Sākusies delikatešu vākšanas sezona

2013. gada 10. jūnijs 00:00

Vīngliemežu šogad neesot tik daudz kā citus gadus, tomēr to lasītāji, uzpircēji, kā arī audzētāji ir aktīvi sākuši darba sezonu.Vīngliemeži kļuvuši par Latvijas faunas sastāvdaļu. Sākotnēji tie audzēti klosteru dārzos, lietoti kā ārstniecības līdzeklis un Lieldienu gavēņa ēdiens, pakāpeniski pielāgojoties dzīvei savvaļā arī Baltijas klimatā. Ziemas ietekmeBauskas vīngliemežu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētāja Sanita Rupkus vēsta, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, šogad Zemgalē vīngliemeži ir slikti pārziemojuši: «Esmu runājusi ar audzētājiem Saldus novadā, viņiem gliemežu šogad daudz, aug un vairojas, bet Bauskas pusē to ir ļoti maz.»Vīngliemežu augšana ir atkarīga no augsnes un laikapstākļiem. Šogad gliemežiem bijusi nepiemērota, pārāk silta ziema. «Gliemeži bija aizvākojušies un sagatavojušies ziemas guļai. Taču sals mijās ar atkusni, nelaikā pamodušies, tie gāja bojā,» skaidro Sanita Rupkus. Arī Zemgales mālainā augsne nav piemērota vīngliemežu augšanai, siltā ziemā gliemis nevar ierakties zemē. Viņiem labāk patīk minerāliem bagāta augsne. Diktē pieprasījums Pašlaik audzētāji vīngliemežus iepērk par Ls 0,70 kilogramā. Cena var celties, ja būs pieprasījums pēc gatavās produkcijas, jo konservēta gliemežu fileja ir pieprasīta delikatese. Lai atmaksātos audzēt gliemežus, teritorijai jābūt vismaz pushektāru lielai, uz hektāru jābūt ap 50 000 mazo radību. Vīngliemeži varētu kļūt par Latvijas eksportpreci, jo to tirgus niša Eiropā vēl ir salīdzinoši brīva. «Interesanti, ka tos audzē Spānija, Bulgārija, Rumānija. Arī Lietuvā gliemjus kultivē, bet tur attīstība ir nedaudz apstājusies,» stāsta S. Rupkus.Gliemežus lasa Vecumnieku novada Valles iedzīvotāja Sandra. To, ka šogad gliemežu ir mazāk, viņa pamanījusi: «Jau tā to nebija daudz, bet šogad vēl mazāk. Pērn salasīju aptuveni pustonnu, šogad pagaidām ap 300 kilogramus. Ar gliemežu vākšanu varu ko nopelnīt, un man tas ir ļoti svarīgi. Man bērns ir invalīds, pastāvīgi strādāt nevaru, jābūt mājās. Ceļos četros no rīta, lasīt varu trīs stundas, reizēm iznāk braukt ap desmit kilometru, kamēr ko salasu,» stāsta valliete. Mazuļiem jāaugTo, ka šogad vīngliemežu ir mazāk, apstiprina SIA «Natura Bona» pārstāve Ludmila Dolgoša, viņa atklāj arī gliemežu vākšanas īpatnības: «Gliemeži jālasa mitrā laikā, kad to mājiņas ir tumšākas, bet paši gliemeži garāki, vieglāk pamanāmi.»SIA «Natura Bona» ievāktos gliemežus izmanto Lietuvas pārstrādes uzņēmumi. Standarta izmērs ir ap 3,2 cm, jo mazie gliemezīši ir jāatstāj, lai aug. Pārstrādes uzņēmumi pieņem dažādu daudzumu – gan vienu kilogramu, gan vairākas tonnas. Svarīgi gliemežus nogādāt pārstrādei sezonas laikā. Dažuviet tas ir nedēļu, citur pāris mēnešu ilgi. «Tas nav atkarīgs no mums, ievācējiem, bet gan no pieprasījuma. Reiz nepaspējām nodot savāktos gliemežus, izlaidām tos brīvībā savā mežā un nākamgad salasījām, bija krietni paaugušies. Tas ir prātīgāk nekā nerealizēto produkciju izmest atkritumos,» skaidro Ludmila. Viņa piebilst, ja turpināsies laba sadarbība ar Lietuvas organizācijām, tad nākotnē arī Latvijā, visticamāk, Zemgalē, izveidos vīngliemežu pārstrādes uzņēmumu. UZZIŅAIVīngliemežu audzēšana ir viens no netradicionālās lauksaimniecības veidiem, kas Latvijā sāka veidoties 90. gadu vidū. Pēdējo gadu laikā vīngliemežu bizness Latvijā sācis strauji attīstīties. 2008. gadā Latvijā bija apmēram desmit vīngliemežu audzētavas, bet pašlaik to skaits ir sasniedzis jau gandrīz 150.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sākusies delikatešu vākšanas sezona

Kategorijas