Novērtē Zemgales gardumus

2013. gada 12. jūnijs 00:00

Vairāku mājražotāju saimniecības, kurās var nobaudīt dažādus produktus un iepazīt latvisko dzīvesziņu, Bauskas novadā izveidojušas tūrisma maršrutu.Jaunais piedāvājums jau gana populārs gan vietējo, gan ārzemju ceļotāju vidū, lai arī pagaidām to vēl plaši nereklamē, bet iesaka sadarbībā ar noteiktiem braucienu rīkotājiem, informē maršruta sabiedriskā iniciatore Raimonda Ribikauska.Jauns zīmolsViena no pieturas vietām Codes pagastā ir Jātnieku ģimenes saimniecība «Vaidelotes». Īpašnieki Daira un Arnolds maija vidū uzzināja patīkamu jaunumu – «Vaidelotes» saņēma kultūras zīmi «Latviskais mantojums» par latvisko tradīciju kopšanu un latviskiem ēdieniem. Šī balva tika pasniegta pirmo reizi pēc Latvijas lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas, to piešķīra kopumā 12 lauku tūrisma uzņēmējiem.Arnolds Jātnieks «Bauskas Dzīvei» pēc balvas saņemšanas atzina, ka tas bijis pārsteigums, jo tūrisma biznesā ģimene darbojas neilgu laiku. «Zināmā mērā tas ir kā zīmols nākotnei. Šo nosaukumu varam lietot kā mārketinga simbolu, lai ceļotāji zinātu, ka mūsu mājās var iepazīt latvisko dzīvesveidu,» vērtē saimnieks, piebilstot – esot pārsteigti, ka tas raisa lielu interesi.Stundas neskaita«Vaidelotēs» ceļotājus biežāk uzņem nedēļas nogalēs, cienā ar Dairas audzētajām zāļu tējām, cepto maizi, pīrāgiem un plātsmaizēm. «Rādām latviešu tradīcijas, rituālus, darbus, piedalāmies pļaušanas sacensībās,» stāsta Arnolds, «popularizējam ārzemniekiem savu dzīvesveidu. Mēs neko netēlojam un neslēpjam, saimniekošana ir dabisks dzīves ritms. Latvieši tā gadsimtiem dzīvojuši – audzējuši un cepuši maizi, kopuši lopus, turējuši sētu skaistu.»Ciemiņi no citām valstīm nereti brīnās, ka «Vaidelotēs» strādā tikai ģimene bez papildu algotiem darbiniekiem. «Nostrādājam garākas stundas nekā likumdošanā paredzētais oficiālais darba laiks, un ārvalstniekiem tas nereti grūti saprotams. Taču – kas tur slikts, ja strādājam paši sev? Kad jāsēj vai jāmiglo lauks, darba laiks ir tikmēr, kamēr gaišs. Ziemā darba mazāk, tad atpūšamies.»Turpina augtR. Ribikauska apstiprina – arī citās maršruta saimniecībās īpašnieki iegulda daudz enerģijas. «Cik ieliksi, tik arī pretī saņemsi,» secina čaklie saimnieki. Visi izmanto arī modernās tehnoloģijas, internetu, jo tā savus produktus var labāk popularizēt.Maršrutā ceļotāji nogaršo sierus Codes pagasta saimniecībā «Celmi». Īpašniece Inga Celma «Bauskas Dzīvi» informēja, ka Eiropas atbalstam pieteiktā mājas ražotne ir pabeigta un strādā pilnā sparā.Ar projektu finansējumu paplašināta ražošana Ceraukstes pagastā strādājošajā Dailas Kronbergas smiltsērkšķu audzēšanas un pārstrādes saimniecībā «Dārzi», kuras produktus piedāvā gardēžu maršruta viesiem. «Dārzi» no mājražotājiem kļūst par ražotājiem, papildina maršruta organizatore.Var nogaršot patiesi ekskluzīvu mantu – vietējo ogu un augļu vīnus Ievas Dūmiņas vadītajā SIA «Dūmiņu vīna darītava». Vairākās saimniecībās iekārtotas īpašas degustācijas zāles, preci var iegādāties, stāsta R. Ribikauska. Viņa piebilst, ka piedāvājumu gardēžiem plānots vēl papildināt un dažādot. Mūspusē pašu ražotājus varēs satikt augustā Bauskas novada svētkos, Uzņēmēju dienā Rātslaukumā un Annas dienas tirgū Rundāles novadā, kā arī septembrī Pagalmu svētkos Bauskā. Līdz ar kolēģiem no Jelgavas puses mūsu ražotāji piedalīsies izstādē «Riga Food» septembra sākumā. 19. jūnijā Rīgā notiks Mājražotāju sadarbības padomes sanāksme, kurā piedalīsies arī mūsu novadu pārstāvji.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Novērtē Zemgales gardumus

Kategorijas