Puse Latvijas iedzīvotāju taupa uz pirmās nepieciešamības precēm

2011. gada 14. jūnijs 09:25

471

Puse Latvijas iedzīvotāju taupa uz pirmās nepieciešamības precēm

Aptuveni puse Latvijas mājsaimniecību uzskata, ka šī gada sākumā viņu labklājības līmenis ir jūtami samazinājies. Tas licis atteikties no medikamentu iegādes, kavēt īres un komunālos maksājumus, samazināt pārtikas patēriņu, atlikt apģērba pirkšanu. Tas ir krasā pretstatā amatpersonu un finansistu optimismam par krīzes pārvarēšanu, šodien ziņo portāls nra.lv.Centrālās statistikas pārvaldes aptaujā secināts: 52 procenti mājsaimniecību uzskata, ka viņu labklājības līmenis šī gada pirmajā ceturksnī ir pasliktinājies. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī tā domāja vēl vairāk Latvijas mājsaimniecību - aptuveni 75% procenti. Kā galvenie labklājības pasliktināšanās iemesli mājsaimniecībās tika nosaukta darba samaksas samazināšanās; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās; darba zaudēšana; darba meklējumu pārtraukšana, jo zuda cerības to atrast. Šie, protams, nebija vienīgie iemesli, taču salīdzinot ar pērn šajā pašā laikā veikto aptauju, ievērojami biežāk kā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls tika minēts cenu kāpums. «Šobrīd Latvijas ģimeņu maciņu vistiešāk ietekmē pieaugošās pārtikas un degvielas cenas, ar darba samaksu saistīto ietekmi pakāpeniski novirzot otrajā plānā,» Neatkarīgajai atzina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe. Viņa stāstīja, ka, nespējot palielināt izdevumus pārtikai, ģimenes maina savus paradumus - iegādājas zemākas kvalitātes preces un aizvieto dārgāku preču kategoriju produktus ar lētākiem. Palīdzību no valsts un pašvaldībām, kā liecina aptaujas dati, saņēmuši aptuveni 13 procenti mājsaimniecību. Pērn tādi bija 10 procenti. Aptuveni 12 procenti mājsaimniecību saņēma palīdzību no radiem Latvijā, tai skaitā 4% ģimeņu palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs. Savukārt baņķieri saskata situācijas uzlabošanos. «Kaut gan joprojām ekonomikas atveseļošanās procesu liels skaits mājsaimniecību nejūt savos maciņos, tomēr jāsaka, ka salīdzinājumā ar analoģiskajām aptaujām pirms gada vai pusotra gada situācija ir uzlabojusies. Kopš 2010. gada pavasara situācija arī nodarbinātības jomā sāk pakāpeniski uzlaboties un bezdarba līmenis attālinās no rekordatzīmes. Ekonomikas atveseļošanās process gan nav tik straujš, lai rastos daudzas jaunas darba vietas un ievērojami palielinātos nodarbinātība, tāpēc darba atrašana joprojām ir viens no mājsaimniecību aktuālajiem jautājumiem,» Neatkarīgajai sacīja SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Viņš uzskata, ka otrajā ceturksnī situācija nodarbinātības jomā turpinās uzlaboties. Arī darba samaksas statistikā šogad varētu redzēt pozitīvus ciparus, tomēr ienākumu kāpumu liela daļa mājsaimniecību nejutīs, jo palielināsies arī mājsaimniecību izdevumi par precēm un pakalpojumiem. ***UZZIŅAI Taupības pasākumus īstenojošās mājsaimniecības, % Ierobežoja vai atlika apģērba iegādi 54 Samazināja pamata pārtikas produktu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens u.tml.) patēriņu 40 Atlika vizīti pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ 22 Nepirka ārsta parakstītos medikamentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei 20 Kavēja īres vai komunālos maksājumus 21

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Puse Latvijas iedzīvotāju taupa uz pirmās nepieciešamības precēm

Kategorijas