BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iecavas skolas devītie nākotni plāno ar pozitīvi praktisku skatu

Antra Ērgle

2011. gada 31. marts 19:04

16134
Iecavas skolas devītie nākotni plāno ar pozitīvi praktisku skatu

Iecavas vidusskolas devīto klašu absolventus šogad vieno mērķtiecība un pozitīvi pragmatisks skatījums uz dzīvi. Daudzi lūkojas vidējās profesionālās izglītības virzienā, lai līdz ar vidusskolas diplomu iegūtu profesiju – pamatu patstāvīgai dzīvei. Aktivitāte un radošums palīdzēs jauniešiem piepildīt sapņus un pārvarēt iespējamos šķēršļus, nešaubās skolotājas.Iespējas garām nelaidīsIecavas vidusskolas 9.a klases jauniešu daudzpusīgo aktivitāti lielā mērā noteicis audzinātājas, angļu valodas skolotājas un debašu kluba treneres Vitas Lauciņas-Veineres dzīves princips: izmēģināt un darīt tik daudzas un dažādas lietas, cik vien var, izmantot katru dzīves sniegto iespēju.Viņos kūsā jaunības maksimālisms – pirmās sarunas karstumā skaļāk izskanējusī frāze, ka šajā skolā viss jāmaina, raisa skolas direktores Agras Zaķes neizpratni, pēcāk piekrī­tot – no bravūrīgās kritikas, visticamāk, ar laiku izdīgs svaigas idejas.Lai arī uz pirmo jautājumu jau tradicionāli tīkamākās lietas skolā nosaukuši pusdienas un starpbrīžus, viņi atzīstas, ka vairākums plāno palikt mācīties Iecavas vidusskolā. Vairāki tēmē uz praktiskām profesijām – pavārs, stilists, galvenokārt tādēļ, lai reizē ar vidējo izglītību apgūtu arodu. Jaunieši apliecina, ka skola viņus pietiekami labi sagatavojusi patstāvīgai dzīvei un iemācījusi uzņemties atbildību. Daži pieļauj iespēju atstāt Latviju, dodoties līdzi vecākiem, kuri strādā ārzemēs.Ārpus skolas 9.a intereses ir mūzika, sports, dejas un literatūra. Apmēram desmit bērnu drāmas pulciņu nepamet no piektās klases. Emīls sarakstījis grāmatu «Krustotie kari», raksta dzeju, klasesbiedri jau novērtējuši viņa agrīno daiļradi. Klase piedalās starptautiskā projektā, sadarbojoties ar Spānijas skolēniem.Audzinātāja V. Lauciņa-Veinere atzīst, ka pedagogi ieguvumu no saskarsmes ar jauniešiem ikdienas steigā ne vienmēr jūt, taču apzinās svarīgos brīžos. No septītās klases audzinātāja savus aizbilstamos iesaistījusi debatēs: «Kad nāca pirmie panākumi un viņi bija ļoti atsaucīgi Eiropas Jauniešu parlamenta pasākumos, sapratu, ka jauniešos ir liels vienojošs spēks. Tādu mirkļu dēļ ir vērts strādāt!»V. Lauciņa-Veinere neskopojas ar uzslavām par panākumiem sportā un citās jomās, pat ja nākas kādu sarāt par nedarbiem vai kavējumiem, noteikti atgādina – «Jūs esat forši, saņemieties!» Jaunieši parādā nepaliek – ja gadās domstarpības, uz tāfeles sagaida apliecinājums – «Mēs Tevi mīlam, skolotāj!»Vislabākie musketieriIecavas vidusskolas 9.b klase uz tikšanos atnāk bez audzinātājas Sanitas Kozlovas, kuru pievārējusi slimība. Taču viņi nav aiz rokas vedami – smaida, runājas, viedokli pauž apdomīgi, taču droši, dzen «nopietnus jokus». «Viens par visiem, visi par vienu!» vēsta klases moto uz rakstiskā manifesta, un ar šādu domu viņi katru dienu nāk uz skolu. Klases vienotība liek justies kā mājās. Būdami dažādi un katrs ar savu kolorītu, jaunieši māk apvienot idejas, saliedēties kopīgam darbam un atpūtai. Gan 9.a, gan 9.b klase vairākus gadus piedalās labdarībā, dāvinot sirds siltumu vecākiem cilvēkiem un dzīves pabērniem.Skolā jaunieši ieguvuši draugus un pieredzi, iemācījušies patstāvību. Puse plāno palikt Iecavas vidusskolā, puse raugās uz Rīgas profesionālajām skolām. Lāsma šogad ēnojusi Valsts prezidentu, taču ar to arī pieticis – par valsts galvu kļūt meitene nevēlas un politika viņu nesaista. Daža ceļš kopā ar vecākiem vedīs prom no Latvijas. Jaunākajiem skolēniem devītie novēl piedalīties visos skolas pasākumos un konkursos, skolotājiem – izturību un pacietību.Zēni galvenokārt gūst panākumus sportā, meitenēm patīk dejot, dziedāt un zīmēt. Šiem jauniešiem netrūkst mērķtiecības, vairākumam jau ir skaidri nākotnes plāni, nudien, var noticēt, ka arī pēc gadiem, kopā sanākot, viņi varēs tikpat pārliecināti teikt – «Mēs esam vislabākie!»Nebaidās pārmaiņuIecavas vidusskolas 9.c klase zinības apgūst bilingvāli, un audzinātāja Janina Kazaroveca, fizikas un matemātikas skolotāja, apstiprina – tas jauniešus drīzāk iemāca viegli pieņemt un apgūt jauno, nebaidīties no pārmaiņām.Topošie absolventi kā galveno ieguvumu no skolas nosauc zināšanas, saņemts arī zināms pamats patstāvīgai dzīvei. Jaunākajiem kolēģiem viņi novēl vairāk mācīties un regulāri apmeklēt konsultācijas. Vidusskolā palicēji turpmāk mācīsies latviski, uzskatot to par jaunu iespēju – labāk apgūt latvisko runu un rakstību, vienīgi eksaktajos priekšmetos sākumā būs ātri jāiemācās terminoloģija. Tie, kuri tēmē uz citām skolām, vērtē praktiskās profesijas – pavāri, konditori, celtnieki u.tml. Daži vēl neesot izlēmuši, ko nākotnē darīs, vai arī neatklāj savus mērķus. Citi domā meklēt jaunas iespējas ārzemēs.Pērn šī klase kā astotie mācījās kopā ar iepriekšējā izlaiduma devītajiem, un audzinātāja atzīst – viņus tas stimulējis strādāt nopietnāk. Pēc J. Kazarovecas pieredzes, tiem, kuri mācījušies bilingvāli, vidusskolā mācīties nav grūti, nereti viņi ir izcilnieki un lieliski startē mācību olimpiādēs.«Ar šiem bērniem ir ļoti viegli strādāt, viņi visu saprot no pusvārda, mierina mani, ja gadās kādas nepatikšanas,» atklāj skolotāja. Topošie absolventi ir apzinīgi, centīgi mācībās, nedara blēņas, un liels atbalsts esot arī ģimenes – šīs klases skolēnu vecāki vienmēr zvana un interesējas par bērnu panākumiem, apmeklē sapulces un pasākumus. J. Kazarovecai šie bērni 33 darba gadu laikā Iecavas vidusskolā ir jau otrā dažu ģimeņu paaudze – vairāki vecāki pie viņas mācījušies iepriekš. Skolotāja uzsver, ka darbs ar jaunāko paaudzi dara jaunāku arī viņu pašu, un novēl audzēkņiem saglabāt mērķtiecību un centību.Grib mācītiesIecavas vidusskolas 9.d klases audzinātājai Zandai Zīvārtei šī nav pirmā «sarežģīto zvirbulēnu» klase, un labus vārdus par viņu teic gan skolas vadība un kolēģi, gan paši jaunieši. Skolotāja nerājas un nepaceļ balsi, taču spēj pārliecināt jauniešus par izglītības noderīgumu. «Ar 9. klases pabeigšanu viņi iegūst pamatu, var tālāk mācīties vidusskolā, tehnikumā vai arodskolā vai nu tagad, vai tālākā nākotnē,» uzsver Z. Zīvārte. Viņas agrāko gadu absolventi visi ir nostājušies uz savām kājām.Šā gada «izlaižamie» ir patstāvīgi, par vajadzību mācīties neesot pārliecināmi, nācies gan diskutēt ar dažiem vecākiem. Lai arī stundu apmeklējuma regularitāte reizēm sagādājot problēmas, tam iemesls biežāk esot vajadzība pelnīt dienišķo maizīti. Šie jaunieši ir ļoti draudzīgi, atsaucīgi un sirsnīgi, strādāt nav mudināmi, un vairākums vēlas apgūt praktiskas profesijas, ielauzušies arī informācijas tehnoloģiju lauciņā.Lai arī uz sarunu atnākuši mazā pulciņā, jaunieši ir runīgi, draudzīgi, par galveno ieguvumu no skolas uzskata pamatu tālākajai dzīvei. Dažs atzīst, ka nezina, ko īsti iesākt pēc 9. klases beigšanas, cits neslēpj, ka meklēs darbu ārzemēs. Vairāki dosies uz profesionālajām skolām Rīgā. Skolā palicējiem viņi vēl – lai beidzot uzceļ baseinu! Jaunieši atzīst, ka skolēniem jāmaina uzvedība, laikus jāsaprot, ka izglītību nevar pamest novārtā.Audzinātāja stāsta, ka daži skolēni kopā mācās trīs gadus, daži pievienojušies pirms pusgada, taču visi ir sirsnīgi, labi jūtas kolektīvā un ir labvēlīgi pret apkārtējiem. «Viņi ir klusāki un mierīgāki nekā manas iepriekšējās klases, taču skubināmāki,» vērtē Z. Zīvārte, novēlot, lai jaunieši saglabā pozitīvo skatu uz dzīvi un nebaidās izvirzīt nopietnus mērķus.Savukārt V. Lauciņa-Veinere novēl visiem Iecavas devīto klašu skolēniem saglabāt aktivitāti, nestāvēt malā, bet piedalīties, palīdzēt, darboties ar neviltotu mīlestību, lai nākamā paaudze sabiedrībā ienāk aktīva, radoša un cilvēcīga, «tāda, kas ir spējīga vairāk dot, nevis ņemt».