Īslīcē bērnus eglītes sarīkojumā izklaidē Pūķītis un Pepija Garzeķe
Ziemsvētku eglītes pirmsskolas vecuma bērniem pagājušajā un šajā nedēļā notiek visos novados un pagastos. 26. decembrī šādi sarīkojumi noritēja gan Skaistkalnē un Misā, gan Codē, Kurmenē un Īslīcē. „Bauskas Dzīve” pirmdien apmeklēja Īslīces kultūras namu, kur svētkos priecājās ap 200 bērnu, viņu vecāki un vecvecāki.Bauskas novadā saldumu paciņas mazajiem sagādātas centralizētā iepirkumā, atkarībā no katra pagasta kultūras dzīves organizatora izdomas tās dažādi tiek izsniegtas bērniem.Īslīcē 26.decembrī tika rīkoti divi Ziemsvētku eglītes sarīkojumi – pulksten 11 bija gaidīti mazuļi un viņu ģimenes no Bērziem, Ādžūniem un Pastališķiem, bet pulksten 13 - no Rītausmām un Bērzkalniem. Kopā sarakstos ir 270 īslīcieši pirmsskolas vecumā, stāsta pagasta kultūras darba vadītāja Aiga Baltalksne. Rīta pasākums, iespējams, daudziem bija par agru, jo bija ieradušies ap 80 bērnu, pusdienlaikā gan vairāk nekā 120 mazuļu jautri pulcējās kultūras namā.Eglītes sarīkojums pirmsskolas bērniem, neiztrūkstošās saldumu paciņas saņemšana no Ziemsvētku vecīša rokām, kad noskaitīts dzejolītis vai dziesmiņa nodziedāta, mūsu kultūras namos ir neiztrūkstoša tradīcija gadu desmitiem. Un tradīcijas, kaut arī visvienkāršākās, ir kā mugurkauls, kas dzīves ritējumu tur kopā. Lai arī aiz loga zaļo zālīte, jaukais noformējums Īslīces kultūras namā rada īpašu Ziemsvētku sajūtu. Sarīkojumā bērnus izklaidēja Pūķītis (Evita Vanaga), Pepija Garzeķe (Aiga Baltalksne) un Ziemsvētku vecītis, kurš noteikti bija īstais, tāpēc „Bauskas Dzīve” pat nepūlējās skaidrot viņa vārdu. Svētku stāsts bija šāds - mazuļi devās uz ziemas pili, lai tur satiktos ar Ziemsvētku vecīti. Ceļā bija jāveic „Pūķa grāmatā” ierakstītie uzdevumi un pārbaudījumi, gan rotaļas un dejas. Pēc tam bija nopelnītas izpriecas kopā ar Ziemsvētku vecīti un saldumu paciņas. „Bauskas Dzīve” novēroja, ka bērniem visvairāk patika skriešana vai līšana (augumā garākiem) caur improvizētu tuneli. Pēc pirmajām minūtēm sarīkojumā tēvi novilka džemperus, jo kļuva par karstu, vaktējot mazuļus un tiem pakaļ dzenoties. Bērnu eglītes sarīkojumam ir arī socializācijas nozīme – vairāki vecāki te sastapās ar aizgājušo gadu bērnības draugiem, skolas biedriem un kādreizējiem kaimiņiem, kuri tagad šurp atveduši jau savus bērnus. Mazuļi savukārt dabū izskrieties pa plašo zāli, satikt neredzēti lielu skaitu bērnu, meitenes var parādīt savas skaistās kleitas, pārdomās dalījās jaunās māmiņas.Urtānu ģimene no Bērzkalniem katru gadu atbraucot uz bērnu eglīti Īslīces kultūras namā. Meita Adelīna jau pati izlasot, kad un cikos būs sarīkojums, tad arī šurp jādodas. Viņai ļoti patīk šie svētki. Mazajam brālim Aleksandram pirmie īstie Ziemassvētki, jo tikai oktobrī apritējis gadiņš. Ermīns Urtāns uzskata, ka jāizmanto katra piedāvātā iespēja bērnus aizvest uz svētkiem, jo šādu sarīkojumu ir ļoti maz, arī ne visās darba vietās tagad organizē Ziemsvētku pasākumus bērniem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»