Iesaka pret kaitēkļiem izmantot to dabiskos ienaidniekus

2013. gada 26. jūnijs 00:00

Cīņā pret kaitēkļiem dārzā vēlams nevis uzreiz pūst vai liet kādu ķīmiju, bet izmantot to dabiskos ienaidniekus – kukaiņus un dzīvniekus, iesaka augu aizsardzības speciāliste no Vecumnieku novada Māra Kilēvica.Papildu putnu būrusMitrais un siltais laiks, kādā šogad esam ielēkuši teju vai no ziemas, ir labvēlīgs dažādu slimību un kaitēkļu kukaiņu invāzijai un attīstībai dārzos, vērtē Vecumnieku novada Valles pagasta bioloģiskās dārzkopības saimniecības «Dzērves» dārzniece.Viņa ieteic cīņai ar kaitēkļiem dārzos izvietot papildu putnu būrus: «Pat zvirbuļi lasa nost ābeļziedu smecerniekus, kuru šogad ir ļoti daudz. Jātnieciņi, ziedu mušas, spožlapsenītes, mārītes ir derīgie kukaiņi, tāpēc nevar pūst ķīmiju virsū visam, kas kustas.» Kukaiņu atšķiršanai M. Kilēvica iesaka ievietot kukaini burciņā ar auga lapu, uz kuras tas atrasts: «Kaitēkļi iznīcina lapas un ziedus, bet labie kukaiņi ir gaļēdāji un augu daļas neaiztiks.»Dārzkope iesaka labu informācijas avotu – Artūra Priedīša grāmatu «Derīgie savvaļas dzīvnieki un to izmantošana augu aizsardzībā». Tajā aprakstīts, kā patiesībā zaļā dārzā sadzīvo un uztur to veselu putni, vardes, kurmji, kukaiņi u. c. Palīgs – arī kaitēklisPirms sākt cīnīties pret zemesvēzi vai kurmi, M. Kilēvica ieteic rūpīgākus novērojumus, vai tie tiešām nodara tik lielu ļaunumu.«Zemesvēzim ir daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, skrejvaboles. Savukārt kurmis apēd maijvaboļu kāpurus, drātstārpus. Sliekas tas arī ēd, bet auglīgā augsnē tās tik ātri vairojas, ka kurmis tās nevar iznīcināt,» skaidro speciāliste.M. Kilēvicas pieredze rāda, ka arī kaitēklis var būt palīgs: «Šogad ābelēm bija pārmērīgi daudz ziedu, tāpēc smecernieks vairāk kalpoja kā normētājs. Brūnie aizmetņi jānorauj, jo tie tāpat neizaugs, bet pārējā raža būs labākas kvalitātes. Bojātos aizmetņus var atšķirt arī pēc putnu knābienu pēdām. Taču, ja smecernieku ir tik daudz kā šogad, dabiskie ienaidnieki var netikt ar tiem galā, tāpēc jādomā par nākamo gadu un jāizmanto kādi papildu līdzekļi, lai kaitējums nebūtu lielāks.»Kā labu metodi cīņai pret smecernieku dārzniece iesaka ap 10. jūliju uzlikt augļu koku stumbriem pie skeleta zaru sākuma trīskāršas gofrētā kartona jostas. Tad kāpuri ies zemē uz ziemošanu, taču salīdīs kartonā, bet oktobra beigās jostas noņem un sadedzina. Pret laputīm šogad labākais līdzeklis būs mārītes, kuru esot ļoti daudz.Laikus apkarot nezālesAugļu veidošanās laikā M. Kilēvica iesaka nomiglot plūmes, ābeles un bumbieres pret puvi. Ķiršu dārzā vēlams izlikt ķiršu mušu ķeramos traukus, jo tās sāk izlidot. Mazo ķirškoku šķirnes slimo ar mēri jeb pelēko puvi. Tā skartie zari ar steigu jāizgriež 8 cm zem bojājuma vietas, jo sēnes micēlijs iet pa priekšu, skaidro dārzniece. Nogrieztie zari jāsavāc un jāsadedzina uzreiz, lai no atstātajām kaudzītēm nelido sporas.Labs līdzeklis pret slimību izplatītājiem ir Latvijā ražotais «Bioefekts», iesaka dārzkope. Tas ir organiskais augsnes bagātinātājs ar mikroorganismiem, kas neļauj attīstīties slimībām un kaitēkļiem, vislabāk piemērots vietējiem apstākļiem.Pret šogad daudzajiem spradžiem un citiem zaļo augu ēdājiem sakņu dārzā M. Kilēvica iesaka šādu maisījumu: 10 l ūdens iejauc 300 g izsijātu pelnu, 50 g sasmalcinātu ķiploku un 40 g sagrieztu zaļo ziepju, nedaudz rapšu vai linsēklu eļļas. Visu sajauc un izsmidzina uz dārzeņiem, salātiem, zaļumiem. Lai šie kaitēkļi nevairotos, svarīgi laikus apkarot nezāles – pērkones, zvēres, uz kurām viņi attīstās, skaidro dārzniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesaka pret kaitēkļiem izmantot to dabiskos ienaidniekus

Kategorijas