BauskasDzive.lv ARHĪVS

Minizoo «Dobuļi» ieradušies ķengurpuikas Markus un Villijs

Kristīne Straujā

2011. gada 28. septembris 13:50

799
Minizoo «Dobuļi» ieradušies ķengurpuikas Markus un Villijs

Minizoo «Dobuļi» dzīvnieku un putnu saimei piepulcējušās valabijas - ķengurpuikas Markus un Villijs, informē Iecavas novada zemnieku saimniecības «Dobuļi» īpašnieki Varis un Agita Ķelpes.Valabijas viņi atveduši no kādas audzētavas Vācijā, tur tās sauc par beneta ķenguriem. Viens no minizoo jaunajiem iemītniekiem dzimis pērn, pavasarī, bet otrs - rudenī. V. Ķelpe atklāj, ka ķengurmeitene ieradīsies nākamgad. Minēto dzīvnieku dzimtene ir tālā Austrālija. Saimnieki valabijas nosaukuši Vācijas draugu vārdos, kuri pārstāv dažādas ar dzīvniekiem saistītas biedrības Vācijā. «Ķengurpuikas ir tikpat forši kā draugi. Puikas uz goda! Viņi ir ļoti labi iedzīvojušies pie mums. Žēloties nevar, kļūst aizvien atraktīvāki. Nāk klāt, no rokas ēd maizīti. Ikdienā dzīvnieki barojas ar sienu, burkāniem un zāli. Valabijas izaug vidēji 20 kilogramu smagas. Pašlaik Markus un Villijs ir 70, 80 centimetru augsti, tik lieli viņi arī būs, tikai nobriedīs,» stāstīja īpašnieks.Valabijas briesmu gadījumā lec divu metru tālumā un augstumā. Nākamgad Ķelpes būvēs ķengurpuikām voljēru jeb norobežotu platību ārā, zālītē. Pagaidām «austrālieši» «Dobuļos» uzturas telpā, aklimatizējas.Minizoo «Dobuļi» līdz ar Cēsu pils kompleksu bija populārākie no desmit Latvijas tūrisma objektiem Baltijas tūrisma kampaņā «Dižā Baltijas apceļošana 2011», informē LETA. Ķelpji tik labu rezultātu negaidīja, jo pasākumā piedalījās daudz citu interesantu objektu. Panākums viņus iepriecina, tas ir patīkams pārsteigums. «Jūtamies, it kā medaļu būtu saņēmuši,» atklāj saimnieks. «Dobuļi» akcijā piedalījās pirmo reizi. Visvairāk minizoo apmeklēja lietuvieši, viņiem skaita ziņā seko latvieši un igauņi. «Esam piedalījušies dažādos pasākumos. Dižās Baltijas apceļotāji pie mums ieradās ar patiesu interesi, cilvēki aizbrauca apmierināti. Tas mums sniedza gandarījumu par paveikto. Prieks strādāt,» tā V. Ķelpe.