Speciālisti vērtē atjaunoto Rātsnamu
Bauskas novada dome 25. janvārī rīkoja Bauskas Rātsnama rekonstrukcijas noslēguma konferenci. Tajā piedalījās restaurācijas projekta autore arhitekte Irēna Bākule, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, celtniecības firmu, Zemgales plānošanas reģiona, Rundāles pils muzeja pārstāvji un citi speciālisti.Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa referāts bija veltīts Bauskas pilsētas lomai Kurzemes hercogistes mākslas attīstībā laika posmā no 15. līdz 18. gadsimtam. Bauska tolaik bija liela, nozīmīga pilsēta, kuras uzplaukumu noteica hercogistes galma klātbūtne Bauskas pilī. Attīstījās nozares, kas nosaka dzīves ietvaru, jo īpaši amatniecība. Šajā desmitgadē atjaunotā Bauskas pils un Rātsnams apliecina mākslas, arhitektūras, amatniecības izcilāko tradīciju pēctecību. Pilsētas trešais brīnums ir Svētā Gara luterāņu baznīca. Imants Lancmanis raksturoja dievnama unikālās mākslas vērtības - interjera detaļas, kapu plāksnes, sākotnējo altāgleznu, rituāla priekšmetus. Rātsnams, luterāņu baznīca un Bauskas pils ir mūsu pilsētas vissvarīgākās, mākslinieciski augstvērtīgākās vēsturiskās ēkas, atgādināja Rundāles pils muzeja direktors. Rātsnama rekonstrukcijas pirmais posms beidzās 2011. gada decembrī. Ēka ir uzbūvēta, bet turpinās interjera projekta izstrāde. Tā ir ļoti liela atbildība, jo Rātsnams - 17. gadsimta arhitektūras šedevrs - ir jāpadara vēsturiski tikpat ticams kā Bauskas pils. Īpaši rūpīgi ir jāveic iekštelpu izbūve tāpēc, ka neveiksmīgs interjers var sabojāt visu rekonstrukcijas darbu, brīdina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova. Svarīgs ir arī fons, ko veido vecpilsētas apbūve ap Rātsnamu. «Nedrīkstētu pieļaut, ka pilsētas vēsturiskajā centrā atrodas viens izcils objekts, bet visapkārt - nevīžība,» Elvīra Mantrova ir kategoriska. Līdzīgu viedokli pauda arī Rātsnama restaurācijas darbu vadītājs Sergejs Meierovics: «Rātsnama rekonstrukcija iedzīvotājiem un pašvaldībai nozīmē arī daudz lielākas atbildības uzņemšanos par vecpilsētas ēku atjaunošanu. Dažviet rodas iespaids, it kā Bauska būtu cietusi karā - drupas un grausti. Neviens tūrists nefotografēsies «Rimi», «Maxima» vai piecstāvu ēku fonā, bet meklēs autentisku vidi. Ja tā netiks uzturēta, visas pūles izrādīsies veltīgas.» Arhitekte Irēna Bākule demonstrēja interjera apdares analogus, uzsverot, ka idejas varētu noderēt, izstrādājot iekštelpu atjaunošanas koncepciju. Pagaidām šis process ir sagatavošanas stadijā. Pavisam drīz uz Rātsnamu pārcelsies Bauskas tūrisma informācijas centrs, bet vienlaikus notiks ekspozīcijas «Sver un mēri Bauskā!» veidošana, informē centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure. Vēl nav konkrētu ideju, kā tiks iekārtota ēkas visskaistākā - ceremoniju - zāle ar oriģināliem kokgriezuma griestiem. Tos veidoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Vēsturnieks Raitis Ābelnieks konferencē atklāja vecpilsētas attīstības dažas vīzijas, bet konkrēta rīcības plāna pagaidām nav. Toties biedrība «Bauskas vecpilsēta» piedāvā gluži reālu ideju apsekot Bauskas vēsturiskā centra ēkas, aicinot talkā ekspertus.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»