BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavniekiem atklāj seno baltu zīmes

Antra Ērgle

2011. gada 6. februāris 18:15

2056
Iecavniekiem atklāj seno baltu zīmes

Etnogrāfa Valda Celma lekcija «Egles, skujiņas un citas Laika un Liktens (Laimas) zīmes baltu rotās un tradicionālās kultūras mantojumā» sestdien, 5.februārī, Iecavas kultūras namā pulcēja ap 40 dažāda vecuma klausītāju, noslēgumā pāraugot bagātinošā sarunā par senču mantojumu.V. Celma skaidrojumā gan šķietami vienkāršie, gan sarežģītie raksti cimdos, zeķēs, jostās, villainēs un rotaslietās līdz ar neapstrīdamo skaistumu iegūst simbolu nozīmi, kuru iztulkojot var uzzināt, cik viedi baltu senči izpratuši fiziskās un garīgās pasaules uzbūvi un likumības, gaismas un tumsas, Laimes un Ne-Laimes līdzāspastāvēšanu un cilvēka līdzsvaru gadskārtu, mūža un dabas procesos.Etnogrāfs rādīja piemērus seno baltu cilšu – latvju, lietuviešu, prūšu – rakstu zīmju vienotībai. Gan augšup, gan lejup augoša eglīte kā dzīves cikla simbols atrodama jau 800. – 500. gadus pirms mūsu ēras darinātā prūšu cirvī, līdzīgi kā leišu aprocē vai latviešu vaiņagā. Pētnieks skaidroja arī krāsu pielietojumu senajos tērpos, kas ir tāds pats kā hindu un budistu kultūrā.Pēc klausītāju jautājuma par seno rakstu pielietojumu mūsdienās V. Celms skaidroja, ka zīmju izpēte viņa skatījumā būtu izmantojama kā nācijas pašapziņas atdzimšanas ceļš. Savukārt zīmju komercializēšana, piemēram, plaši un aktīvi izmantojot tās tūrisma reklāmā, pēc V. Celma domām, varētu izvērsties noplicinoša. «Vispirms tas ir vajadzīgs mums pašiem – latviešiem, lietuviešiem, arī igauņiem, varbūt baltkrieviem,» pauž pētnieks, «tikai pēc tam varam skatīties, vai un kā to rādīt citiem.»Pirms lekcijas V. Celms apmeklēja pērn sakopto Dievdārziņu, paslavējot aktīvistus par senās svētvietas atjaunošanu un rosinot šo darbu turpināt.Lai arī mākslinieka, dizainera un semiotikas pētnieka Valda Celma 2007. gadā izdotā vērtīgā grāmata «Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika» vairs nav nopērkama, informāciju par viņa pētījumiem var atrast dievturu mājaslapā internetā e-dienasgramata.lv. V. Celms «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka šai grāmatai iecerēts vēl viens izdevums, lai arī patlaban nevarot pateikt, kad tas varētu notikt.