Labots: Glābiņš lauksaimniecības zemes nekopējiem

2011. gada 27. aprīlis 10:51

2285

Labots: Glābiņš lauksaimniecības zemes nekopējiem

Ar mežu plantācijām var mazināt nodokļus un pat atlikt naudiņu vecumdienām. Par to interesenti no visas Latvijas pārliecinājās praktiskā seminārā Iecavā.Lai arī 15 gadu ilgā eksperimentālo koku plantāciju audzēšana pagaidām atmaksājas vairāk nekā jauna, tomēr speciāli stādītās mežu platības ar intensīvāku saimniekošanu var nest labu ieņēmumu, secina Iecavas novada «Gaiļu» saimnieks Andrejs Lasmanis.«Gaiļos» ar egli, bērzu, melnalksni, hibrīdo apsi, ošiem un ozoliem galvenokārt atsevišķās plantācijas apstādīti septiņi hektāri atgūtās senču zemes. Vēl deviņi ir savā vaļā augušais mežs, un visa šī platība nodota A. Lasmaņa agrāko darbabiedru – mežzinātnes institūta «Silava» pētnieku – rīcībā. Mežinieki teic – plantāciju meži patlaban ir viena no iespējām, kā izvairīties no paaugstināta zemes nodokļa maksāšanas par nekoptu lauksaimniecības zemi, kā arī iespējams iegūt stabilu blakusienākumu paralēli algotam darbam vai pat atlikt kādu mazumiņu vecumdienām.Plantācijas «Gaiļos» aug un tiek pētītas jau 15 gadu, taču tikai nesen iepriekš meliorētā lauksaimniecības zeme transformēta par meža zemi, stāsta «Silavas» inženierzinātņu doktore Mudrīte Daugaviete. Pirms Lieldienām seminārā Iecavā no visas Latvijas sabraukušajiem interesentiem izrādot «Gaiļu» stādījumus, viņa neslēpa ne veiksmes, ne kļūdas, piemēram, nepietiekami agri izzāģētos līkos kokus.«Ja ar ģimenes spēkiem varētu kopt lielākas platības, tad jau pēc gadiem astoņiem no šādām plantācijām varētu just materiālu labumu, piemēram, pārdodot materiālu no egles un bērza kopšanas cirtēm,» stāsta A. Lasmanis. Viņš iesaka plantācijas apsaimniekot intensīvāk, pakāpeniski izstrādājot malku, Ziemassvētku eglītes, skujas dārzniekiem u.tml.«Silavas» hibrīdo apšu lietpratējs Mārtiņš Zeps rādīja 14 gadu vecu apšu plantāciju, kurā jau atrodami gan augstākās klases zāģbaļķu kandidāti, gan papīrmalka un enerģētiskā koksne. Zviedrijas jaunākie pētījumi rāda – cērtot hibrīdās apses kā enerģētisko koksni ik pēc pieciem līdz astoņiem gadiem, var iegūt tikpat siltuma spējīgu un vēl labāku kurināmo nekā ļoti bagātīgi mēslotās kārklu plantācijās.Kā skaidro M. Zeps, apšu hibrīdi jāizvēlas audzētavās, vienā plantācijā stādot divus līdz trīs klonus, un parasti tie krietni pārspēj parasto apsi gan augšanas ātrumā, gan koksnes kvalitātē. Speciālists gan iesaka apses laikus atzarot, ja vajag – retināt, kā arī atvases izmantot šķeldai.Plantācijām var izvēlēties arī citus kokus, skatoties augsni, klimatu un mitrumu, saka M. Daugaviete. Kokus var stādīt jauktās plantācijās, tad tie cits citu papildina, piemēram, melnalkšņi un oši vai ozoli un bērzi.Zemgales virsmežniecības Bauskas mežniecības mežzine Sarmīte Jankovska gan «Bauskas Dzīvei» atzīst – viņai plantācijas nešķiet tik tuvas kā dabiski audzis mežs, taču tās var būt glābiņš «dīvānzemniekiem», kuriem par neapkoptām platībām var nākties maksāt lielāku nodokli. Zemi var aizaudzēt arī ar parasto mežu, taču tad ilgāk jāgaida līdz ciršanai un atļaujai to transformēt par meža zemi. Savukārt, tiklīdz plantācija būs iestādīta vismaz desmitajā daļā hektāra, var pieteikt inventarizāciju un apstiprināt zemes transformāciju, turpmāk maksājot mazāku nodokli.Plantācijas var ierīkot arī tādā zemē, kas nav citādi izmantojama un apstrādājama, iesaka mežinieki. Aptuvenais ieguldījums viena hektāra apmežošanā būs līdz 80 latiem atkarībā no koku sugas. Tehnika jāīrē tikai reizumis, un mežu var apkopt pašu spēkiem, stāsta Meža konsultāciju un pakalpojumu centra Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Agris Kauliņš. Stādi gan patlaban audzētavās jāpiesaka laikus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Labots: Glābiņš lauksaimniecības zemes nekopējiem

Kategorijas