BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dārzeņu sēja Iecavas laukos ir pusceļā

Antra Ērgle

2011. gada 9. maijs 09:52

1568
Dārzeņu sēja Iecavas laukos ir pusceļā

Iecavas novada dārzeņu audzētāju saimniecībās tiek stādīti kāposti, sīpoli un kartupeļi, pirmie burkānu un zaļumu lauciņi piesegti ar agrotīklu.«Kalna Jurģēnu» priekšstrādnieks Voldemārs Barovskis ar palīgiem Vadimu un Tomu jau apstādījuši pusi kartupeļiem paredzētās platības, vēl kādās desmit dienās jāpieveic aptuveni 35 hektāri. Jau apsētie pāris burkānu lauki vietām piesegti ar agrotīklu, jo naktīs sals pieķer un arī dienā bez saules īsta siltuma nav. Lielā burkānu sēšana līdz pat 20 ha platībā sāksies šonedēļ, stāsta saimnieks Juris Sidorenkovs. Tad arī zemē ieguls cilvēkiem domātā zaļbarība – dilles, selerijas, salāti, sīpoli u. c.«Gaidām lietu,» teju vienādi «Bauskas Dzīvei» saka zemkopji. «Laika ziņas internetā skatos piecreiz dienā,» atzīstas saimniecības «Veczaķi» īpašnieks Juris Zaķis. Viņa specializācija ir kāposti, kas kopš 19. aprīļa iestādīti piecos hektāros, no tiem puse apsegta ar agrotīklu. Šogad plānots tos audzēt ap 20 ha, lielāko daļu ražas ieskābēs. Lai process nepārtrūktu, «Veczaķos» pirmās skābējamās galviņas novāks jau jūnijā, atklāj J. Zaķis.Savukārt ap 200 ha apstrādājošajā zemnieku saimniecībā «Jaunstrīķeri» pirmie zemē likti sīpoli un iekārtotas siltumnīcas, stāsta saimnieks Andis Arājs. Kartupeļus, kas šajā saimniecībā netiek audzēti agrai ražai, plānots sākt stādīt šonedēļ.Par ražas prognozēm dārzeņu audzētāji runā piesardzīgi. «Viss atkarīgs no poļiem,» nosmej J. Sidorenkovs, «ja viņiem ies labi – mums sliktāk, un otrādi.» Šoziem labi tirgoti gan burkāni, gan kāposti un kartupeļi, jo Polijas audzētājiem pērnvasar lielu postu nodarīja vētras un plūdi.Dabas untumu ietekmes mazināšanai izveidots riska fonds. Līdz šim pasīvie lauku ražotāji var pieteikties vēl līdz 15. maijam, atgādina Zemkopības ministrija (ZM). Lai aktivizētu zemnieku dalību, nolemts no 50 līdz 80% no iemaksas palielināt atmaksājamo atbalsta apmēru, no 30 līdz 50% palielināt zaudējumu robežu, no kuras sāk zaudējumu kompensēšanu, kā arī kompensēt līdz 50% izmaksu par ziemāju pārsēšanu. ZM un valdība varēs arī lemt par papildu finanšu novirzīšanu fondā, ja nepietiekamu iemaksu dēļ proporcionālais līdzekļu samazinājums būs lielāks par 25%.UZZIŅAI2011. gada 1. ceturksnī minerālmēslu cena augusi par 11%; degvielas cena – par 17%;2011. gada 1. ceturksnī dārzeņu cenas kāpa par 9%;2010. gadā minerālmēslu cenas saruka par 9%, dīzeļdegvielas cena kāpa par 17%;2010. gadā lauksaimniecības produkcijas ražotāju cenas kāpa par 19%;2010. gadā lauksaimniecības resursu cenas auga par 3,6%;2010. gadā graudu cenas palielinājās par 45%.Dati: ZM, Centrālā statistikas pārvalde