Latvijas zemnieki neatbalsta izmaiņas ES lauksaimniecības politikā

2011. gada 19. marts 12:36

957

Latvijas zemnieki neatbalsta izmaiņas ES lauksaimniecības politikā

Piektdien, 18. martā, Ķekavā risinājās Latvijas Zemnieku saeimas (LZS) kongress, kurā aktīvi piedalījās arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) biedri, tajā skaitā Latvijas Zemnieku federācija (LZF). Šādu informāciju «Bauskas Dzīvei» sniedz LZF preses dienests.Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informēja par savu uzstāšanos Eiropas Savienības nozares ministru padomē ceturtdien, kur enerģiski iestājās par mūsu zemnieku interešu aizstāvību pašlaik proporcionāli nevienlīdzīgo tiešo platību maksājumu jomā (Latvijā tie ir 90 eiro par hektāru, bet vidējais rādītājs ir 230 eiro, līdervalstīs sasniedzot pat 600 eiro). Jau pirmdien pulksten 13 Latvijas Zemnieku federācijai ieplānota tikšanās ar ES komisijas pārstāvniecību Latvijā, lai nopietni lemtu par tālāko zemnieku rīcību, lai cīnītos par vienlīdzīgāku attieksmi ES lauksaimnieku vidū. Ceturtdien, 17. martā, Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē atkārtoti uzsvēra, ka Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējuma sadalei lauksaimniekiem pēc 2013. gada jābūt balstītai uz taisnīgiem un godīgiem principiem. Pēc spraigām diskusijām Latvija balsojumā neatbalstīja šīs ES ministru padomes viedokli par KLP plānošanu no 2013. līdz 2020. gadam. Tie neparedz skaidru vienošanos, ka nākotnē tiešo maksājumu sistēma tiks sakārtota tā, lai nodrošinātu godīgus konkurences un saimniekošanas nosacījumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Tādu uzskatu kopā ar Latviju pauda pavisam septiņu dalībvalstu pārstāvji.Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, piedaloties Zemnieku saeimas kongresā, arī uzsvēra, ka tiešo maksājumu sistēmai un lauku attīstības politikas finansējumam dalībvalstīs jābūt balstītam uz objektīviem kritērijiem. Turklāt šiem noteikumiem jāstājas spēkā jau ar 2014. gadu bez gara pārejas perioda.Lauksaimnieku organizāciju padomes valdes priekšsēdētāja Edgara Treiberga viedoklis: – Mūsu organizācijā apvienojusies 51 organizācija, un tas ir ievērojams spēks. Esam gandarīti par Zemkopības ministrijas un Jāņa Dūklava viedokli un vēlmi cīnīties par taisnīgiem tiešo maksājumu apjomiem, ko atbalstīsim, cik ir mūsu spēkos. Tas Latvijas zemniekiem varētu sniegt iespēju vismaz aptuveni līdzīgā konkurencē iekļauties lauksaimniecības produktu tirgū Eiropā. Vecajām dalībvalstīm katras produkcijas vienības ražošana izmaksā daudz lētāk, - mums jāiegulda daudz vairāk līdzekļu, jo viņiem daļu no izmaksām sedz ES un valdības piešķirtas subsīdijas. Ja Grieķijā ir septiņas reizes lielāki tiešie maksājumi nekā Latvijā un daudz labvēlīgāki klimatiskie apstākļi, kā mēs varam konkurēt? Turklāt mūs nevienlīdzīgā situācijā nostāda ne tikai šis finansējums, bet arī vēsturiskā situācija, jo pirms gadiem divdesmit daudzas lietas lauksaimnieciskajā ražošanā bija jāsāk no pilnīgas nulles, īpaši materiāli tehniskās bāzes atjaunošanā. Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja iecavniece Agita Hauka: – Ja mums nav vienlīdzīgu noteikumu ar citām ES dalībvalstīm, tas nozīmē, ka mēs nevaram vienlīdzīgi piedalīties lauksaimniecības produktu tirgū, nevaram būt līdzvērtīgi skarbajos konkurences apstākļos, un tas nozīmē, ka Latvijas laukos sociāli ekonomiskā situācija tikai pasliktināsies! Latvijas Zemnieku federācija iestājas par godīgu un līdzsvarotu Latvijas lauku reģionu attīstību, un tādi principi arī būtu jāievēro visā ES, jo ar tādu mērķi mēs arī balsojām par iestāšanos ES! Vilšanās lauku cilvēkos var izraisīt negatīvu nostāju pret ES kopējo politiku. Latvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis Mārtiņš Cimermanis: – Svarīgi, lai visām ES dalībvalstīm būtu vienlīdzīgi spēles noteikumi, it īpaši lauksaimniecības jomā. Latvija ir valsts, kurā lauku teritorijās ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju blīvums. Taču arī laukos ir nepieciešams uzturēt skolas, bērnudārzus, veidot visu cilvēka dzīvei nepieciešamo infrastruktūru. Un cilvēkiem ar savu lauksaimniecisko ražošanu ir jāpelna tik daudz, lai viņu dzīves līmenis un ieņēmumi vismaz nedaudz tuvotos pilsētās nodarbināto līmenim, lai jauni un uzņēmīgi cilvēki paliktu dzīvot un strādāt laukos. Šobrīd maksājumu proporcijas sadalījums starp ES valstīm ir ļoti negodīgs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijas zemnieki neatbalsta izmaiņas ES lauksaimniecības politikā

Kategorijas