BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskas pašvaldība: GMI nodošana pašvaldībām ļautu precizēt saņēmējus, bet noslogotu budžetu

Ziņu aģentūra LETA
Vietējās ziņas

2011. gada 25. maijs 16:45

1268
Bauskas pašvaldība: GMI nodošana pašvaldībām ļautu precizēt saņēmējus, bet noslogotu budžetu

Bauskas novada pašvaldība ar piesardzību pozitīvi vērtē Labklājības ministrijas (LM) ieceri, kas paredzētu, ka pašvaldībām ar nākamo gadu vairs nebūtu obligāti jāizmaksā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts un dzīvokļa pabalsts, tos nododot pašvaldību pārziņā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldības administrācijā."No vienas puses, šāds risinājums ir pareizs, jo sen bija jāpārskata kritēriji un iedzīvotāju grupas, kas ir tiesīgas šo pabalstu saņemt. Esam nonākuši situācijā, kad ar GMI tiek veicināta "man pienākas" kategorijas pabalstu izmaksa. No otras puses, ja šāda veida pabalsti būs jāizmaksā no pašvaldības budžeta, tas radīs papildu slogu budžetam. Vispareizākā pabalstu izmaksas sistēma būtu tā, kas motivētu iedzīvotājus meklēt darbu," aģentūrai LETA pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips ("Vienotība"). Bauskas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa pēc savas pieredzes iesaka divas pieejas GMI reorganizēšanā: "Pirmā pieeja: GMI, lai kā to arī sauktu, nemaksāt vispār, bet noteikt cita veida vienreizējus pabalstus noteiktiem mērķiem un noteiktām mērķgrupām. Tāpat maksāt tikai brīvpusdienas bērniem, lai izglītības iestādes būtu tā vieta, kur ne tikai apmāca, bet arī nodrošina ar ēdienu, ja bērni mācās un uzvedas labi. Otra pieeja: maksā GMI tikai īsu laiku, ko pašvaldība definē, un tikai neaizsargātākajai klientu grupai, piemēram, māmiņām ar maziem bērniem, pēkšņi saslimušajiem un citiem, ja paši intensīvi piedalās problēmas risināšanā - māmiņas pieprasa uzturlīdzekļus no bērnu tēviem, bērni apmeklē skolu un sekmīgi mācās, slimie ārstējas un tamlīdzīgi." Kubliņa uzskata, ka vienlaikus jāparedz, ka pabalstu nemaksā "klientiem, kuri nekad nav strādājuši legālu darbu un maksājuši valstij nodokļus, bet joprojām ir pie dzīvības, jo šādai kategorijai jau ir izstrādāta sava izdzīvošanas stratēģija, kura bieži ir nelegāls darbs. Lai turpina dzīvot uz priekšu kā līdz šim bez pašvaldības atbalsta". Bauskas novada Sociālā dienesta vadītāja iesaka arī nemaksāt nevienam darbaspējīgajam ne Bauskā, ne laukos, kuriem nav piemājas dārzu pārtikas audzēšanai vai kuri tos neapstrādā un nenovāc ražu, nemaksāt acīmredzamiem dzērājiem, nemaksāt bezdarbniekiem, kuri "aizmirst" reģistrēties NVA un kuri neizmanto NVA pakalpojumus (kursus, konsultācijas, utt.) un nav motivēti nekavējoties pieņemt jebkuru darba piedāvājumu. Tāpat viņa iesaka nemaksāt vecākiem, kuriem atņemtas bērnu aprūpes tiesības, ja pašvaldība maksā par bērnu uzturēšanos aprūpes institūcijās. Īstenojot šādu GMI nemaksāšanu, Kubliņa pieļauj, ka "sociālajiem dienestiem nāksies būt buferim starp politiķiem un iedzīvotājiem, bet nedomāju, ka būs kādas traģiskas sekas. Sākumā būs smagi, bet mēs jau tagad sākam cilvēkus brīdināt, ka šāda ērtā situācija ar pabalstiem nevar vilkties bezgalīgi". Kā iepriekš ziņots, LM plāno veikt izmaiņas likumā, kas paredzētu, ka pašvaldībām ar nākamo gadu vairs nebūtu obligāti jāizmaksā GMI pabalsts un dzīvokļa pabalsts, bet tiks ļauts pašvaldībām izvērtēt katru situāciju individuāli un noteikt, kāds palīdzības veids katram cilvēkam ir visvairāk vajadzīgs, aģentūrai LETA pastāstīja labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). Jurševska uzskata, ka ir nepieciešams pārskatīt pašvaldību īstenoto sociālo politiku un ministrijas kā politikas veidotājas uzstādījumu. "Likumā būtu jāiestrādā norma, kas noteiktu, ka sociālās palīdzības mērķis ir nodrošināt cilvēkiem iztiku un mājokli, bet to, kādā veidā tas tiks darīts, mēs gribētu nodot pašvaldību atbildībā", sacīja ministre, piebilstot, ka pašvaldības ir atvērtas šim ierosinājumam un neuzskata, ka tas būtu nepareizi. Tomēr tas nenozīmē, ka GMI pabalsts tiks likvidēts, iespējams, būs daudz pašvaldību, kas šādu pabalstu veidu uzskatīs par ļoti pareizu un atbilstošu, bet tad pašvaldībām būs jānodrošina arī 100% finansējums, norādīja Jurševska. Iespējams, daudzas pašvaldības vēlēsies nosaukt GMI pabalstu par iztikas pabalstu, jo patlaban šī pabalsta nosaukums veicina cilvēkus domāt, ka viņiem kaut kas ir garantēts, arī neko nedarot. "Nevienam nav noslēpums, ka pēdējos gados tomēr esam veicinājuši noteiktas sabiedrības daļas veidošanos, kuri nāk uz sociālo dienestu kā pēc algas. Tātad viņiem ir garantēts minimāls ienākums, cilvēks atnāk tam pakaļ, un viņam liekas, ka nekas vairs nav jādara paša labā," sacīja labklājības ministre. Pašvaldībās strādā ļoti daudz profesionālu sociālo darbinieku, kas saprot, ka visiem nevar piemērot vienādu shēmu, kādā veidā palīdzība ir sniedzama, katrs gadījums ir individuāli risināms un palīdzībai jākļūst mērķētākai un individuālākai atbilstoši katra cilvēka interesei, kas atnāk pēc palīdzības, norādīja politiķe. "Te ir runa par sociālās politikas demokratizāciju, decentralizāciju, kas nozīmē pašvaldībām nodot lielākas pašnoteikšanas iespējas, vienlaikus uzliekot pašvaldībām lielāku atbildību par to, kādā veidā sociālā politika un katrs gadījums tiek vadīts," uzsvēra Jurševska. Visas izmaiņas ir sagaidāmas ar nākamo gadu, tāpēc ir svarīgi jautājumu risināt savlaicīgi, lai pašvaldības varētu plānot savu budžetu. Patlaban no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem tiek nodrošināts 50% līdzfinansējums no pašvaldību faktiski veiktajām izmaksām GMI pabalstiem un 20% - dzīvokļa pabalstiem. Šogad sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem paredzēti valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļi 79,34 miljonu latu apmērā, no labklājības jomas pasākumiem šogad ir paredzēti 26,22 miljoni latu. Kā ziņots, šā gada pirmajā ceturksnī no sociālā drošības tīkla stratēģijas līdzekļiem garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta līdzfinansējumam ir izlietoti 4,02 miljoni latu jeb 33% no šim nolūkam šogad paredzētās summas.

Kategorijas

Kategorijas