BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Latvijas seno deju grupas tiekas Bauskas pilī

Lietotāju raksti

2012. gada 7. aprīlis 13:55

5725
Latvijas seno deju grupas tiekas Bauskas pilī

Bauskas pils atjaunotā ceremoniju zāle 31. martā pirmoreiz piedzīvoja īstu seno deju balli, kurā nebija skatītāju, bet to piepildīja ap pussimt 15. - 17. gadsimta deju dejotāji no vairākām Latvijas pilsētām.Pēc kultūras vēstures biedrības «Galms» ierosmes un ar Bauskas pils muzeja atbalstu uz sadejošanas balli pils seno deju grupa «Galms» aicināja pārējās Latvijā zināmās seno deju kopas sadancot sev par prieku. Aicinājumam atsaucās un kuplā skaitā Bauskā ieradās viesu deju grupas no Cēsu pils vēsturisko deju studijas, «Calendula» no Tukuma, «Ballare» no Rīgas. Balli, protams, atklāja ar dalībnieku reveransu Bauskas pils hercogam muzeja direktora Māra Skaņa personā un ar viņa augstības uzrunu dejotājiem. Patiesu sajūsmu radīja visiem zināmās, apgūtās dejas, kad dejā varēja iesaistīties visi vienlaikus. Lai gan horeogrāfijas un dejošanas maniere grupām nedaudz atšķiras, tas netraucēja baudīt deju prieku lielā pulkā. Dalībnieki atklāja, ka iepriekš nav izjutuši tādu atbrīvotību dejā kā šoreiz, jo uz šo balli nebija ieradies «skatuves stresa kungs», kas parasti ir klāt, kad jāuzstājas skatītājiem koncertos.Bauskas pils seno deju grupas īpašais un atšķirīgais no citām ir tās saistība ar pili, ar muzeju, ar vēsturiskajiem 16., 17. gs. personāžiem, Kurzemes hercogistes tā laika valdošo dinastiju, tās saistība ar citiem galmiem Eiropā. Tas arī bija mūsu iepazīšanās priekšnesums - katra dejotāja tērpa demonstrējums ar komentāru par modi, kuru tērps pārstāv, par vēsturisko personu, kuras apģērbs ir atdarināts, kā arī tās radniecisko saistību ar Kurzemes hercogu Ketleru dinastiju. Tērpu parādi komentēja Zviedrijas princese Elizabete (1549-1597) muzeja speciālistes Taigas Skanes personā. Deju grupas «Galms» darbības jēga izteikta misijā: «Bauskas pils nosaka mūsu deju grupas hronoloģiskās robežas no vēlajiem viduslaikiem cauri renesansei un manierismam līdz agrīnajam barokam. Ar savu darbību pilī cenšamies papildināt vēsturiskā laikmeta auras restaurēšanu, ilustrēt un izvērst informāciju, ko sniedz arhitektūra, muzeja ekspozīcijas. Dejas, kuras dejojam, mūsu deju pedagoģe Ilona Taure atrod 15. - 17. gs. deju skolotāju pierakstos, un tikai pierakstu interpretācija un iemiesošana ir attiecināma uz viņas radošo darbību. Arī mūsu tērps nav pašmērķīgs. Katrs kostīms ir «radniecības saitēm» saistīts ar Kurzemes hercogu Ketleru namu un ilustrē 16. gs. tērpu modi Baltijas jūras piekrastes zemju valdnieku galmos. Visi kostīmi ir darināti pēc 16. gs. beigās vai 17. gs. sākumā publicētu piegrieztņu shēmām vai līdz mūsdienām saglabātiem tērpu izpētes materiāliem.» Pagājušajā sestdienā pilī bija arī «augstdzimušo galma personu» tērpu parāde: Saksijas princese Emilija (1516-1591), kura bija Kurzemes hercogienes Annas māsīca, Austrijas erchercogiene Marija (1531-1581), kuras mazmeita Sofija kļuva par sadalītās Kurzemes hercogistes valdnieka Vilhelma sievu, un vēl viena Marijas mazmeita Doroteja Sabīne no Neiburhgas (1576-1598), Kurzemes princese Anna (1571-1619) un citas augstdzimušas dāmas. Parādi noslēdza ne mazāk svarīgi kungi: Dānijas karalis Kristiāns IV (pēc 1612. g. portreta), Kurzemes hercogienes Annas brāļa mazdēls, un tad vēl arī Kurzemes hercogistes Ketleru dinastijas princis Vilhelms.Deju programmas norisi vadīja Bauskas pils seno deju grupas pedagoģe Ilona Taure. Viņa arī sniedza īstas meistarklases cienīgu deju mācību stundu, izvēloties gan vienkāršākas, gan visai sarežģītas dejas ierādīšanu. Arī deju grupa «Calendula» no Tukuma aizraujoši dāvināja savas dejas mācīšanu pārējiem. Pārsteidzoši bija tas, ka šajā ballē vienlīdz labi kopā jutās gan galminieki, gan «zemākas kārtas» pārstāvoši ļaudis.  Tā Cēsu pils vēsturisko deju studijas vadītāja Ieva Kalniņa-Matute grupas priekšnesuma stāstā teica: «Mēs esam parastu ļaužu, kas gan govis slauc, gan strādā laukā, bet atelpas brīžos dejo, atbilstīgi tam arī mūsu seno tērpu atveidojumi, bet dejotprieks un interese par seno deju ir patiesi stipra.» Gan sava priekšnesuma stāstā, gan tērpos sevi par brīvdomātājiem dēvēja deju grupa «Calendula» no Tukuma. Tās vadītāja Ilze Paparinska stāstīja, ka viņi iedvesmu aizrautībai ar seno deju gūst, dzīvojot vairāku piļu, muižu ieskautā vidē, kliņģerīšu ziedos... Kuplākajā skaitā ballē bija ieradušies «Ballare» dejotāji no Rīgas, kuriem visilgākā pieredze seno deju studijās. Viņi pārējiem dāvāja neparastu priekšnesumu - deju uzvedumu par Turaidas Rozes leģendu. Sarīkojuma izskaņā dalībnieki vairākkārt izteica sajūsmu par šo iedvesmojošo tikšanos Bauskas pilī. Dzima jaunas idejas un ierosmes: par sadejošanu citās pilīs, par dalības iespējām Hanzas dienu svētkos Igaunijas pilsētā Tartu šovasar. Deju grupa «Ballare» aicināja aprīļa nogalē pievienoties deju meistarklasēm Rīgā, kuras vadīs seno deju meistars no Holandes. Seno deju grupu pirmā sadejošanas balle apliecināja Māra Skaņa ievadrunā teikto par dejas jēgu - veidot attiecības.
Kategorijas

Kategorijas