Cer uz Jāņiem nošaut buku

2013. gada 7. jūnijs 00:00

Pirmajā jūnijā sākās stirnāžu medību sezona. Tomēr tas nenozīmē, ka visi mednieki ķer plinti un dodas mežā. Lai gan stirnu medības ir ļoti aizraujošas, vairāki mūspuses mednieku kolektīvi nolēmuši ieturēt pauzi vismaz līdz mēneša vidum.Stirnāžus medīt sākt ieplānojuši pirms Līgosvētkiem, atklāj Iecavas mednieku kluba «Zirnieki» vadītājs Ēriks Upelnieks. «Šīs medības tradicionāli asociējas ar Jāņu buciņu, kuram parasti vieta izbrīvēta svētku galdā. Visbiežāk tiek gatavots buka šašliks īpašā alus marinādē, kas gaļu padara mīkstāku un sulīgāku, bet katram ir sava īpašā recepte,» stāsta Ē. Upelnieks.Atļautais limits – 15 stirnu – ir gana mazs, lai jau jūnija sākumā dotos mežā. Šogad pavasarī uz laukiem Iecavas pusē varēja novērot palielus dzīvnieku barus. Mednieki pieļauj, ka pēc iepriekšējo gadu sala stirnas spējušas atkopties un, iespējams, jau nākamgad atļauto dzīvnieku limitu varēs palielināt. Medīt uz gaidi vīri galvenokārt izvēlas no «kanceles» – medību torņa. «Staigātāju», kas zvēram cenšas pielavīties, Iecavas pusē esot maz.Labākās medību dienas tiek izvēlētas, vadoties pēc mēness fāzēm. Vīri novērojuši, ka vecā mēnesī dzīvnieki no meža nāk vien pusnaktī. Jaunam mēnesim parādoties pie apvāršņa, zvērus var sagaidīt jau no vakara. Kad dzīvnieks tuvojas, svarīga ir konkrētā eksemplāra izvērtēšana, jo uz mežu nedodas pēc gaļas kā uz veikalu.«Katrs sevi cienošs mednieks tomēr skatās, ko šauj. Ja pamana, ka ragi ir trofejas vērti, tad noteikti šauj, bet, ja nav, atļauj augt. Ir pietiekami daudz neperspektīvu un kroplu dzīvnieku, kurus vajadzētu atšaut pirmām kārtām,» atzīst Ē. Upelnieks. Ar medībām esot tāpat kā ar ražu, tā ir jānovāc, kad ir izaugusi.Populāciju Iecavas pusē šogad sākuši apdraudēt lūši. Tā kā uz šo teritoriju attiecas minēto plēsēju medību aizliegums, vīri cer uz pozitīvām izmaiņām šajā jautājumā. «Lūši ir riebīgāki par vilku. Vilks paēdis kādu laiku liekas mierā, bet mežakaķis arī ar pilnu vēderu spēlējoties nokodīs stirnu. Tas uzklūp uz zemes perējošiem putniem, zaķiem, jauniem briežu teļiem, reizumis «nožmiedz» mežacūku sivēnus un pat puscūčus, bet galvenokārt tomēr uzbrūk stirnām,» situāciju raksturo mednieks. Gadā pieaudzis lūsis nomedī ap 50 stirnu. Pieļaujot plēsēju savairošanos, var tikt apdraudēta medījamo zvēru populācija. Dzīvnieki izvēlas arī migrēt uz citām vietām, kur jūtas mazāk apdraudēti, tādējādi samazinot konkrētā platībā medījamo zvēru skaitu.Nogaidīt līdz jūnija vidum nolēmuši mednieku kluba «Codes bebri» vīri. Medību kolektīva vadītājs Jānis Barans stāsta, ka šogad limits nav liels, vien 20 stirnu. «Par katru cenu nav doma limitu iztērēt. Izdosies izdosies, bet, ja neizdosies, arī liela skāde nebūs, jo nedarbojamies pēc principa – cik atļauj, tik arī nomedī,» saka J. Barans. Codes mednieki, līdzīgi kā Iecavas, gada sākumā manījuši prāvus veselīgu stirnu barus uz lauka, pat pa 40 gabaliem katrā. Tas nozīmējot, ka populācija atgūstas. Šogad mednieki nav novērojuši kritušos eksemplārus, jo ziema tomēr nav bijusi tik nelabvēlīga kā iepriekšējās sezonās piedzīvotās.Šogad stirnām kaitīgāki par klimatiskajiem apstākļiem mūspusē izrādījušies sazēlušie rapšu lauki. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja par gadījumiem Vecsaulē un Gailīšu pagastā, kur stirnas, saēdušās zaļos augus, izrādīja neadekvātu uzvedību. Zemkopības ministrija nesteidz ar lēmuma pieņemšanu, norādot, ka prese nevar būt par starpnieku un tiek gaidīts konkrēta mednieka iesniegums, lai novērtētu radušos situāciju.Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš laikrakstam apgalvoja, ka par valstisku šo problēmu varētu atzīt tikai tajā gadījumā, ja stirnas būtu īpaši aizsargājama suga. «Ja mēs liekam svaru kausos stirnu kā medību resursu un rapšus kā lauksaimniecības kultūru, tad nav grūti uzminēt, kura puse valstij interesē. Ja šī iemesla dēļ varētu pierādīt, ka, piemēram, tiek apdraudēta lūšu populācija kā suga, kas ir atkarīga no stirnām, tad gan varētu sanākt labāka apsūdzība,» uzskata J. Ozoliņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cer uz Jāņiem nošaut buku

Kategorijas