BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sirsnīgi aizvada Bārbeles pamatskolas lielo jubileju

Kristīne Straujā

2011. gada 24. oktobris 10:08

894
Sirsnīgi aizvada Bārbeles pamatskolas lielo jubileju

Kupli apmeklētas, 22. oktobrī noritēja Vecumnieku novada Bārbeles pamatskolas 140. gadskārtas svinības un absolventu salidojums.Līdzīgi kā teātrī pirms izrādes, uz svinīgo daļu viesus trīs reizes aicināja skolas zvans. Kad zālē brīvu sēdvietu vairs nebija, bet daļa ļaužu kavējās pie ieejas, atskatīšanās uz Bārbeles pamatskolas garo un bagāto mūžu varēja sākties.Klātesošie ar klusuma brīdi pieminēja skolēnus, pedagogus un skolas darbiniekus, kuri ir aizsaulē. Vakara vadītāji pastāstīja mācību iestādes garo un interesanto vēsturi. Uz ekrāna tika projicētas pašreizējo skolas norišu un agrāko laiku fotoliecības. Jaunāko klašu audzēkņi sniedza muzikālus priekšnesumus.Ievērojamās gadadienas saiets un atkalsatikšanās izvērtās sirsnīga. Vairāki laikraksta uzrunātie viesi dalījās iespaidos par pamatskolas lielajām pārvērtībām. Mācību iestāde pašlaik esot ļoti skaista, viss ir saremontēts un sakārtots. Skolas kolektīvs ieguldījis lielu darbu.Bārbeliete Dzintra Veckagana Bārbelē par sākumskolas un zīmēšanas skolotāju nostrādāja no 1952. līdz 2002. gadam. Kopumā darba mūžs sasniedz 49 gadus. «Skatos, ir izlikti manu audzēkņu zīmēšanas darbi. Iespējams, viņi arī pamanīs. Atstāju tos, lai kolēģi redz, kādas bija prasības. Tagad daudz kas ir mainījies,» sacīja skolotāja. Viņa bija pacilātā noskaņojumā, satiekot bijušos darbabiedrus un skolēnus. Sejas esot mainījušās, bet bijušo skolotāju vēl atceroties. Dz. Veckaganai bija interesanti uzzināt, kur katrs pašlaik ir un ko dara.Lūcijai Bolotinai (kādreiz Barena), 1954. gada absolventei, šķita, ka viss ir tāpat kā agrāk, tomēr toreiz skolas vide bija vienkāršāka. Bārbeliete mācījās pēckara gados. Telpās bija vienkāršas dēļu grīdas. Turpretim pašlaik viss ir skaists, krāsains, sakopts un moderns. Lūcijas dzimtā vietējo «gaismas pili» apmeklējušas četras paaudzes, sākot ar viņas tēvu un beidzot ar mazbērniem.Ivars Smilga no Valles, 1955. gada absolvents, kavējās patīkamās atmiņās par skolas gadiem un gaidīja tikšanos ar klasesbiedriem. Pagājušajā salidojumā pirms pieciem gadiem viņam tas neizdevās. Bārbeles skolā I. Smilgam mācījušās trīs dzimtas paaudzes – vecāmāte, mamma un viņš pats.Visvērtīgākais, ko šeit ieguvu, ir vienkāršas, ikdienā pašsaprotamas lietas, piemēram, prasme lasīt, rakstīt, rēķināt un draudzēties, sacīja Diāna Gerika (Durāne) no Vecumniekiem, 1997. gada skolas beidzēja. Ar klasesbiedriem Diāna uztur saikni, sarakstoties «draugos».«Smuki puiši,» noteica kāda viešņa ar sirmumu matos par 1953. gada, kad nomira Staļins, izlaiduma klasesbiedriem: Māri Vīgantu, Induli Folkmani, Andri Andermani, Ivaru Augustu un Jāni Veismani. Vairāki nebija redzējušies kopš mācību iestādes beigšanas.Pasākumu aizēnoja ziņas par iespējamo pamatskolas slēgšanu. Matemātikas skolotāja Ligita Arāja pastāstīja, ka pašlaik mācību iestādi apmeklē 23 skolēni un 18 pirmsskolas vecuma bērni. «Audzēkņi ir labi, esam kā maza ģimenīte. Daļa klašu ir apvienotas. Tajās strādājam ar bērniem individuāli, bet šajā gadījumā tā nav priekšrocība skolotājam. Mācību process ir grūtāks. Bērniem trūkst konkurences, kas motivē mācīties labāk,» tā pedagoģe.