BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijas iedzīvotāji savu labklājības līmeni pielīdzina Āfrikas vai NVS valstīm

Latvijas iedzīvotāji savu labklājības līmeni pielīdzina Āfrikas vai NVS valstīm

Pavasaris un valsts ekonomikas izaugsme nav būtiski ietekmējusi sabiedrības noskaņojumu un joprojām vairums iedzīvotāju ir neapmierināti ar savu labklājības līmeni, pielīdzinot to Āfrikas vai NVS valstīm, liecina jaunākais "DnB Nord Latvijas barometra" pētījums.Pētījumā noskaidrots, ka, iedzīvotāju skatījumā, viņu labklājība patlaban lielākoties atkarīga nevis no pašiem, bet no valsts un dažādiem ārējiem apstākļiem, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "DnB Nord bankas" sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa. Vērtējot, kas visvairāk apdraud Latvijas ekonomisko labklājību, iedzīvotāji bijuši pārliecināti, ka galvenie faktori ir darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un slikta valsts pārvalde. Tomēr, pēc aptaujāto iedzīvotāju uzskatiem, valdība ir tā, kuras efektīvas darbības rezultātā labklājības līmenis valstī varētu uzlaboties. Pētījums atklāj, ka, lai arī dažu indikatoru vērtējumi uzlabojušies, sabiedrības kopējais noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu, ir turpinājis pasliktināties. Iedzīvotāji kritiski vērtē gan valsts ekonomikas stāvokli nākotnē, gan valdības darbu. Plašāki "DnB Nord Latvijas barometra" rezultāti un secinājumi tiks publiskoti trešdien, 11.maijā. Pētījumā iegūtos datus komentējuši "DnB Nord bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode, Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis, labdarības portāla "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks un citi eksperti. "DnB Nord Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.