BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvāņi atkal izplešas

Antra Ērgle

2011. gada 10. augusts 07:52

832
Latvāņi atkal izplešas

Kopš pēdējās iespējas saņemt valsts atbalstu latvāņu iznīcināšanai pagājuši trīs gadi, un invazīvā kultūra atsākusi izplesties mūspuses novados.Privāto saimnieku un pašvaldību makiem iedarbīga cīņa ar agresīvajiem augiem ir par dārgu. Par šo problēmu atbildīgais Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ar pašvaldību lauku speciālistu palīdzību patlaban noteic invazīvo augu izplatības vietas. Vecumnieku novadā latvāņi redzami savairojušies Stelpē un Vallē, «Bauskas Dzīvei» stāsta pašvaldības deputāte un lauku attīstības speciāliste Aiga Saldābola. Savukārt Rundāles novadā latvāņus pieskata un pļauj komunālais dienests, informē pašvaldības lauku speciāliste Ludmila Knoka. Agresīvie augi kupli sazēluši ne tikai pie Saulaines, bet arī abās pusēs Pilsrundāles pagriezienam, pie valsts ceļiem un privātā zemē. Iecavas novadā latvāņi draud pārvērsties par sērgu Zorģu pusē. Kāds zemnieks jau trešo gadu velti cīnās ar augiem, kuri no pašvaldības ceļa nomales spiežas viņa laukā un jau noklājuši meliorācijas grāvja malas. Pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs iepriekš informēja, ka autoceļu malas novadā netiek pļautas, jo tam nepietiek līdzekļu. Iecavas novada lauku speciālists Stepans Drozdovs pašvaldības izdevumā «Iecavas Ziņas» paudis, ka tiks noteiktas latvāņu piesārņotās vietas un zemes īpašniekiem nosūtītas brīdinājuma vēstules ar noteiktu termiņu, līdz kuram augi jānopļauj. Pašvaldības teritorijās augošo latvāņu pļaušanā esot plānots iesaistīt «simtlatniekus», bet novda budžetā līdzekļi šo augu iznīcināšanai šogad nav paredzēti. Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu, par latvāņu apkarošanu atbild zemes īpašnieks, un pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa par latvāņu neizpļaušanu paredzēts naudas sods gan privātpersonām, gan juridiskām personām, arī pašvaldībām, skaidro Zemkopības ministrijas pārstāve Solveiga Lazovska. Tiesības uzlikt sodu par latvāņu neiznīcināšanu ir gan pašvaldībai, gan VAAD, tātad privātīpašnieks, kura zemi piesārņo latvāņi no pašvaldības teritorijas, ar sūdzību var vērsties VAAD. Kā noskaidroja «Bauskas Dzīve», pašlaik ne Lauku atbalsta dienesta, ne Valsts lauku tīkla programmās nav paredzēts īpašs atbalsts latvāņu iznīcināšanai. Taču šos augus var izmantot biogāzes ražošanai, saka Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģiju institūta profesors Aleksandrs Adamovičs. Viņš gan brīdina, ka patlaban nebūtu pieļaujama agresīvo latvāņu sugu īpaša kultivēšana šim nolūkam.