BauskasDzive.lv ARHĪVS

Policisti Zemgalē cer uz metālu zādzību samazinājumu šogad

Ziņu aģentūra LETA

2011. gada 24. aprīlis 16:00

1132
Policisti Zemgalē cer uz metālu zādzību samazinājumu šogad

Pērn metāla priekšmetu zādzībām bijis lielākais apjoms pēdējo gadu laikā, taču daļu no tām izdevies atklāt, aizturēti un sodīti vainīgie, tāpēc Valsts policijas darbinieki pauž cerību, ka šogad šāda veida zādzības varētu samazināties, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija, aptaujājot Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) iecirkņu vadības pārstāvjus.Pesimistiskākas ir metālu zādzību lielāko upuru - uzņēmumu "Latvenergo" un "Lattelecom" - prognozes, jo pēc viņu datiem, kabeļu un metāla aprīkojuma zādzību skaits turpina augt, kamēr, pēc policijas iecirkņu datiem, samazinās citas - komunikāciju aku vāku, sliežu, metāla darbarīku vai kapu zvanu - zādzības. Policijas iecirkņu pārstāvji gan uzsver, ka visi dati ir aptuveni un apkopoti no lietām, kur dominē tikai metāla priekšmetu zādzības, taču ļoti bieži kādā mājoklī vai šķūnī zagļi nozog citas lietas un metālu paņem piedevām. Savā lietvedībā policija neizdala metālu zādzības. Parasti praksē tiek izdalītas automašīnu un mājokļu zādzības, jo metālu zādzības esot grūtāk nodalāmas un identificējamas. Aģentūrai LETA policisti snieguši aptuvenus datus no gadījumiem, kad zagti tikai metāli, pēc kuriem secina par tendencēm. VP ZRP Jelgavas iecirkņa priekšniece Zenta Tretjaka metālu zādzības pilnībā saista ar ekonomisko krīzi valstī, jo tās sākušas augt tikai pēdējo gadu laikā - jūtami ar 2009.gadu. Pērn metālu "vākšana" sasniegusi tādus apmērus, ka Tretjaka tos salīdzina ar krāsmetālu bumu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Pēc aptuveniem datiem, Jelgavas iecirknī 2009.gadā fiksētas 64 metālu zādzības, no kurām 12 ir izdevies atklāt, bet 2009.gada pirmajā ceturksnī bijušas 14 metālu un kabeļu zādzības, - trīs no tām atklātas. Savukārt 2010.gadā bijušas 122 metālu zādzības (39 atklātas), bet no janvāra līdz martam pērn bijušas 43 metālu un kabeļu zādzības (13 atklātas). Šā gada pirmajā ceturksnī bijušas 24 metālu zādzības (septiņas jau atklātas), ar ko Jelgavā vērojams samazinājums. Kopskaitā šajā laikā Jelgavas iecirknī pavisam reģistrētas 215 zādzības. Aizkraukles iecirknī metālu zādzību šogad bijis vairāk. 2011.gadā līdz aprīļa vidum sākti 12 kriminālprocesi par metālu zādzībām, bet 2010.gadā bija sākti deviņi kriminālprocesi, bet Jēkabpils iecirknī metālu zādzību skaits nedaudz sarucis. 2011.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti 17 kriminālprocesi par metālu zādzībām (kur zagti tikai metāli) no pavisam 110 zādzībām, bet 2010.gada pirmajā ceturksnī bijis 21 kriminālprocess par metālu zādzībām. Dobeles iecirknī 2010.gadā pavisam sākti 84 kriminālprocesi par metālu zādzībām (no tiem 19 ir atklāti), bet 2011.gadā līdz 1.aprīlim sākti 14 kriminālprocesi par metāliem (no tiem trīs atklāti), kas gada skatījumā iezīmē samazinājumu. Bauskas iecirknī šogad no 41 kriminālprocesa par metālu zādzībām atklāti trīs, bet 2010.gadā - no 111 par metālu zādzībām atklāti 19 kriminālprocesi. Bauskas iecirkņa sadalījums pa metālu grupām liecina, ka šogad mazāk zog kapu zvanus, kanalizācijas aku vākus vai traktoru detaļas, bet audzis ir kabeļu un elektrovadu, kā arī siju un dažādu metāla konstrukciju zādzību skaits. Metāla zagļi nesmādē neko, - lai nodotu lūžņu uzpircējiem, zog dzelzceļa sliedes, metāla caurules, profilus, barjeras, sijas, konstrukcijas, ragavas, laktas, čuguna radiatorus, vannas, kanalizācijas aku vākus, kapu zvanus, elektrovadus, kabeļus, elektromotorus, traktoru un automašīnu rezerves daļas. Policistu praksē gadās gan bēdīgi, gan kuriozi gadījumi. Pērn plaši izskanēja kapu zvanu zādzību sērija. Pārsvarā zvani bija nozagti Jelgavas un Bauskas novados pierobežas teritorijā. Daži no tiem bijuši īpaši, piemēram, 2010.gada septembrī nozagtais Dāviņu pagasta Ķešu kapsētas zvans 30 centimetru diametrā ar uzrakstu "Ķešu kapsēta", bet pērn martā Iecavas novada Dzimtmisā tika nozagts 30 kilogramu smagais bronzas zvans ar uzrakstu "JC Schwenn in Riga 1890", tāpat unikāls bijis 1865.gadā lietais bronzas zvans Vilces pagastā, kurš svēris aptuveni 60-70 kilogramus. Zvans "pazuda" arī Elejas pagasta Mūrnieku kapos. Jelgavas iecirkņa priekšniece stāsta, ka kapu zvanu meklēšanā sadarbojušies ar Bauskas iecirkni un tikuši iesaistīti arī kolēģi Lietuvā, līdz aizdomās par kapu zvanu zagšanu aizturēja kādu Bauskas novada iedzīvotāju, kuram bijusi darbnīca metāla zāģēšanai un smalcināšanai. Jelgavas novada zvanus tā arī neatrada, un aizturētais paudis nostāju: "Neteikšu, ne ka zagu, ne ka nezagu, bet pierādiet." Tā kā daudzus zvanus neatrada, pierādījumu trūcis, līdz Bauskas kolēģiem izdevies personu saistīt ar konkrēta zvana nozagšanu. "Par Jelgavas novada zvaniem pierādījumu trūka, taču, kopš šis vīrietis sēž cietumā, vairs nav ziņots par nozagtiem kapu zvaniem, tātad baušķenieki būs noķēruši īsto, kurš uzdarbojies visā apkaimē," secina Tretjaka. Kapos zagti ne tikai zvani. Pērn septembrī Cenu pagasta Teteles kapos nozagts metāla krusts. Pirms tam, 2010.gada 28.martā, Jelgavas Pašvaldības policijai pa dienu patrulējot Zirgu ielā, tika aizturēts iereibis vīrietis, kurš nesa aptuveni 40 kilogramus smagu, 1,15 metrus augstu un 0,80 metrus platu metāla krustu. Vīrieti nogādāja medicīniskajā atskurbtuvē, pēc kā nodeva kolēģiem Valsts policijā. Vēl gluži svaigs ir šā gada 5.aprīļa gadījums, kad Jelgavā, Baložu kapos, konstatēts, ka kādam kapakmenim noņemti burti, kas bijuši izgatavoti no krāsainā metāla. Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā policistiem Zemgales reģionā izdevies arī aizturēt vairākas personas par metālu zādzībām. 2010.gada pēdējā ceturksnī Tukuma pilsētā bija reģistrēti vairāki gadījumi, kad tika zagti komunālo uzņēmumu aku vāki, taču, pateicoties iedzīvotāju modrībai, decembrī izdevās aizturēt divas personas, kuras zaga šos vākus, kā arī izdevās noskaidrot vietu, kur šos vākus realizēja, un līdz ar to šīs zādzības apstājās, informē Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs. Šogad februārī Tukuma policisti aizturējuši divas personas, kas bija izdarījušas sešas zādzības no viensētām Slampes un Džūkstes pagastos, kur tika zagti metāla izstrādājumi. Marta beigās izdevās aizturēt četru zagļu grupu, kuras izdarīja 15 zādzības Kandavas novada un Jaunpils novada teritorijās un vienu zādzību Saldus iecirkņa teritorijā. Šī grupa pārsvarā apzaga elektrības transformatorus, zaga elektrības vadus, kā arī izdarīja zādzības no viensētām. 26.martā Tukuma patruļdienests aizturēja divus zagļus, kuri bija apzaguši neapdzīvotu māju un veda realizēt apkures radiatorus. Savukārt Dobeles iecirkņa darbinieki šā gada 11.aprīlī aizturējuši 1964.gadā dzimušu vīrieti par metālu zādzību no kokapstrādes darbnīcas teritorijas Tērvetes novada Augstkalnes pagastā. Vīrietis tika aizturēts noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī. Tajā pašā dienā policijas darbiniekiem izdevies aizturēt vēl trīs personas, kuras zagušas metālu no saimniecības ēkas Auces novadā Ukru pagastā. Starp aizturētajām personām ir divi 1971.gadā dzimuši vīrieši un 1972.gadā dzimis vīrietis. Trešā metālu zādzība tajā pašā dienā notikusi Bauskas novada Codes pagastā, Jauncodē, Draudzības ielā, kur metāla priekšmeti zagti no saimniecības ēkām. Bauskas iecirkņa policisti aizturējuši vienu personu. Jēkabpils iecirkņa darbinieki aizdomās par sakaru kabeļu zādzībām Jēkabpilī - šā gada janvārī un februārī - aizturējuši agrāk tiesātu 1969.gadā dzimušu vīrieti no Daugavpils. Viņu tur aizdomās par septiņām epizodēm. "Domāju, ka nevar runāt par metālu zādzību pieaugumu Tukuma iecirkņa teritorijā, drīzāk - par samazinājumu, ko iespaidojusi vairāku personu un noziedzīgo grupu aizturēšana," secina Bahs. Šogad Tukuma iecirknī ir reģistrētas pavisam 103 zādzības, no kurām 16 ir tādas, kurās nozagti tikai metāla izstrādājumi. "Tā kā metāli tiek zagti dažādos veidos - gan iekļūstot īpašumā, gan bojājot elektroapgādes sistēmu, gan arī tiek izdarītas zādzības, nozogot metāla izstrādājumus no publiski pieejamām vietām, tad nav tāda vienota tipiskā metālu zagļa "portreta"," secina Bahs. "Metālu zog dažāda kontingenta cilvēki. Ir jaunieši un bezpajumtnieki, kas ir specializējušies tikai uz metāllūžņiem un pārsvarā zog to, kas nav "piesiets". Otra grupa ir cilvēki ar autotransportu (kravas mikroautobusi un citas automašīnas), kas specializējas lielu metāla konstrukciju demontāžā un zādzībā," novērojis Dobeles iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Aigars Bite. Jelgavas iecirkņa priekšniece secina, ka biežāk metāla priekšmetus zog mazturīgi cilvēki, kuriem atšķirībā no mājokļu vai automašīnu zagļiem nav "profesionālas" noziedzīgās pieredzes. Gadās, ka daži pat vaļsirdīgi atzīstoties zādzībās, par kurām neviens nav ziņojis, jo pazudušās mantas bijušas nevērtīgas, taču aiztur arī agrāk tiesātas personas. Arī Tretjaka pauž, ka nav skaidru kritēriju, lai nodalītu metālu zagļus. Kā piemēru viņa min nesen medijos ziņoto gadījumu ar nozagto ugunsnovērošanas torni Līvbērzē, kas bijusi liela izmēra konstrukcija no metāla. Pagaidām policijai izdevies noskaidrot, ka, iespējams, šis tornis nozagts pagājušā gada rudenī, bet Valsts meža dienests tikai marta beigās piefiksējis tā pazušanu. No apkārtējo iedzīvotāju liecībām policistiem radies priekšstats, ka, iespējams, vairāki redzējuši, kā dienas laikā demontē torni, bet nav ziņojuši, jo demontētāji izskatījušies pēc strādniekiem ar transportu detaļu aizvešanai. Kopumā ZRP iecirkņu vadības pārstāvji pauž prieku par iedzīvotāju atsaucību un aktivitāti. Cilvēki tagad daudz biežāk un vairāk ziņojot par aizdomīgām darbībām nekā agrāk. Tieši pateicoties iedzīvotāju ziņotajam, vairāki zagļi esot aizturēti. Īpaši noderīga esot informācija par aizdomīgu pulcēšanos un apšaubāmu darbošanos apkārtnē. "Pārbaudām arī iedzīvotāju ziņoto, zvanot pa anonīmo uzticības tālruni," atgādina Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece, informējot, ka reģiona iedzīvotājiem Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Aizkraukles, Tukuma un Jēkabpils apkārtnē jebkurā diennakts laikā, zvanot uz anonīmo uzticības tālruni 67014077, ir iespējams informēt reģiona policijas vadību par dažāda rakstura satraucošām darbībām. Tretjaka pauž atzinību par legālajiem metālu uzpircējiem. Viņus pārbaudot, sūtīdami personas nodot aizdomīgu metālu, policijas darbinieki konstatējuši, ka kuru katru viņi nepieņemot, tāpat par darījumiem izdrukā čekus, bet daži uzpircēji samaksu pat neizsniedz skaidrā naudā, bet pārskaita uz klienta bankas kontu. Tāpat legālie uzpircēji labprāt sadarbojas ar policiju. Līdz ar to "aizdomīgais tips" dodas nevis pie legālā uzpircēja, kas viņu varbūt atraidīs vai ziņos policijai, bet gan pie starpnieka, kurš pēcāk legālajam uzpircējam visus lūžņus nodod pats savā vārdā. Tāpat apšaubāmas izcelsmes metālu tāds nelegālais varot nodot, izsaucot kravas vedēju uz mājām, kur viss tiek savākts, skaidro Tretjaka. "Metāllūžņus parasti nodod vienas un tās pašas personas, bet ir paņemti līdzi cilvēki, uz kuriem tiek noformēti visi dokumenti," skaidro Aigars Bite. Viņš iesaka, ka būtu labi, ja varētu uzlikt par pienākumu pieņemšanas punktiem fiksēt automašīnu numurus, ar ko tiek vesti metāllūžņi. Jelgavas iecirknī un līdzīgi citos iecirkņos policijas darbinieki kā problēmu min tieši nelegālos uzpircējus, kas darbojas kā starpnieki starp zagļiem un legālajiem uzpircējiem, tāpēc patlaban policija vairāk uzmanības velta, lai atklātu nelegālos uzpircējus. "No pieredzes šādu starpnieku atklāšana savulaik līdzējusi arī krāsmetālu "buma" laikā deviņdesmitajos," skaidro Tretjaka. Dobeles kriminālpolicijas priekšnieks vēl min, ka "vislielākās grūtības rada tieši individuālo pazīmju trūkums nozagtajos metāllūžņos, jo, apmeklējot uzpirkšanas punktu, kur, visticamāk, nozagtie lūžņi ir nodoti, tos identificēt tikpat kā nav iespējams. Ieteicams cilvēkiem nofotografēt viņiem piederošos metāla rīkus, kas atrodas pieejamās vietās, kā arī izdarīt uz tiem tikai viņiem zināmas atzīmes." Saistībā ar elektrovadu, kabeļu un ierīču zādzībām un bojāšanu "Latvenergo" atzīmē, ka pēdējā laikā satraukumu starp reģioniem radot ne tika daudz Zemgale, cik Rīga. "2011.gads ir raksturīgs ar zādzību skaita palielinājumu Rīgas pilsētā. Salīdzinājumam: 2011.gada 1. ceturksnī Rīgā konstatēti jau 60 tīkla objektu zādzību gadījumi. Pērn šī paša perioda laikā - tikai 2 zādzību gadījumi," aģentūru LETA informē AS "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis. Salīdzinot "Sadales tīkla" šī gada pirmo trīs mēnešu statistiku ar pērnā gada pirmo ceturksni reģionos, vērojams zādzību gadījumu skaita palielinājums. Tā 2010.gada pirmajā ceturksnī tika konstatēti 47 zādzību gadījumi, bet šā gada pirmajos trijos mēnešos - 121 zādzību gadījums. 2010.gadā kopumā Latvijā fiksēts 321 zādzību gadījums AS "Sadales tīkls" objektos. Pērn apkopoti 100 transformatoru apakšstaciju zādzību un izdemolēšanas gadījumi. "Transformatoriem zog vara tinumus, nolej dzesēšanas eļļu, kā dēļ samazinās transformatora izolācijas un dzesēšanas spējas. Iekārtas bojājas, un ir nepieciešama transformatora maiņa, kas vidēji izmaksā ap pieciem tūkstošiem latu. Apzogot konteinera tipa apakšstaciju, zaudējumi var sasniegt līdz pat 20 tūkstošiem latu. Jāņem vērā tas, ka, novēršot šādus bojājumus, lietotājiem tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde uz laiku, kamēr tiek veikti atjaunošanas remontdarbi, kā arī tiek radīta bīstamība trešajām personām netraucēti iekļūt elektroietaisē un gūt elektrotraumu," skaidro Siksnis. Līdzīgi situāciju apraksta "Lattelecom". "Vērtējot šī gada pirmā ceturkšņa statistiku, joprojām vērojama pieaugoša tendence bojājumu skaitam, taču, pateicoties izstrādātajiem un ieviestajiem drošības risinājumiem, ir izdevies mazināt zaudējumu apjomu, jo būtiska daļa no tiem ir klasificējami tikai kā zādzību mēģinājumi. Tāpat pozitīvu rezultātu sniedz "Lattelecom" Drošības dienesta un policijas ciešā sadarbība, līdz ar to ir izdevies aizturēt vairākus noziedzniekus un to grupējumus," informē "Lattelecom" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite. Pagājušajā gadā "Lattelecom" infrastruktūras bojāšanu un tīkla elementu zādzību bija divreiz vairāk nekā 2009.gadā, kad bijušas 355 zādzības un/vai bojājumi, bet 2010.gadā - 736 zādzības un/vai bojājumi. Līdzīgi policijas darbiniekiem, uzņēmums šo tendenci skaidro ar nestabilās ekonomiskās situācijas un lielā bezdarba līmeņa ietekmi.