BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Stabu ērglis» nododas lauksaimniecībai

KRISTAPS ĀBELNIEKS

2013. gada 21. jūnijs 00:00

54
«Stabu ērglis» nododas lauksaimniecībai

80 gadu jubileja Pēterim Šlosbergam.Jauncodietis Pēteris Šlosbergs secinājis: «Kad gāju skolā, laiks vilkās, bet tagad tas skrien vēja ātrumā.» Viņš nedēļas nogalē, vasaras saulgriežos, svinēs apaļu jubileju.Izglītība otrajā vietāJubilāra bērnība ir saistīta ar toreizējo Bruknas pagastu, kur dzīvojis pie vecāsmātes: «Pārējā ģimene bija Bauskā. Tēvs kā robežsargs bija gana turīgs, lai apsaimniekotu divus īpašumus.» Vēlāk visi pārcēlušies uz laukiem. Pēteris mācības sācis Bruknas muižā iekārtotajā skolā, vēlāk tās turpinājis Vecsaulē. Viņš atzīst, ka izglītība pašam allaž bijusi otrajā vietā, tolaik svarīgāk bija strādāt: «Ģimenē biju palicis galvenais darītājs. Tēvu pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58. panta (galvenokārt kontrrevolucionārie noziegumi, kas izdarīti Latvijas Republikas laikā, un t. s. pretpadomju aģitācija pirmajā padomju okupācijas gadā – red.) uz desmit gadiem izsūtīja uz Karagandu.»Laimīgā kārtā tajā 1949. gada marta vakarā Pēteris ar māti gājis pie kaimiņiem. Tur arī uzzinājuši, ka sākusies izvešana. «Otrajā dienā, nākot no Jukatu dzirnavām, redzēju, kā kaimiņus «krauj» mašīnā. Piecas dienas pavadījām slēpjoties. Neviens ilgāk par nakti negribēja mūs pie sevis pieņemt. Visi baidījās,» atklāj jauncodietis.Uzzina par elektrībuJubilārs ceturtajā klasē palicis uz otru gadu, jo nav ieradies uz matemātikas eksāmenu: «Todien aru zemi. Zirgu nācās aizņemties, jo mūsējais bija nozagts. Mēs bijām izputināti.» Pēteris atceras, ka māte abus brāļus un māsu aizsūtījusi dzīvot katru pie sava rada, pats pārcēlies pie kaimiņiem.Pabeidzis Vecsaules skolu, Pēteris kādu laiku mācījās Bārbelē, Skaistkalnes vidusskolā, bet, iestādi nepabeidzis, uz trim gadiem iesaukts armijā. Šo laiku viņš pavadījis celtniecības bataljonā Kazahstānā. «Tur tiku uz elektriķu kursiem un uzzināju, kas tā tāda elektrība ir,» stāsta jauncodietis. Atgriezies no karaklaušām, jubilārs sācis strādāt Dāviņu kolhozā «Pionieris». «Manā pārraudzībā bija viens transformators, elektromotors un trīs lampiņas,» smej Pēteris.Kad saimniecības apvienoja, viņš nonācis «vecajā» Codē, kur iecelts par elektriķu brigādes vadītāju. Lai papildinātu darbam nepieciešamās zināšanas, jubilārs 1965. gadā iestājies Lauksaimniecības tehnikuma neklātienē Krāmu ielā Rīgā. Tur grāmatvedības zinības studēja arī Austra, viņa sieva. Šogad pārim apritēja 55 gadu kāzu jubileja.«Stabu ērgļu», kā elektriķi sauca savējos, darbs bijis bīstams. Jauncodietis atceras gadījumu, kad ar pliku roku no strādājoša transformatora izņēmis drošinātāju. Pēc tam juties gaužām dīvaini.Visus darba gadus jubilārs braucis ar motociklu, bieži vien mēroti pat 300 kilometri dienā. Tikai vecumdienās Pēteris ticis pie auto.Kopj pensionāru zemītiPēteris joko, ka jau 20 gadu ir «valstij neizdevīgs jeb pensijā». Šajā laikā aktīvi pievērsies lauksaimniecībai. Apstrādājamā platība neesot liela – «vien tāda pensionāru zemīte, 15 hektāri». Tomēr allaž esot darba pilnas rokas – bez smagās tehnikas darbi rit gausi. «Agrāk audzēju cukurbietes, tagad man ir kviešu lauki.»Lielākais palīgs esot dēls Aldis, kas Rīgā strādā par autoelektriķi un regulāri ir sastopams arī šajā pusē. Dēls Silvis strādājot kompānijā «Coca Cola» par tirdzniecības pārstāvi. Meita Dace, kuras vārdā nosaukts kaķis, esot uzņēmēja, pasaules cilvēks. Viņa apprecējusies ar jūrnieku, kādu laiku dzīvojusi Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Singapūrā, tagad Dace mīt Lielbritānijā. Trešais dēls Guntis, kas nodarbojas ar fotografēšanu, dzīvo tēvam kaimiņos.