BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iestāžu vadītāji neizprot pārmaiņu būtību

Vilnis Auzāns

2011. gada 23. februāris 11:23

4119
Iestāžu vadītāji neizprot pārmaiņu būtību

Deputāti novada iestāžu vadītājiem otrdien, 22. februārī, apvienotajā finanšu komitejas sēdē prezentēja iecerēto administrācijas reformu. Par to ziņoja juridiskās nodaļas vadītājs Modris Mākulēns, kurš reformu vērtē kā Bauskas novada pašvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanu.Administrācijas reformā paredzēts likvidēt Bauskas pilsētas pārvaldi. Noteikts izveidot jaunu iestādi - Bauskas novada izglītības pārvaldi. Līdz marta beigām jāreorganizē pagastu pārvaldes. Lai arī struktūrshēmas projektā tas nav norādīts, pagastu pārvaldēs paliks vadītājs, sekretārs, kasieris, kā arī tehniski apkalpojošais personāls: apkopējas, autovadītāji, ūdenssaimniecības objektu apsaimniekošanas speciālisti, daudzfunkcionālajos centros strādājošie.  Pagastu pārvaldēs nebūs vairs grāmatvežu, pārējās štata vietas pamatā paliks. Atsevišķas pašreizējās pagastu pārvalžu funkcijas tiks nodotas SIA „Vides serviss", „Bauskas siltums" un „Bauskas namsaimnieks" pārziņā. Projekts paredz „Lejenieku" muzeju nodot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pārziņā. Par tā struktūrvienību paredzēts pārveidot arī Bauskas tūrisma un informācijas centru (TIC). Pēc M. Mākulēna ziņojuma deputāti ne īpaši aktīvi izvērsa debates. Savukārt vairāki pagastu pārvalžu vadītāji savstarpējās sarunās pauda neizpratni par reformas būtību. „Kāpēc mēs joprojām nezinām, kāda ir pagastu pārvaldēs strādājošo struktūrshēma?" vaicāja Codes pagasta pārvaldes vadītāja Dace Šķiliņa. Neizpratni, kā pārziņā paliks novada kultūras objektu saimnieciskā uzturēšana, pauda Bauskas tautas nama speciālists Elmārs Jirgensons. Īpaši satraukta par iecerēto reorganizāciju bija Bauskas TIC direktore Inese Turkupole-Zilpure. Viņa kategoriski iebilda pret iestādes likvidēšanu un pārveidi par Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrvienību. „Es neizprotu šo pārmaiņu būtību. Kā viena otrai pakļautas var būt divu dažādu ministriju pārziņā esošas iestādes." „Bauskas Dzīvei" Inese Turkupole-Zilpure pauda uzskatu, ka deputāti šādi ignorē būtisku ekonomikas jomu - tūrisma nozari. „Ar šo lēmumu Bauska atkal izcelsies visas Latvijas mērogā. Mēs būsim vienīgie, kur tādējādi tiek noniecināta tūrisma nozare." Neizpratni par iecerēto reformu izteica arī Bauskas centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane: „Kā tas iespējams, ka par manā pārziņā esošo jomu un tajā iecerētajām reformām uzzinu tikai tagad. Vai tiešām neviens no darba grupas neuzskatīja par vajadzīgu parunāt ar mani un citiem iestāžu vadītājiem, uzklausītu mūsu domas." Līdzīgu viedokli par iecerēto Izglītības pārvaldes (IP) reformu izteica Griķu pamatskolas direktore Daiga Vīlipa: „Mums joprojām nav nekādas informācijas par iecerētajām pārmaiņām. Mēs lūdzam skaidrojumu. Citādi jāpārtiek no dažu cilvēku sacītā un no avīzē lasītā. Kādi saka, ka būs izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks saimnieciskajos jautājumos, tagad dzirdam, ka šāds amats nav paredzēts." Attaisnoties par izveidojušos informācijas vakuumu centās reformas izstrādes darba grupas vadītājs domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Feldmanis: „Izglītības pārvaldē paredzēti seši darbinieki. Vadītāja pienākumos ietilps arī saimnieciskie jautājumi. Būs vietnieks izglītības jautājumos, trīs metodiķi un viens lietvedis." Deputāts Uldis Kolužs piebilda, ka vairākums darba grupas locekļu nolēmuši, ka IP vadītājam jābūt kā menedžerim, kuram labi jāorientējas saimnieciskajos jautājumos. Izskanēja replika, ka IP vadītājam var nebūt pedagoģiskās izglītības. Šo domu kuluāru sarunās kaismīgi aizstāvēja M. Mākulēns. Viņš netieši norādīja, ka daudzu skolu saimnieciskās problēmas ir tieši tāpēc, ka skolas vada pedagogi, nevis prasmīgi saimnieciskie menedžeri. Pret šādu viedokli aktīvi iebilda vairāku skolu direktori, tostarp arī deputāts Raitis Ābelnieks. Informācijas nepietiekamība ir labākā augsne dažādām runām un spekulatīvām idejām. Pēc komitejas sēdes „Bauskas Dzīvei" neoficiāli tika pavēstīts, ka dažu deputātu un administrācijas darbinieku tieša norāde, ka IP vadītājs var nebūt ar pedagoģisko izglītību, tiek veikta, lai sagādātu amatu kādam sev noderīgam cilvēkam. „Bauskas Dzīve" pagaidām atturas nosaukt neoficiāli minētās personas vārdu. Par sagatavoto lēmuma projektu balsoja visi klātesošie komitejas deputāti, izņemot Juri Landorfu, kurš atturējās. Paredzēts, ka jaunais Bauskas novada pašvaldības institucionālās sistēmas pilnveidošanas projekts varētu tikt apstiprināts novada domes sēdē 24. februārī.