Arī suņi alkst mīlestības

2011. gada 16. aprīlis 07:39

1362

Kamēr Bauskas novadā darbu nav sākuši dzīvnieku patversmes «Mežavairogi» suņu ķērāji, pa pilsētas ielām klaiņo bez pajumtes palikuši dzīvnieki. Šoreiz stāsts nav par tiem suņiem, kas ziemā apdraudēja cilvēkus, bet par miermīlīgām radībiņām, kas, gluži tāpat kā ikviens no mums, vēlas būt mīlēti.Vilku sugas sunim līdzīgs mājas sargs klaiņojam pa Rīgas un Plūdoņa ielas apkārtni manāms vismaz trīs nedēļas. «Iedzīvotāji runā, ka dzīvnieka saimnieks ir miris. Tā arī varētu būt, jo dzīvnieciņam visu laiku ir skumjš purniņš, šķiet, tas kaut ko pārdzīvo,» stāsta veikala «Vecpilsēta» darbiniece. Pagaidām suņu puika necieš badu, jo apkārt ir labsirdīgi cilvēki, taču dzīvnieciņš ilgojas pēc īstām mājām. «Izvāru putru, garāmgājēji nosviež arī pa kādam lielākam kaulam, bet tos viņš lāgā nevar sakost, jo ir jau «pensionārs». Var redzēt, ka sunim sāp kājas un muguriņa, taču, neraugoties uz to, dzīvnieks ir ļoti skaists un draudzīgs. Ja dzīvotu laukos, noteikti paņemtu pie sevis, tagad ceru uz citu cilvēku atsaucību. Gribas, lai viņš nonāk labās rokās,» atzīst veikala darbiniece.Savs stāsts ir arī aptuveni gadu vecam suņukam, kas uzturas Krasta ielas apkārtnē. Melno kucēnu ar balto apkaklīti 31. mājas iedzīvotājs Viktors Vilšķērsts iesaucis par Džonīti. Baušķenieks stāsta, ka suni pamanījis jau rudenī, skraidot pa Mūsas pretējo krastu. «Ziemā, kad ūdens bija sasalis, suns atskrēja uz šo pusi un ēda maizi, ko biju nometis pīlēm. Toreiz sunītim bija siksniņa, tātad agrāk kādam tas piederējis,» secina Viktors. Kad ledus Mūsā izgājis, suns palicis šajā pusē, un neviens līdz šim par viņu nav izrādījis interesi. Tuvējo māju saimnieki suni pabaro, lai gan dzīvnieciņš ir diezgan tramīgs un ietur distanci. «Ceru, ka viņam atradīsies saimnieks. Džonītis ir mierīgs, ne uz vienu nerej. Domāju, ka pēc kāda laika no cilvēkiem suns nebaidīsies,» tā V. Vilšķērsts.Bauskas novada domes sabiedriskās kārtības nodaļas kārtības sargs Aldonis Buls par šiem un vēl citiem klaiņojošiem suņiem pilsētā ir informēts, taču pagaidām, kamēr pilnībā nav nokārtotas visas formalitātes ar dzīvnieku patversmi no Ķekavas, šajā ziņā neko daudz nevar darīt: «Kaķus vairākkārt esmu aizvedis pie veterinārārstiem, taču ar suņiem ir pavisam citādāk.» Kārtības sargs priecājas, ka abus iepriekš minētos suņus iedzīvotāji jau paspējuši pieradināt, to pieturēšana vienā vietā, līdz ierodas ķērāji, nesagādāšot problēmas. A. Buls piebilst, ka dzīvnieciņus var adoptēt jau pirms to nonākšanas patversmē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Arī suņi alkst mīlestības

Kategorijas