudz vairāk kā 13 hektāru zemes – vieta, kur savulaik atradās karaspēka bāzes administratīvā daļa un autobāze. Ēkas, precīzāk – to, kas palicis no tām pāri, Dainis izmanto savam privātajam biznesam – peintbolam, kā arī militārajām mācībām, kas ik pa laikam te tiek organizētas.«Mana pirmā saskare ar šo vietu bija bērnībā. Kopā ar draugu vizinājāmies ar mopēdiem un nolēmām izmēģināt vēl neiepazītu meža ceļu. Braucām, kamēr sasniedzām žogu. Pēc dažām minūtēm klāt bija vīri un prasīja, ko mēs te meklējam,» atceras Dainis. Pirmoreiz šo teritoriju viņš apskatījis, būdams zemessargu rindās, kad armija objektu nodeva pašvaldībai. Bāze, pēc iecavnieka domām, bija gandrīz ideāla: «Ēkām bija logi, durvis, dega lampiņas, bija radiatori un siltummezgls.»Tolaik vajadzējis domāt, ko iesākt ar militāro objektu. Par kompleksu interesi izrādījuši dāņi, kas gribējuši te celt kokapstrādes rūpnīcu. Sapratuši, ka apkārtnē ir par maz mežu, viņi interesi zaudējuši. «Pašvaldībai nācās meklēt alternatīvas. Tika piedāvāts putnu fabrikas vajadzībām te glabāt graudus. Taču sākās visādas ķibeles – milzīgo teritoriju bija grūti un dārgi apsargāt, no šejienes tika zagti transformatori, kabeļi un viss, kas bija aizstiepjams. Tad tika nolemts atslēgt elektrību, un nevienam šī vieta vairs nebija vajadzīga,» stāsta Dainis. Sapratis, ka teritorijai ir milzīgs potenciāls – te var ierīkot treniņnometni (ārzemēs speciāli veido līdzīgas vietas, kur organizē dārgas mācības) –, viņš vērsies pie bataljona vadības ar ierosinājumu, taču ideja tolaik neguvusi atbalstu: «Tad man ieteica pašam ar projektu vērsties pašvaldībā. Ar nosacījumu, ka īpašumu uzturēšu kārtībā, tā arī sāku te darboties.»Interesantas leģendasKā jau par daudziem vēsturiskiem objektiem, arī par raķešu bāzi ir dažādi nostāsti. «Populārākā ir leģenda par eju no ēdnīcas uz pazemes bunkuru. Tur karavīri, simulējot kaujas apstākļus, mēdza nedēļu uzturēties. Neviens šo eju un bunkuru vēl nav atradis, pats arī īpaši nemeklēju. Tas pats attiecas uz jebkādu citu apslēpto mantu, kā jau sapieris-spridzinātājs apzinos bīstamību,» atklāj Dainis.Daudzas ēkas ir sabrukušas, pāri palikušās, lielākoties angāri un bunkuri, ir «izravēti», cik vien iespējams. Ja metāla detektors uzrādījis ko vērtīgu, caurumi izrauti pat ēku betona sienās un grīdās. Netālu no raķešu palaišanas laukuma ielietās betona plāksnes kāds mēģinājis izcelt un aizvest prom. «Kur cilvēkiem prāts – sadabūt dārgu smago tehniku, ieguldīt milzīgu darbu un riskēt tikt pieķertam, nerunājot par to, ka plāksnes, ceļot laukā, visdrīzāk, saplīsīs?! Daudz lētāk taču ir pašam ieliet, bet tas, kas ir it kā bez maksas pieejams, vienmēr būs kārdinošāks,» komentē iecavnieks. Par vājo punktu īpašuma apsaimniekošanā D. Kravals min caurbraucamo ceļu – daudzi te atstāj savus atkritumus.Teritoriju no visām pusēm ieskauj mežs, tāpēc šad tad nākas pastrīdēties ar medniekiem. «Viņi cenšas iegalvot, ka mācību laikā biedējam meža zvērus, patiesībā ir otrādi – medību laikā tie sabēg karabāzes teritorijā. Zvēri ir gudri un atšķir bīstamos trokšņus. Kad mēs šaudāmies, dzīvnieki brīvi klejo pa poligonu, un medniekus šeit nelaižu,» atklāj Dainis. Zemessardzei atvēlēto līdzekļu trūkuma dēļ militārās mācības pēdējā laikā notiek retāk.Iecavnieks zina stāstīt par līdzīgu poligonu Lietuvā, kas pārveidots par tūrisma objektu. Bijušajā karabāzē Misā nekas nenotiekot. «Pirms laika tur bija uzradušies igauņi, kas nodarbojās ar alpīnismu – ielaidās šahtās, izcēla vienu ļoti dārgu materiālu un nozuda,» tā D. Kravals.Glabā kāpostusZemnieku saimniecības «Veczaķi» īpašnieks Juris Zaķis ir viens no padsmit lauksaimniekiem, kas dārzeņu uzglabāšanai izmanto poligona angārus. Kāpostus iecavnieks tur glabā jau gadus desmit un kā šādu būvju priekšrocības min izturīgo konstrukciju un to, ka ēkas nav jāsiltina. J. Zaķis novērtē domes administrācijas pretimnākšanu: «Pašvaldība savulaik ļoti pareizi rīkojās, ļaujot šos īpašumus privatizēt, tā palīdzēja ievilkt elektrības līniju un regulāri sakopj tuvējo ceļu.»Teritorijā ir izveidots arī gateris. UZZIŅAI Padomju armijas bijusī raķešu karaspēka bāze Zālītē:Uzcelta 1964. gadā, tolaik aizņēmusi aptuveni 400 hektāru.Kaujas gatavībā tajā glabājās četras R-12 vidējā darbības rādiusa (līdz 2000 kilometriem) raķetes. Tās bija aprīkotas ar kodolgalviņām, kuru sprādziena jauda ekvivalenta vienai megatonnai. Ar to pietika, lai nodarītu postažu 100 kvadrātkilometru platībā.Tikpat daudz raķešu atradās arī otrā kādreizējā rajona teritorijas raķešu bāzē – Vecumnieku novada Misā. Atšķirībā no Zālītes, kur raķetes glabāja angāros un to sagatavošana kaujai aizņēma līdz pusstundai, Misā raķetes tika turētas pazemes šahtās un bija gatavas palaišanai dažās minūtēs. No ārpuses un iekšpuses labi apsargātais Zālītes komplekss sastāvēja no trim daļām. Administratīvajā daļā ietilpa štābs, viesnīca, kazarmas, divas sporta zāles, āra trenažieru laukums, medpunkts, ugunsdzēsēju depo, divas ēdnīcas, divas pirtis un veļas māja. Tehniskajā daļā atradās energosadales tīkls, katlumāja, remontbloks, garāžas un transporta laukums. Savukārt kaujas daļa bija iekārtota atsevišķā perimetrā, kas apjozts ar dzeloņstieplēm trijās kārtās. Tajā ietilpa četri raķešu palaišanas laukumi, divi angāri, kuros tika uzglabātas nesējraķetes un tikpat daudz angāru to kodolgalviņām, centrālais bunkurs un vairāki mazāki bunkuri.Karabāzē uzturējās divas armijas rotas, kas kopā ar pārējiem šeit nodarbinātajiem varēja sasniegt ap 500 cilvēku.Karaspēkam atstājot valsti, teritorija 1993. gadā nodota pašvaldībai.Pašlaik bijušā poligona teritorijas lielāko daļu, ko klāj meži un pļavas, apsaimnieko valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži». Atlikusī daļa ar ēkām, no kurām vairums pārvērtušās drupās, ir privatizēta un tiek izmantota militārajām mācībām, lauksaimniecības, kā arī kokapstrādes vajadzībām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas notiek bijušajā Zālītes raķešu bāzē?

Kategorijas