Uziet lāča pēdas

2013. gada 7. jūnijs 00:00

Vecumnieku novadā pagājušās nedēļas nogalē mežā, kādus 500 metrus no Rūsiņu mājām, bijušais mežniecības mežsargs un aktīvs mednieks Ainis Rušmanis ar kolēģiem pamanījis svaigas lāča pēdas.Pāris gadu vecsKā stāsta A. Rušmanis, ko tādu viņš dzīvē piedzīvojis pirms apmēram piecpadsmit gadiem. Pēdu lielumu un soļu attālumu izmērot, tiek spriests, ka lācis ir jauns, tam varētu būt vien pāris gadu. Ieraugot svaigās pēdas, medniekam gribējies ik pa brīdim atskatīties, vai kāds neseko. Izmantota iespēja uzkāpt augstākā vietā, no kurienes pārredzama tuvākā apkārtne, taču apbrīnu izraisošais dzīvnieks nav manīts. Ķepaiņa parādīšanās Vecumnieku novada mežā esot brīnums, spriež A. Rušmanis. Iepriekš ir rīkoti daži pārgājieni, lai meklētu retus dzīvniekus – lūšus, vilkus, medņus un rubeņus, bet nav ienācis prātā, ka tuvumā varētu iemājot lācis.Mednieks Aivars Kursītis ir pārliecināts, ka šis lācis ir klejotājs, kas netīšām iemaldījies nepiemērotajā apkaimē un drīz vien pazudīs, jo mežā nepārtraukti notiek cilvēku kustība un darbošanās. Atskatoties pagātnē, A. Kursītis atceras 1987. gadu, kad šajā pašā mežā bija iemaldījies viens liels un divi mazi lācēni, kuriem pēdas dzina daudzi mednieki.Savukārt ilggadējais Vecumnieku mežniecības mežzinis Ivars Kārkls atzīst, ka nekad nav redzējis šajos mežos zīmes, kas liecinātu par lāča klātbūtni, un šis noteikti būs aktuāls sarunu temats mednieku aprindās. Tiek spriests, ka, visticamāk, ķepainis ieklīdis no Sēlijas puses.Šopavasar lācis manīts arī Iecavas pusē. Kā stāsta Iecavas medību kolektīva vadītājs Ēriks Upelnieks, ķepainis Iecavas mežniecības teritorijā ieklīdis kāda saimnieka kartupeļu laukā, pārsimt metru no dzīvojamām mājām. Lāci no tālākiešanas atturējis izbāzenis, kas izlikts uz tīruma, lai atbaidītu nelūgtus viesus. Pēc ķepaiņa vizītes mednieki sekojuši tam pa pēdām. Nospiedumi likuši spriest, ka dzīvnieks devies Mežotnes virzienā. Nav medījamsValsts meža dienesta (VMD) medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš skaidro, ka dienests kopš finanšu krīzes lāčus valstī neuzskaita, jo tie nav medījami dzīvnieki. «Iespēja, ka Vecumnieku novadā varētu būt iemājojis lācis, pierāda tikai to, ka visa Latvijas teritorija joprojām ir piemērota šo dzīvnieku atgriešanās procesam. Tas notiek ļoti lēnām, jo pagaidām lāči izvairās Latvijā vairoties. Šeit ienākušie indivīdi ir vai nu tēviņi, vai mātītes ar Igaunijā vai Krievijā dzimušiem lācēniem,» atklāj VMD speciālists.Daudz retāk nekā Vidzemē un Latgalē, tomēr ik pa laikam lāči parādoties gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan Sēlijā. Jānis Ozoliņš deviņdesmitajos gados bijis liecinieks lāča esamībai Neretas un Skaistkalnes apkārtnē. Toreiz lācis gan aizgājis bojā, sapinoties elektrības vados, kur nebija atslēgta strāva. Lāču klātbūtne mūspusē fiksēta arī vēlāk.Nevajadzētu baidītiesAplūkojot Vecumnieku puses vīru fiksētās ķepaiņa pēdu fotogrāfijas, J. Ozoliņš piekrīt mednieku izteikumam par lāča vecumu. Taču viņš ir citās domās par lāča uzvedību un uzsver, ka pie traucējumiem mežā «mūsdienu» ķepaiņi ir labi pieraduši un spēj dzīvot visur, kur atrodama barība. «Galvenais, lai tos netraucē ziemas guļā. Domājams, Latvijā lāči vilcinās vairoties tieši šādu traucējumu dēļ, jo ziemas guļas laikā lācenēm dzimst mazuļi,» prāto VMD medību daļas vadītājs.J. Ozoliņš uzskata, ka no meža dzīvnieka cilvēkiem nevajadzētu baidīties. Vesels, nesavainots lācis cilvēku neaiztikšot. Sastopot ķepaini, nevajagot panikā bēgt vai censties to aizbaidīt, bet lēnām un bez slēpšanās attālināties no satikšanās vietas. «Medniekiem galvenais uzdevums ir savaldīt suņus, jo konflikta gadījumā lācis var sākt aizstāvēšanos, par ko nevienam nebūs iemesla priecāties, jo dzīvniekam piemīt plēsēja daba,» padomu sniedz medību lietpratējs.Trofeju kārotājiem un malumedniekiem J. Ozoliņš atgādina, ka valsts likumdošana paredz bargu sodu – 40 minimālo algu apmērā – par brūnā lāča nogalināšanu, garantēta arī kriminālatbildība.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uziet lāča pēdas

Kategorijas