Netaisnības neuzvarēto piemiņai

2013. gada 17. jūnijs 00:00

Piektdien, 14. jūnijā, politiski represēto piemiņas vietā Bauskā atcerējās Baigā gada deportācijas.No bijušā Bauskas apriņķa lopu vagonos «sakrāva» 544 cilvēkus, viņu vidū bija 153 bērni. Visvairāk izsūtīto nāca no Bauskas pilsētas, Mežotnes, Īslīces, Vecsaules pagasta. Tādu vienas nakts šausmu bilanci ar turpinājumu komunistiskā režīma iznīcināšanas programmā sniedza vēsturnieks Raitis Ābelnieks.Latvijas vēsturē ievilkto melno svītru nekad neaizmirst aicināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.Bauskas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aivars Siliņš runāja par netaisnību un tās neuzvarēto cilvēcību. Laiks dziedē visu, bet nedod iespēju aizmirst, viņš sacīja. Tauta vēl nav atguvusies no netaisnības, bet kāds jau to grib attaisnot. Arī šajā laikā cilvēks ir apdraudēts. Kā saglabāt cilvēcību, kā pastāvēt, netaisnības neuzvarētiem, var smelties daudzu paverdzināto dzīves stāstos, uzsvēra mācītājs.Dzīvi apliecinošu noskaņu uzturēja Bauskas kultūras centra vokālais ansamblis «Eliksīrs».Uz vēsā granīta sagūla ziedi, vējā mirgoja svecīšu liesmiņas. Brīdi ilgāk tajās noraudzījās baušķeniece Laimdota Krišlauka ar meitu Jolantu un mazmeitiņu Danielu. Šotmaņu ģimene uz Karsnojarskas apgabalu 1941. gada 14. jūnijā izsūtīta no Sesavas pagasta. Laimdota tālo ceļo mērojusi, vēl nebūdama dzimusi. «Man bija trīs gadi, kad nomira mamma, un vecmāmiņa palika viena ar trim maziem bērniem. Tēvu nekad neesmu redzējusi, viņš nomocīts lēģerī 1942. gadā. Vecotēvu čekisti bija izveduši no barakas un nošāvuši. Šī ir vienīgā vieta, kur varu ziedus nolikt saviem vistuvākajiem. Pat tālajā Sibīrijā apglabāto kapu vietas ir applūdinātas,» stāsta Laimdota Krišlauka.Piektdienas rīta stundā uz kopsapulci bija sanākuši politiski represēto kluba «Rēta» dalībnieki. Sanāksmi ievadīja valsts himna un klusuma brīdis. Turpinājumā – valdes priekšsēdētāja Jāņa Puriņa un revīzijas komisijas priekšsēdētājas Emīlijas Bogdanovas pārskati par «Rētas» divu gadu gājumu un valdes pārvēlēšana.Pirms tās bija jāizšķiras – būt vai nebūt? Dalībnieku kļūst aizvien mazāk. Pat pašiem aktīvākajiem jūtams spēku izsīkums. Lēmums bija vienprātīgs – jāpastāv! Par to pārliecināja arī 1941. gadā izsūtītā Elga Vasariņa, kuras nokļūšanu Bauskā bija nodrošinājis Gailīšu pagasts. Viņa vēlējusies paciemoties klubā, sastapt likteņa biedrus un uzmundrināt «pagurušos».Pamatotu iemeslu dēļ no amata atteicās Jānis Puriņš, paliekot valdē. «Rētas» vadību uzticēja Jānim Zemtautim. Viņš kopš pavasara pārstāv Bausku Latvijas Politiski represēto apvienības Koordinācijas padomē (KP). Pēdējā KP sēdē 11. jūnijā nolemts, ka gadskārtējais salidojums Ikšķilē notiks 17. augustā.Skaudru atmiņu piesātinātās dienas izskaņā Latvijas Televīzija piedāvāja nenogurdināmās režisores Dzintras Gekas jaunāko dokumentālo filmu «Bērnības zeme Sibīrija».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Netaisnības neuzvarēto piemiņai

Kategorijas