Specializēto bērnudārzu Bauskā neveidos

Pretēji vairāku speciālistu ieteikumam deputāti izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas sēdē neatbalstīja ieceri Bauskā dibināt speciālo pirmsskolas izglītības iestādi. Negūstot komitejas deputātu atbalstu, lēmuma projekts izskatīšanai Bauskas novada domes sēdē mēneša beigās netiks virzīts. Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Spriņķe skaidroja, ka specializēto bērnudārzu plānots veidot «Zīlītes» telpās Dārza ielā 24/1k, kur savulaik atradās bērnunams «Annele». Ja deputāti oktobrī paspēs pieņemt lēmumu par speciālās pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu no nākamā gada 1. septembra, ir reāla iespēja to iekļaut nākamā gada valsts budžetā. Specializētajiem bērnudārziem valsts nodrošina gan pedagogu atalgojumu, gan saimnieciskās izmaksas. A. Spriņķe sacīja, ka pašvaldībai izveidot šādu specializēto iestādi būtu finansiāli izdevīgi.Ar skaitļiem viņa pamatoja šāda bērnudārza izveides nepieciešamību. Šajā bērnudārzā varētu komplektēt mazākas grupiņas, strādātu speciāli izglītoti pedagogi. Tajā varētu būt sešas grupiņas, kopā 86 bērni. Tie būtu mazuļi ar somatiskajām saslimšanām, valodas attīstības un jauktiem attīstības traucējumiem. Galvenie iebildumi, kas izskanēja no vairākiem deputātiem, arī novada domes izpilddirektores Dagnijas Ludrikas, bija psiholoģiska rakstura. Deputāte Vera Grigorjeva apšaubīja šādu ieceri no pedagoģiskās profesionalitātes viedokļa: «Mēs izvēršam iekļaujošo izglītību, bet te piedāvā darīt kaut ko citu, norobežot bērnus ar speciālajām vajadzībām no citiem mazuļiem. Vai, atnākot 1. klasē uz skolu, viņi spēs pilntiesīgi iekļauties vispārizglītojošās skolas ritmā. Vai šādi bērni būs laimīgi?» Deputāte Rudīte Čakāne iebilda, jo nav izzināts to vecāku viedoklis, kuru bērni būtu potenciālie speciālā bērnudārza apmeklētāji. Deputātes Inese Dombrovska un Ārija Gaile aicināja nesteigties ar šāda lēmuma pieņemšanu, bet izvērst plašāku diskusiju. «Es negribētu, ja, piemēram, mans mazbērns mācītos bērnudārzā, kuram būtu specializētā bērnudārza statuss,» šim izpilddirektores viedoklim piekrita citi deputāti. D. Ludrika uzskatīja, ka šī ir tā reize, kad finansiālos aspektus nevajadzētu uzskatīt kā primāros. Viņa ieteica pastiprināt personālu esošajās grupiņās, lai viņi var labāk strādāt ar tā saucamajiem problēmbērniņiem. Novada kasē tam varētu meklēt finansiālu nodrošinājumu. «Bauskas Dzīve» sazinājās ar dažiem vecākiem, kuru mazuļiem nepieciešamas speciālas nodarbības bērnudārzā. Savu vārdu abas māmiņas nevēlējās publiski paust, taču atzina, ka labāk gribētu bērnus sūtīt kopējā bērnudārzā. Tur viņiem būtu dažas speciālās nodarbības, taču dienas lielāko daļu viņi pavadītu kopā ar pārējiem mazuļiem. Mammas uzskata, speciālā bērnudārza nosaukums bērniem būtu kā zīmogs, kas mūsu sabiedrībā tiktu nepatīkami uztverts.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»