BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svin ikkatru nodzīvoto dienu

LAUMA IEVENIECE

2013. gada 12. jūnijs 00:00

1
Svin ikkatru nodzīvoto dienu

Rušmaņu ģimenes tradīciju un atmiņu pūru veido vaļasprieki, svētki un kopā būšana.Katra ģimene ir individuāla un atšķiras no pārējām ar dzīves uztveri, bērnu daudzumu un kaut vai to, kādas tradīcijas, gadiem ejot, iedibinājusi. Par tradīcijām «Bauskas Dzīve» sarunājās ar Vecumniekos mītošo Rušmaņu ģimeni – Ivandu, Guntaru un viņu meitām trešklasnieci Undu un bērnudārza audzēkni Rasu.Mājas vide – aktivitātēmTēva rokas ģimenē tiek sauktas par zelta rokām, jo viņam patīk un padodas it viss: medības, sēņošana, makšķerēšana, arī dārzkopība, par to liecina kaut vai fakts, ka viņiem pagalmā aug 17 dažādu šķirņu vīnogas. Guntars Rušmanis ir elektromontieris SIA «Empower».Mamma Ivanda, kura ir skolotāja Vecumnieku vidusskolā, atbild par estētisko pusi mājās. Viņas vaļasprieki ir floristika, dekupāža un citi rokdarbi. Šīs vecāku darbošanās ir kā paraugs aktīvajiem bērniem, kas pēcpusdienas pavada mākslas, deju un sporta pulciņos. Arī mājas vide viņiem iekārtota, lai meitas nevadītu laiku tikai pie televizora. Atsevišķas vietas ierīkotas gandrīz kā sporta laukums. Pieejams basketbola grozs, šautriņas, trenažieris, tēva taisīta trīsstāvīga leļļu māja, šūpoles gan iekšā, gan ārā, batuts un daudz kas cits. Bērnu paradīze.Ģimene ir iemācījusies, ka jāsvin ikkatra nodzīvotā diena. Viņi, protams, saprot, ka tiem, kam nav darbdienu, nav arī svētdienu, tāpēc visam jābūt līdzsvarā. Tomēr gada plānā ir ierakstīti obligātie pasākumi, kuri veido viņu ģimenes tradīciju un atmiņu pūru.Noslēpums – fantāzijāRušmaņiem Starptautiskā ģimenes diena nav vispārpieņemtais 15. maijs, bet gan 1. septembris. Iespējams, šī tradīcija sākusies, jo Ivanda pēc profesijas ir skolotāja, bet bērniem tas iet pie sirds, tāpēc Zinību diena tiek rezervēta tuvākajiem. Parasti viņi 1. septembrī kopā kaut kur dodas, galvenais, lai izvēlētais galamērķis apmierinātu visu vēlmes un vakarā būtu gandarījuma nopūta par jauko dienu. Bijuši minizoodārzā Iecavas «Dobuļos», poniju audzētavā, amatnieku darbnīcā, kā arī tieši skolēniem organizētā pasākumā Rīgas «Lido».Rušmaņu dzimta īpaši gaida arī Jauno gadu. Rotāšanas darbi svētkos notiek ne tikai mājās, bet arī vietējā Vecumnieku mežā, kur eglītes tiek pušķotas ar āboliem – tas ir skaisti, un arī izsalkušiem zvēriņiem prieks. Galvenais ir kopā būšana, tāpēc lietas, kas parasti prasa lielus tēriņus, tiek aizvietotas ar alternatīvām. Piemēram, ja uz svinībām plānots ierasties vairāk nekā 20 cilvēkiem, ir neiespējami katram iegādāties ikvienam dāvanu, tāpēc notiek izloze, kurā katrs izvelk vārdu, kam jāsagatavo apsveikums. Salūta vietā visi reizē gaisā palaiž iedegtas papīra laternas. «Noslēpums neslēpjas materiālās lietās, bet fantāzijā,» teic namamāte, kura īpaši priecājas, ka šajā svētku reizē ģimenes dāmas ievēro «dreskodu – rūķenītes», kas nozīmē, ka tērpušās kā rūķi. Sniegotais laiks ir kā radīts, lai negarlaikotos telpās. Visi – mazi, jauni un veci – dodas uz Vecumnieku tuvējo kalniņu atklāt ragaviņu braukšanas sezonu. Līdzi tiek ņemts pat lielais soļankas zupas katls, lai nebūtu pie pirmajām noguruma pazīmēm jāskrien mājup.Tuvojas LīgoTā kā jau tuvu ir gada īsākā nakts, tad ģimene kopīgi gremdējas atmiņās un plāno Līgosvētkus, kas Rušmaņiem ir vieni no mīļākajiem svētkiem. No sirds var izdziedāties un izkustināt kājas, lecot pāri ugunskuram. Vienu gadu radiniece Rūta, kas apguvusi svētku režiju, bija izveidojusi Līgosvētku scenāriju ar aktivitātēm pat visai nākamai dienai.Visspilgtāk ģimene atceras nakts orientēšanās sacensības iedegtu lāpu apgaismojumā ar kontrolpunktu meklēšanu. Viss, protams, Jāņu noskaņās – ar ticējumiem un sakāmvārdiem. Meitai Undai ar tēti Guntaru it sevišķi labas atmiņas par šo sacīksti, jo viņi balvā ieguva biļetes uz motokrosu Ķeguma trasē «Zelta zirgs».Neiztikt arī bez vainagu pīšanas, tas tiek darīts, paļaujoties uz senču novērojumiem, kuras zālītes iekļaut pinumā un kuras ne. Ik gadu Guntars, pļaujot atpūtas vietu svētkiem, atstāj kādu placīti neskartu, kur jāņabērni var saplūkt āboliņu, madaras un citus vainagam nepieciešamos ziediņus.Miers un labs prātsNe tikai oficiāli atzītie svētki ir Rušmaņu atpūtas brīži. Vasarā nedrīkst gulēt dīkā, tāpēc ģimene strādā, lai ik gadu varētu braukt ekskursijās pa Latviju. Viena no «obligāti izbraucamām» vietām ir pie radinieces Rasmas Kurzemes Engurē, kur uz ezera atrodas peldoša divstāvu mājiņa. Gaisotne tur ir absolūti harmoniska un īpaša. Lai tiktu no krasta uz mājiņu, jāizmanto laiva – kā Venēcijā. Apkārt tikai daba: savvaļas govis un truši, orhideju takas un putnu vērošanas tornis, kurā uzkāpjot var redzēt visu apkārtni.