Stelpē satiekas ar Čaku

2012. gada 26. februāris 17:59

1066

25. februāra vakarā Vecumnieku novada Stelpes pagasta pamatskolas zālē sanākušie varēja skurbt no noskaņas, ko savā daiļradē atklājis Rīgas trauksmainās dzīves apdzejotājs Aleksandrs Čaks.Koncertā «Krodziņā pie Čaka» netālu no laternas apgaismota afišu staba skanēja dzeja, uz galdiņiem dega sveces, spēlēja saksofons, kāds pāris dejoja tango, un viesmīlis laipni klanījās, piedāvājot vīnu.Aicinot baudīt gan Čaka blīvi piesātinātās dzejas rindas un citu autoru kaisles pilnās vārsmas, gan mūziku un deju priekšnesumus, Stelpes pagasta kultūras dzīves organizatore Sandra Neliusa vārdu deva krodziņa viesiem. Pārsteidzoši brīvi matroža tēlā iejutās stelpietis Egils Neliuss, uzburot tēmas un personāžus, kas raksturīgi laikam, kurā dzīvojis Čaks. Vietējās amatierteātra kopas «Urguči» dalībnieki runāja Maijas Laukmanes dzeju, par sapņiem un mīlestību dziedāja Maija Kalniņa no Daugavpils, bet savas emocijas ar kustību palīdzību atklāja sarīkojuma deju grupa no Bauskas novada Īslīces pagasta kultūras nama. Apmeklētājiem par prieku koncertēja vietējā vokālā ansambļa «Zeltenes» dalībnieces, saksofonists Artis Skuja, pianiste Līga Eglīte, čelliste Māra Lagzdiņa un mūziķi no Bauskas novada – Jurgita Druseika un Raitis Sirmanis. Savu mākslinieka talantu demonstrēja bārbelietis Valdis Rusiņš, kurš gan runāja dzeju un, strinkšķinot ģitāru, dziedāja, gan iejutās viesmīļa lomā. Ar īpašu numuru publikas priekšā iznāca puiši no Bārbeles pagasta tautas nama deju kopas «Rakari».«Uz Stelpi mani uzaicināja draudzene Māra Lagzdiņa. Bieži nākas uzstāties dzejas vakaros, līdz šim – krievu auditorijai. Šī ir pirmā reize, kad pašas komponētās dziesmas izpildīju tik latviskā vidē, tāpēc bija īpašs saviļņojums,» «Bauskas Dzīvei» atklāja M. Kalniņa, kura strādā Daugavpils Universitātes Mūzikas fakultātē.E. Neliuss atzinās, ka nav bijis viegli «atrast savu vietu Čaka dzejā», kas ir šķietami vienkārša. «Publikas priekšā esmu stājies daudzkārt, taču šoreiz ļoti baidījos, vai spēšu uzrunāt zālē sēdošos. Prieks, ka tas izdevās un klausītāji man noticēja.»«Šī vakara nemākslotība, kas izpaudās sarīkojuma organizatoru patiesajā attieksmē pret sava pagasta ļaudīm, ļoti sasaucās ar Čaka dzeju, kas arī ir vienkārša un ikvienam saprotama. Tie, kuriem pazīstams literāta atstātais mantojums, piedzīvoja atkalsatikšanos ar Čaku, tie, kuri neko par viņu nezināja, – sadraudzējās. Stelpe nav ne mazpilsēta, ne novada centrs, bet te ir savs krodziņš, kas apmeklētājus paņem ar sirsnību,» omulīgo gaisotni raksturo Arvīds Zvirbulis no Valles. «Pārsteidzoši, ka, pulcinot ļaudis krodziņā, varēja izdzīvot Čaku un viņa līdzbiedrus. Dzejniekam bija daudz draugu, un arī šeit sanāca tie, kuri pelēkajā ziemas vakarā vēlējās atpūsties un baudīt kvalitatīvi sagatavotu koncertu,» piemetināja viņa dzīvesbiedre Rita Zvirbule. Lai gan pieciem sarīkojuma deju pāriem bija grūti vienlaikus valsēt publikas priekšā, stelpieši un viesi atzina, ka šaurība krodziņā radījusi īpašu noskaņu un šķitis – Čaks, kuram tuva un mīļa bija Rīga un tās vide, nejustos kā svešinieks arī Stelpē.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stelpē satiekas ar Čaku

Kategorijas