BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ausekļu dzirnavu muzejā Bārbelē aizvadīti Pļaujas svētki

Kristīne Straujā

2011. gada 4. septembris 18:04

1667
Ausekļu dzirnavu muzejā Bārbelē aizvadīti Pļaujas svētki

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta Ausekļu dzirnavu brīvdabas muzejā 3. septembrī, kupli apmeklēti, aizvadīti tradicionālie Pļaujas svētki.Pasākuma programma bija bagāta norisēm. Svētkus atklāja pirms pusdienas. Klātesošie devās uz demonstrējumu lauku, kur notika labības pļaušana, kūlīšu siešana u. tml. Pēc pulksten 12 lauku sētā amatnieku demonstrēja savas prasmes, bija labības kulšana ar spriguļiem un kuļmašīnu, kā arī tirdziņš.  Nedaudz vēlāk Tēvs Jānis no Skaistkalnes dievnama iesvētīja nesen atjaunoto dzirnavu ēku. Interesenti degustēja jaunajā krāsnī cepto maizi, nobaudīja putru no lielā katla. Svētku noslēgumā uzstājās vairākas amatierkopas.  Par dienas centrālo notikumu izvērtās maizes, pīrāgu un plātsmaizes degustācija dzirnavu nama maizes zālē. Gardumi tapa pirmo reizi kurtā maizes krāsnī. Izveidojās pat interesentu rinda, tā turpinājās vēl aiz ieejas durvīm.  Cienastu gatavoja bārbelietes Anna Buivida un Mirdza Grīnberga. A. Buivida pastāstīja: «Maizi cept māku kopš bērnības. Tur jau lielas mākslas nav, vajag labi gribēt. Tiesa gan, tagad reti lauku mājās ir krāsns. Man arī saka: «Ko tu to vēl turi?!»» 78 gadus vecā bārbeliete pirms pieciem gadiem savās mājās «Jaunstepiņi» cepa gan rupjmaizi, gan baltmaizi. Pašlaik top tikai baltmaize un smalkmaizītes.  M. Grīnbergai svarīgo darbu iemācījusi mamma Viktorija Bezdelīga. Saimniece, kurai tagad ir 68 gadi, sen to nebija darījusi. Bārbeliete uzskata, ka maizes cepšana ir diezgan sarežģīta. Jāzina, cik cukura, cik skābuma vajag. Pusi diennakts mīklai jārūgst, tad jāsamīca un vēl četras stundas jāraudzē. Pēc tam var šaut krāsnī. Izņemot ārā, kukulītis jānosmērē ar ūdeni un jāapsedz ar linu drānu. Brīvdabas muzeja īpašnieka M. Mediņa sveicēju pulkā bija Aglonas maizes muzeja saimniece Vija Ancāne. Viņa «Bauskas Dzīvei» sacīja: «Esmu šeit pirmo reizi, man ļoti patīk - vērienīgi, saimnieciski, gudri, tā arī mūsu senči saimniekoja. Jūtos pacilāti, jo mūsu priekštečiem darbs bija svētki.»  Gada laikā šeit ir ļoti daudz izdarīts, pārliecinājusies Aina Goba no Bauskas novada Dāviņu pagasta Lambārtes. Viņa svētkus apmeklēja kopā ar meitu un dēla ģimeni. Redzētais visus iepriecinājis.  Ausekļu dzirnavu krāsnī ceptā maize garšoja skaistkalnietei Ilzei Valdmanei. Viņa brīvdabas muzejā bija ieradusies pirmo reizi. Kaimiņpagasta iedzīvotājas uzmanību visvairāk saistīja senie darbarīki. Tie atsauca atmiņā, ka tēva mājās bija graudu kuļmašīna, kā tā darbināta. Toreiz tas bija ļoti smags darbs, rezumēja I. Valdmane.  Kūlēja darbu interesanti bija vērot bārbelietim Ivaram Pankratam. Kaut strādāt bija smagi, tomēr agrāk cilvēki visus darbus paveica laikus, tagad skrienam un kavējam, pārdomās dalījās bārbelietis. Otrreizējā muzeja apmeklējuma laikā Ivaram mainījusies attieksme pret paša mājās atrodamiem senajiem rīkiem, kurus savulaik izmantoja viņa vectēvs. Nu bārbelieša acīs tiem ir lielāka vērtība, vēlēšanās tos izcelt. Brīvdabas muzeja īpašnieks M. Mediņš atgādināja, ka šis ir jau ceturtais sarīkojums. Tas ir ļoti labi apmeklēts, šoreiz ļaužu bija vairāk nekā citās reizēs. Viņš pateicās eksponātu dāvātājiem un visiem ziedotājiem, kas snieguši savu artavu sētas iekārtošanai un dzirnavu ēkas atjaunošanai.  Atskatoties uz aizvadīto tūrisma sezonu, Ausekļu dzirnavu apmeklētāju skaits aizvien pieaug. Aktīvā darba laikā brīvdabas muzejā tiek nodrošinātas divas darba vietas (pārvaldniecei un darbiniekam), vienā no tām strādā cilvēks ar īpašām vajadzībām. FAKTIUz Pļaujas svētkiem ieradās 1200 cilvēku, par to liecina pārdoto biļešu skaits. Taču patiesībā ļaužu bija vairāk, jo bērniem līdz sešu gadu vecumam ieeja bija bez maksas. Sarīkojumā piedalījās 40 amatnieku. Svētku norisi nodrošināja desmit Mediņu dzimtas pārstāvji un viņu palīgi: divas kasieres, trīs satiksmes organizētāji un divi muzikanti. Pēc M. Mediņa sniegtās informācijas.