PVD: Latvijā nav lašu ar paaugstinātu dioksīna saturu

Nav pamata bažām, ka Latvijā tiek tirgoti laši ar paaugstinātu dioksīna saturu, jo Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) attiecīgu kontroli veic jau kopš 2002.gada, portālam norādīja PVD pārstāve Anna Joffe."Latvijas patērētājiem nevajag satraukties, jo dienests jau 2002.gadā, pirmais no Baltijas valstu dienestiem, sāka strādāt pie dioksīna normu piemērošanas Baltijas lašiem. Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, 2005.gada 1.februārī PVD izdeva rīkojumu par Baltijas jūrā nozvejoto lašu izplatīšanas aizliegumu. Tā paša gada 30.novembra rīkojums atļauj izplatīt 72 centimetrus garus un 4,4 kilogramus smagus Baltijas jūras lašus negrieztā veidā, bet grieztā veidā - Baltijas lašus ar svaru līdz sešiem kilogramiem ieskaitot. Rīkojums tika izdots, pamatojoties uz Dānijas zinātniskajiem pētījumiem attiecībā uz dioksīnu līmeni Baltijas lašos," norādīja Joffe. Lašu nozveja Latvijā nav liela - 2009.gadā lašu nozveja bija tikai deviņas tonnas, 2010.gada deviņos mēnešos - 4,4 tonnas, akcentēja PVD pārstāve. Kā ziņots, Lietuvas Valsts Pārtikas un veterinārijas dienests atzinis, ka Baltijas jūrā nozvejotos lašos atklāts paaugstināts dioksīnu saturs un patērētājiem būtu ieteicams izvairīties no šo zivju lietošanas pārtikā. Lašos atklāts dioksīnu un dioksīniem līdzīgo polihlorēto bifenilu daudzums, kas pārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni. Dienesta Klaipēdas nodaļa šāda laša paraugu nosūtījusi analīzēm arī uz Hamburgas laboratoriju. Dienesta amatpersonas norāda, ka šis piesārņojums visbiežāk sastopams mencu aknās, kā arī vispār lielākās un vecākās zivīs. Savukārt, kā ziņots jau iepriekš, 5.jūlijā Eiropas Komisijas (EK) Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas Toksikoloģijas sekcijas sanāksmē atbalstīts EK regulas projekts par dioksīnu un polihlordifenilu pieļaujamajām normām, kurām atbilst Baltijas jūras zivju sugas. Sākotnēji EK Regulas sagatavošanas posmā projekts paredzēja tādas dioksīnu un polihlordifenilu normas, kas to pieņemšanas gadījumā nopietni apdraudētu Latvijas zivrūpniecības pastāvēšanu, un tādējādi Baltijas jūras zivis pārmērīgi stingro normu dēļ nevarētu lietot pārtikā. Līdz šim neatrisināts bija jautājums par Baltijas jūras lašiem, kuros dioksīnu un polihlordifenilu līmenis ir augstāks nekā pārējās zivīs. PVD ekspertu veiktais riska vērtējums atzina, ka arī Baltijas jūras laši nelielo nozvejas apjomu dēļ nerada nekādu risku Latvijas patērētāju veselībai. Latvijas eksperti kopīgi ar Somijas un Zviedrijas kolēģiem panākuši, ka EK piešķir atkāpes šīm valstīm un ļauj realizēt Baltijas lašus Somijas, Zviedrijas un Latvijas tirgū.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»