Kritiska situācija siltumapgādē

2011. gada 4. jūlijs 15:39

1399

Piektdien, 1. jūlijā, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Ministru prezidentam, Finanšu, Ekonomikas, Labklājības ministrijām, Saeimas politiskajām frakcijām un Saeimas komisijām nosūtīja vēstuli par kritisko situāciju siltumapgādē, kurā norāda, ka iedzīvotāju siltumapgādes parādsaistības pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu apjomu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju zemā maksātspēja var radīt siltumapgādes uzņēmumiem nopietnas problēmas sākt un veiksmīgi nodrošināt kārtējo apkures sezonu. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir atkārtoti veikusi pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē. Analīzē iekļauti 71pašvaldības dati, kas, mūsuprāt, pietiekami objektīvi dod priekšstatu par siltumapgādes parādsaistību pieauguma vai samazinājuma dinamiku. Analīzē atsevišķi izdalītas 9 republikas nozīmes pilsētas un 62 novadi. Datu apkopojumā procentuāli salīdzināti 2011.gada 1.maija dati ar iedzīvotāju parādsaistībām par iepriekšējo apkures sezonu. Aptaujātās pašvaldības uz 1.maiju ir fiksējušas iedzīvotāju parādsaistības 40,16 miljoni latu, iepriekšējā gadā 25,5 miljonu latu apmērā, pieaugums 1,57 reizes (t. sk. republikas nozīmes pilsētas 31,49 miljoni, attiecīgi 2010.gadā 16,96 miljoni latu, pieaugums 1,86 reizes). Analīze liecina, ka pašvaldībās parādsaistību apjoms strauji pieaudzis tieši šajā apkures sezonā, jo iepriekšējo sezonu parādi sastāda 38%. Jāatzīmē, ka arī kopš šī gada 1.janvāra ievērojami pieaudzis parādsaistību apjoms Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī un Rēzeknē. Tas liecina, ka parādsaistības pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu apjomu, kas nozīmē, ka iedzīvotāju zemā maksātspēja var radīt siltumapgādes uzņēmumiem nopietnas problēmas uzsākt un veiksmīgi nodrošināt kārtējo apkures sezonu. Šāda situācija ir četrās republikas nozīmes pilsētās (Daugavpils 28%,Jēkabpils 29%, Liepāja 27,6 % Valmiera 24%). Nopietna situācija ir arī novadu pilsētās un novados, kur gandrīz trešajai daļai pašvaldību iedzīvotāju parāds pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu, Latvijas mājsaimniecību budžetos maksa par siltumenerģiju (apkuri un karsto ūdeni) sastāda vislielāko komunālo maksājumu daļu - ziemas mēnešos - 80% no visiem komunālajiem maksājumiem.Siltumapgādes izmaksas šajā apkures sezonā pieaugušas aptuveni par 20%.Saeimas lēmums par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei 12.- Ls/1000m3 to ievērojami sadārdzinās, kas savukārt palielinās siltumenerģijas tarifus vidēji par 6% līdz 7%. Situāciju pasliktina tas, ka akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei elektroenerģijas ražošanai, ko saražo koģenerācijas procesā (iekārtās līdz 4MW elektriskai jaudai) nav iespējama, jo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” to neparedz elektroenerģijas cenas iepirkuma formulas. Izveidojusies paradoksāla situācija – dabasgāze siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas iekārtās tiek aplikta ar akcīzes nodokli gan par siltumenerģijas ražošanai izmantoto dabasgāzi, gan elektroenerģijas ražošanai izmantoto dabas gāzi, kā rezultātā visi izmaksu pieaugumi, kuri rodas, ražojot elektrību koģenerācijā, ir jāiekļauj siltumapgādes pakalpojumu tarifā.Prognozējot iespējamo dabas gāzes (DG) cenas ietekmi uz siltumtarifiem nākamajā apkures sezonā (atkarībā no naftas un mazuta kotācijas, kas patlaban saglabājas augstā līmenī), kopējais siltumapgādes pakalpojumu cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu sagaidāms vismaz 15-20% robežās. To veido pirmkārt, nodokļu paaugstinājums: 2% - PVN paaugstinājums, 6-7% - dabasgāzes akcīzes nodoklis.Otrkārt, papildus nodokļiem siltumenerģiju neizbēgami sadārdzinās dabasgāzes cenu pieaugums, kurš precīzi nav prognozējams, bet pašreizējās naftas produktu cenu kotācijas tendences liecina par dabasgāzes cenu pieaugumu 10-12% apjomā. Kopumā var prognozēt 15-20% siltuma gala cenas pieaugumu (jau patreizējās dabasgāzes tirdzniecības cenas pieaug: salīdzinot ar martu – aprīli dabasgāzes tirdzniecības cena ir pieaugusi no 150.- uz 175 Ls/1000 m3). Ministru prezidenta apsolījums, ka pašvaldības varēs saņemt kredītus Valsts kasē apkures sezonas uzsākšanai, nerisina siltumapgādes norēķinu un parādu problēmu ilgtermiņā, un tādā gadījumā ir jānodrošina šādu kredītu novirzīšana tieši iedzīvotāju siltuma parādu dzēšanai, jo papildina jau esošo kredītu nastu uzņēmumiem. Iespējamie risinājumi ir subsīdijas maznodrošinātajiem, vai kredītlīnijas namu apsaimniekotājiem, (turklāt, neatkarīgi no īpašuma formas – jo daudzās pašvaldībās siltumapgādes pakalpojumus un dzīvojamo māju apsaimniekošanu veic privātie komersanti), kuriem pašreizējās likumdošanas ietvaros nav ne valsts, ne pašvaldību finansiālā atbalsta instrumentu. Valstī ir jāizstrādā arī dzīvokļu īpašnieku atbalsta mehānismi apsaimniekotāju vai siltumapgādes komersantu maksātnespējas gadījumā.Dzīvokļa pabalsta saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 2010.gada 4.ceturksnī ir ievērojami pieaudzis salīdzinājumā ar 2010.gada 1.ceturkšņa rādītājiem. Tas apliecina gan iedzīvotāju ienākumu līmeņa krišanos, gan arī daļēji izdevumu par dzīvokļa īri un komunālajiem maksājumiem pieaugumu gada laikā. Rezultātā arvien lielākai iedzīvotāju daļai nav iespējas pilnībā segt šos maksājumus no saviem ienākumiem. 2010.gadā vērojams arī, ka arvien lielāka dzīvokļa pabalstu daļa tiek izmaksāta tieši par trūcīgām atzītajām personām – ja 2010.gada 1.ceturksnī tādas bija 63% no saņēmējiem, tad 4.ceturksnī šis rādītājs sasniedza 77%.Jāatzīmē, ka 2011.gada laikā 1.ceturksnī šīs tendences turpinās, jo krasi ir pieaudzis dzīvokļa pabalstu saņēmušo personu skaits (no 45574 līdz 68558). Izmaksāto dzīvokļu pabalstu apjoms šī gada 5 mēnešos pieaudzis par 24%, savukārt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts - par 67% salīdzinājumā ar tādu pašu atskaites periodu pagājušā gadā. Saglabājoties šādām tendencēm, dzīvokļu pabalstiem izmaksājamā summa šogad varētu pieaugt par 25% līdz 30%, bet GMI pabalstiem par 50%. Līdz ar to pašreizējais valsts atbalsta apjoms GMI un dzīvokļu pabalstiem 12.2 miljonu apmērā šogad būs jāpaaugstina vismaz par 3 miljoniem latu. Paredzot 2012. gadā GMI pabalsta un Dzīvokļa pabalsta novirzīšanu tikai uz pašvaldību budžetiem, finansu ietekme uz pašvaldību budžetiem pieaugs vismaz par 15 miljoniem latu, kas kompensējama ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali vismaz 2% apmērā.Īpaši uzsveram, ka:- uzkrātie parādi un to apjoma turpmāks pieaugums apdraud visu iedzīvotāju tiesības garantētai komunālo pakalpojumu saņemšanai;- Valstiska regulējuma trūkums, kas negarantē savlaicīgu parādu apjoma kontroli un parādu piedziņu būtiski apdraud komunālo pakalpojumu sniedzēju un apsaimniekotāju spēju sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, pastāv reāli namu apsaimniekotāju bankrota draudi;- Saeima divu gadu laikā nav spējusi pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas paredz maksātnespējīgo nekustamo īpašumu izsoles rezultātā iegūtos līdzekļus, pirms hipotekāro kredītu parāda kompensēšanas līdz 10%, novirzīt mājokļu apsaimniekošanas parādu dzēšanai;- vidējais tiesvedības termiņš pirmās instances tiesās komunālo maksājumu parādu piedziņā ir 1 līdz 1,5 gadi, savukārt, maksa tiesu izpildītājiem par tiesas spriedumu izpildes realizāciju (līdz 500 latiem) nereti pārsniedz piedzenamo parādu apjomu. Grozījumi CPL par maza apmēra tiesvedību tikai patlaban tiek virzīti uz 3.lasījumu Saeimā.- izvēlētā budžeta konsolidācijas un atalgojuma samazinājuma (2010.gada trīs ceturkšņos pret 2009.gada trīs ceturkšņiem par 10%) politika arvien vairāk samazina mājsaimniecību ienākumus un ir stabilizējusi bezdarbu un līdz ar to iedzīvotāju ienākumus kritiski zemā līmenī.Ņemot vērā augstāk minēto, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas siltumapgādes uzņēmumu asociācija: 1) aicina Valdību steidzami izvērtēt jautājumu par situāciju siltumapgādē, paredzot mērķsubsīdijas parādu segšanai par siltumenerģiju (neatkarīgi no komersanta īpašuma formas) apkures sezonas nodrošināšanai, kā arī kredītlīnijas nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei;2) pieprasa Ekonomikas ministrijai steidzami sagatavot izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 221 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”, lai akcīzes nodoklis dabasgāzei tiktu attiecināts arī uz elektroenerģijas ražošanu;3) aicina valdību steidzami izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē, izveidojot daļēju siltumapgādes maksājumu kompensācijas mehānismu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem;4) aicina Saeimu un valdību atkārtoti izvērtēt jautājumu par dabas gāzes akcīzes nodokļa piemērošanu siltumapgādei, atliekot tā piemērošanu līdz 2014.gadam;5) aicina Saeimu steidzamības kārtā izskatīt izmaiņas Civilprocesa likumā gan par maza apmēra prasību paātrinātu izskatīšanu, gan par komunālo parādu segšanu nekustamo īpašumu izsoles gadījumā;6) aicina dzīvokļu politikas normatīvajos aktos precizēt un pastiprināt dzīvokļu īpašnieku atbildību par komunālo maksājumu kārtošanu, kā arī pārņemt pozitīvo kaimiņvalstu pieredzi siltumapgādes nodrošināšanā iedzīvotājiem;7) lūdz Saeimu un valdību izvērtēt GMI un Dzīvokļa pabalsta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ja 2012.gadā netiks saņemts valsts līdzfinansējums, un to kompensēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kritiska situācija siltumapgādē

Kategorijas