BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baušķenieki sabiedriskajā apspriešanā nepiedalās

Vilnis Auzāns

2012. gada 7. februāris 14:30

1076
Baušķenieki sabiedriskajā apspriešanā nepiedalās

Noslēgusies Bauskas novada attīstības programmas 2012. - 2018. gadam sabiedriskā apspriešana. Iedzīvotāju iesaistīšanās pagastos un pilsētā bija dažāda.Bauskas novada administrācijas darbinieki, šajā ēkā esošo iestāžu pārstāvji, projekta izstrādātāji un tikai četri interesenti pirmdien, 6. februārī, pulcējās uz programmas apspriedi Bauskas novada domes sēžu zālē. Salīdzinājumam - pirms pāris dienām Ceraukstes pagastā par dokumentu diskutēt bija ieradušies ap 20 vietējo iedzīvotāju. Programmas izstrādātāju pārstāvis Kaspars Timofejevs «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka iedzīvotāji vairumā gadījumu uz šīm sanāksmēm ierodas, lai izmantotu iespēju izteikties par sev sāpīgām tēmām. Īpaši tas izpaudās Ceraukstē.  SIA «Baltkonsults» valdes priekšsēdētāja Jolanta Gūža skaidro, ka apspriešanas gaitā saņemti arī vairāki konstruktīvi priekšlikumi: «Attīstības programma izstrādāta tāda, kādu to bija iespējams izstrādāt. To, vai tā ir laba vai slikta, noteiks šīs programmas īstenošana. Tostarp arī pašvaldības spēja izstrādāt projektus līdzfinansējuma piesaistei.»Uz apspriedi atnākušie līdztekus dažiem konstruktīviem priekšlikumiem pauda iebildumus attīstības plānošanas principiem. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, kurš sevi šoreiz pieteica kā Ceraukstes pagasta iedzīvotāju, iebilda plānošanas principu aplamībai:  «Ja novads nevar lemt ne par veselības aprūpi, ne par ceļiem, lietām, kas cilvēkus pašlaik satrauc visvairāk, tad kāpēc lai viņi nāktu uz šādām apspriedēm? Visas šīs jūsu stratēģijas un apgalvojumi, «ka Bauskas novada attīstības prioritāte ir pievilcīga un droša dzīves un darba vide», ir tikai uz papīra. Lai cilvēks dzīvotu Bauskas novadā un justos drošs par sevi un saviem bērniem, viņam jābūt garantijām, ka mediķi pie viņa atbrauks un nogādās slimnīcā pārdesmit minūšu laikā. Viņam jābūt pārliecinātam, ka bērnu nokļūšana no autoostas līdz skolai būs droša. Bet jūs sakāt, ka veselības aprūpe, gājēju drošības uzlabošana Bauskā ir valsts pārziņā. Tad kāda jēga no visiem šiem plāniem?» M. Cimermaņa nostādni - ierakstīt programmā to, lai panāktu gājēju tuneļa izbūvi zem Zaļās ielas, pretim Pionieru ielai, - atbalstīja arī citi sanākušie. Codiete Ieva Litiņa prasīja ierakstīt uzdevumu Bauskas slimnīcai atgūt pilnu pakalpojumu klāstu: «Mums ir jāpastāv uz savām tiesībām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, un tas ir jāieraksta attīstības dokumentā.»  J. Gūža gan iebilda, ka šīs nav īsti pašvaldības funkcijas, tomēr attīstības programmā tās var ierakstīt: «Tādējādi šī programma kļūtu par instrumentu pašvaldības rokās sarunās ar valsti, tostarp par veselības aprūpi un satiksmes drošību.»  Uz apspriedi Bauskā bija ieradies arī vides pārskata sastādītājs, vides eksperts Uldis Kalnietis. Iedzīvotāji priekšlikumus attīstības programmai vēl var iesniegt līdz 15. februārim. Programma atrodama pašvaldības interneta vietnē, izdots buklets, kurā norādītas attīstības stratēģija un prioritātes.