BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Ar izdomu un jautri Lieldienas svin Pilsrundālē

Anita Rozentāle
Kultūra un izklaide

2012. gada 8. aprīlis 11:08

1260
Ar izdomu un jautri Lieldienas svin Pilsrundālē

Pilsrundāles centrā sestdien, 7.aprīlī, Lieldienas tika ievadītas ļoti daudzveidīgi. Bija gan izzinošas un izglītojošas aktivitātes, gan meistardarbnīcas un Rundāles novada amatierkopu priekšnesumi, arī īpaši jautrs „zaķu” skrējiens augstpapēžu apavos.Rundāles novada domes ēkas jaunajā zālē, ko Lieldienām dekorējusi un iekārtojusi Antra Zelmene, apskatīšanai bija izlikta pilsrundālietes Jeļenas Forstes porcelāna, keramikas, stikla un citu materiālu olu kolekcija. Pati Jeļena, kas zināma arī kā Rundāles pils galma ceremonijmeistars, kuplā pulkā sanākušos ciema ļaudis iepazīstināja ar savu kolekciju, kurā liela daļa porcelāna olu ir viņas pašas apgleznotas. Tur ir arī kādreiz Jesena porcelāna fabrikā strādājošās Ilgas Dreiblates apdarinātas oliņas, kolēģu darbi, arī draugu un paziņu dāvinājumi, suvenīrolas, kas pirktas ceļojumos – piemēram, Venēcijas Murāno stikla olas. Kolekcijas pirmsākumi radušies vecmāmiņas ietekmē.Publika tika iepazīstināta arī ar nostāstiem par to, kā radusies olu krāsošanas tradīcija Lieldienās.Pagāniskajā tradīcijā ola ir saules atgriešanās un auglības simbols, bet kristiešiem ola simbolizē Kristus augšāmcelšanos. Olu krāsošanas nozīmi un izcelsmi Lieldienās mēdz tulkot dažādi. Viena versija, ko izstāstīja rundāliešiem Elīna Kuzņecova - ka olu krāsošanas tradīcijas saknes meklējamas jau senajā 1. gadsimta vidū, kad Marija Magdalēna kopā ar apustuļiem, kājām izstaigādama dažādas zemes, nesusi evaņģēlija vēsti. Viņi ieradušies arī Romas imperatora Tibērija pilī. Marija Magdalēna, būdama trūcīga sieviete, valdniekam uzdāvinājusi vistas olu, pavēstīdama par Kristus augšāmcelšanos. Imperators viņai jautājis – kā gan kāds varētu augšāmcelties no mirušajiem, tas ir tikpat neiespējami, kā šī ola pēkšņi kļūtu sarkana. Tad Romas valdnieka acu priekšā ola patiesi kļuvusi sarkana.Jeļena Forste klātesošajiem demonstrēja arī nesen pabeigto jauno Rundāles pils hercoga galma ceremonijmeistara tērpu, kas darināts franču stilā no dabiskā zīda auduma un bagātīgi rotāts izšuvumiem. Tika izrādītas arī jaunās 18. gadsimta galma dāmu kleitas. Elīnai Kuzņecovai mugurā bija angļu stila tērps, kad modē ienācis arī rūtots audums un dažādi transformējama šlepe svārku mugurpusē.Pārsteigumus galma dāmas un ceremonijmeistars bija sagādājuši bērniem – kārbā, kuru sedza lelles brunči, bija paslēpušās daudzas saldas oliņas un lielā keramikas olā varēja atrast mazas šokolādes oliņas. Sestdien daudzas aktivitātes notika ārā pie novada domes ēkas. Kultūras darbiniece Lilita Lauskiniece bija uzaicinājusi Salmu skulptūru darbnīcas meistarus no Tukuma, kuri ierādīja vietējiem, kā darināt Lieldienu zaķus no salmiem. Viesturiešu zemnieku saimniecības „Strīķeri” piegādātie salmi lidoja un virpuļoja vien. Rezultāts visiem bija pārsteidzošs un burvīgs. Grupiņa bērnu uzdarināja zaķi – indiāni, kurš bija rotāts košām spalvām, citiem tapa atraktīvs guļošs garausis ar „atstieptām kājām”... Jauniešu biedrībai „Inicio” zaķene bija rotājusies ar rozā matu banti, bet deju grupas „Magnolijas” dāmas savu zaķi veidojušas ar rakstainām ausīm, brillēm, pogu acīm un zobu protēzēm, turklāt šis zaķītis izdējis kaudzīti krāsainu oliņu. Augstpapēžu apavos skrienošu „zaķu” sacīkstes tika rīkotas pa Lejenieku ielu Pilsrundāles centrā. Dalībnieki bija atraktīvi noformējušies. Helvigu ģimenes skrējienā piedalījās arī bēbis ratiņos, kurus rotāja smailpapēžu kurpju pāris. Visātrāk distanci nojoza Samanta Dzene, vietējās vidusskolas 7.klases skolniece, kura gan zaķa-indiāņa veidošanā piedalījusies, gan darbojas teātra studijā „Savējie”. Otrā ātrākā bija saulainiete, kura dejo „Magnolijās”, Marita Jaungaile, bet skrēja viņa tiešām kurpēs ar tik augstiem papēžiem, ar kādiem pat paiet grūti. „Šai ielai ļoti labs asfalta klājums, skriet nebija nekādu problēmu,” atzīst Marita. „Nuja, Lejenieku iela ne tik sen asfaltēta par tā saukto cukura naudu,” precizēja Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Trešā ātrākā „špiļku” skrējienā bija novada domes speciāliste Zinaida Sparāne, viņa bija arī atjautīgi noformējusies.Pie domes ēkas piestāja lielais skolēnu autobuss, tas atvedis tautas tērpos ģērbtus dejotājus. Muzicēšana un dancošana tad tikai sākās... Priecīgas Lieldienas!
+ 2
Kategorijas

Kategorijas