Baušķeniekiem stāsta par brīvprātīgo darba priekšrocībām

Bauskas Valsts ģimnāzijā pirmdien, 17. oktobrī, savā pieredzē, veicot brīvprātīgo darbu Latvijā, dalījās Rauls Martins Amezaga (Raúl Martín Amezaga) no Spānijas. Viņš jau nepilnu gadu dzīvo un strādā mūsu valstī. Jaunietis no Spānijas ir vēstures un ģeogrāfijas skolotājs. Rauls atzina, ka ir ne tikai papildinājis savas profesionālās zināšanas, bet guvis lielu cilvēciskās dzīves pieredzi. Viņš uzskata, ka iespējas jauniešiem Latvijā ir ļoti lielas, viņi labi pārzina svešvalodas, nav sveša Rietumeiropas kultūra. Tie ir lieliski priekšnoteikumi, lai iesaistītos brīvprātīgo darbā. Rauls Martins Amezaga norādīja, ka ieguvumu, darbojoties ES finansētā Eiropas Brīvprātīgo darba (EBD) programmā, ir ļoti daudz. Var iepazīt dzīvi citās valstīs, uzlabot savas svešvalodu prasmes. Pie tam kustības dalībniekiem tiek segti ne tikai ceļa un dzīvošanas izdevumi, bet arī izmaksāta neliela kabatas nauda.Ģimnāzisti, klausoties spāņu jaunieša stāstītajā un iesaistoties diskusijā, atzina, ka EBD programma nav slikta. Tā ir interesanta, ir vērts to pārdomāt, taču uzreiz pieņemt lēmumu un sniegt pozitīvu atbildi neviens nevēlējās. Līdztekus brīvprātīgo darbam plašumā vēršas arī studentu apmaiņas programmas. Vienā no tādām iesaistījies arī Bauskas 1. vidusskolas absolvents, tagad Biznesa augstskolas «Turība» 3. kursa students Jānis Bukšs. Viņš šobrīd ir Vācijas pilsētā Villingen-Schwenningenā, kas atrodas netālu no Šveices un Francijas robežas, apmēram 80 kilometrus no Cīrihes. Augstskolā, kurā jaunietis pavadīs pusgadu, mācības rit angļu valodā, taču pastiprināti Jānis apgūst arī vācu valodu. «Esam šeit 30 apmaiņas studenti, no kuriem 14 ir krievi, 9 spāņi, ir mongoļi, kambodžieši, ungāri un viena ķīniete. Esmu vienīgais latvietis. Villingen-Schwenningenā ir 90 tūkstoši iedzīvotāju, kas Vācijas izmēriem tāds miests vien ir. Es īrēju mazu istabu bēniņos no kādas vācu ģimenes. Pārtikas cenas veikalos ir ļoti līdzīgas, piemēram, piens ir lētāks kā Latvijā, taču ir arī lietas, ka ir mazlietiņ dārgākas. Brīvdienās ar spāņiem apceļojam apkārtni. Pirms neilga laika bijām aizbraukuši uz 300 kilometrus attālo Minheni, kur izbaudījām, ko nozīmē Oktoberfests. Mans secinājums viennozīmīgs - mūsdienās tas simtprocentīgi komerciāls projekts, kurā pie tam valda nenormāls bardaks. No vācu kultūras ne miņas, ne deju, ne dzīvās mūzikas un spēlmaņu. Milzīgs «Pirkt, pirkt, pirkt un pārdzert jēgu» pasākums. Pietika ar vienu dienu, lai saprastu, ka tas nav domāts mums. Apmeklējam mazākas pilsētiņas un secinājām, ka tur šis festivāls ir tāds, kādu to bijām iedomājušies. Ir atbilstoša atmosfēra, mūzika, gadatirgi, cilvēki tik ļoti nelieto alkoholu.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»