BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskas puses dārzeņu saimniecības izpārdod atlikumus un gatavojas slēgt ražošanu

Ziņu aģentūra LETA
Latvijā un pasaulē

2013. gada 13. aprīlis 09:27

1464
Bauskas puses dārzeņu saimniecības izpārdod atlikumus un gatavojas slēgt ražošanu

Saistībā ar konkurences pastiprināšanos un ražošanas pašizmaksas pieaugumu vairāki dārzeņu audzētāji patlaban izpārdod atlikumus un jaunas platības šajā sezonā vairs nestādīs, apliecināja dārzkopības kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa."Šajā pavasarī daudzas kartupeļu saimniecības jau izpārdod atlikumus un jaunas platības nestādīs. Savukārt burkānus un sīpolus vairākas saimniecības vispār neiesēs. Ja vēl pietiks spēka, pāries uz graudiem, ja ne - vienkārši beigs nodarboties ar lauksaimniecību. Un interesantākais ir tas, ka šīs saimniecības ir tās, kas cīnījās, lai ražošana būtu legāla un par darbiniekiem un preci tiktu nomaksāti visi nodokļi," sacīja Strazdiņa. Saskaņā ar "Nozare.lv" rīcībā esošām ziņām ražošanu gatavojas samazināt vai pat pārtraukt vairākas apmēram 100 hektāru lielas saimniecības Bauskas un Dobeles pusē, kā arī dažas Pierīgas saimniecības. "Lauksaimnieki nevar strādāt neizmērojamu laiku nevienādas konkurences apstākļos, piedāvāt dārzeņus divus gadus pēc kārtas zem pašizmaksas. Vietējā dārzeņkopība vēl nav atkopusies pēc e-coli krīzes pirms pāris gadiem, kad Krievija uz laiku slēdza savu tirgu, bet Eiropā pieprasījums samazinājās līdz pat 85%. Turklāt nav sagaidīts valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā. Valdību acīmredzot neuztrauc arī pelēkā ekonomika, jo, tā kā ierēdņu algas ir samazinātas, tad ir ļoti ērti, ja uz ielas preci var nopirkt par vismaz 21% lētāk," sacīja Strazdiņa. Viņa arī norādīja, ka bez valsts atbalsta dārzeņu sektors pie lielās konkurences ar citu Eiropas Savienības valstu ražotājiem neizdzīvošot ilgāk kā divus gadus. "Ražotājs saņem apmēram 8-10 santīmus par katru no lauka norakto kartupeļu, biešu vai sīpolu kilogramu, kamēr šim rādītājam būtu jābūt 20 santīmiem, lai mēs spētu konkurēt ar eiropiešiem, kur valsts atbalsts ir daudzkārt lielāks," sacīja uzņēmēja. Jautāta, vai risinājums varētu būt audzētāju pārorientēšanās uz eksportu, viņa sacīja, ka to neļauj attiecīgo izmaksu palielināšanās uzglabāšanas dēļ. "Tas varētu būt risinājums, un arī vajadzīgos apjomus vietējie audzētāji spētu sagādāt. Tomēr problēma ir tā, ka lielākoties ar audzēšanu nodarbojas individuālas saimniecības, un tām nav ne labu pagrabu, ne saldētavu, kas nepieciešams eksportam. Pie pašreizējām elektrības cenām uzturēt saldētavas ir ļoti dārgs prieks, līdz ar to daudzi audzētāji lielos apjomos neriskē ražot," atzina Strazdiņa. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvijā kopējais izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājies par 4,1% jeb 6800 tonnām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājušās par 0,8% - līdz 8100 hektāriem. Nelabvēlīgie laika apstākļi ietekmējuši atklātā laukā audzētu dārzeņu kopievākumu, kas samazinājies par 2,9% jeb 4400 tonnām salīdzinājumā ar 2011.gadu. Arī vidējā ražība ir nedaudz samazinājusies - no 186 centneriem 2011.gadā līdz 182 centneriem 2012.gadā. Kartupeļus pērn audzēja par 5,1% mazākās platībās nekā 2011.gadā - 29 700 hektāros. Savukārt kartupeļu ražība ir pieaugusi no 168 centneriem 2011.gadā līdz 191 centneram pērn. Līdz ar to kopumā ievākts par 8,1% vairāk kartupeļu - 538 900 tonnas salīdzinājumā ar 498 600 tonnām pirms gada.

Kategorijas

Kategorijas